Universālais kareivis teips

Pēdējā laikā arvien populārāka kļūst kinezioloģiskā teipošana, kas ir droša, nesāpīga un neatkarīgi no vecuma ērti lietojama terapijas metode cīņā ar sāpēm un citām nepatīkamām problēmām. Plašāk par teipošanas būtību un krāsaino pašlīmējošo lenšu izmantošanas priekšrocībām stāsta kinezioloģiskās teipošanas speciālists ZANGUS PĪLAPS.

Ieskats vēsturē

Kinezioloģijas vēsture sniedzas 30–40 gadu pagātnē – pasaule pirmoreiz ar šo terapijas metodi tika iepazīstināta Seulas olimpiskajās spēlēs 1988. gadā. Līdz mūsu zemei tā atnāca diezgan nesen – pirms aptuveni 12 gadiem. Metode ir salīdzinoši lēta, tā neizmaksā tik dārgi kā zāles, tāpēc ir izdevīgāk slimību nevis izārstēt, bet gan apārstēt – novērst simptomus, kas iespējams, teipu aplicējot terapeitiski pareizi.

Ir nodibināta Starptautiskā Kinezioloģiskās teipošanas asociācija, kuras prezidents ir Kendzo Kase, taču šajā asociācijā netiek uzņemti visi gribētāji, jo diemžēl mūsdienās metodi cenšas izmantot gandrīz katrs otrais, balstoties galvenokārt uz Dr. Youtube un Dr. Google padomiem, izjaucot šīs metodes patieso burvību, ko gribēja pavēstīt pamatlicējs. Viņš ir hiropraktiķis – darbojas, pamatā stimulējot viscerokutāno (iekšējo orgānu-ādas) refleksu, un, ieviešot kinezioloģiju, viņš vēlējās savas plaukstas atstāt uz cilvēka ķermeņa. To, protams, var izdarīt ar tā saucamo makgaivera lenti jeb parasto, pelēko līplenti, taču tā, līdz ko sākam kustēties, ierobežo mūsu normālās ādas funkcijas, tāpēc vajadzēja radīt lenti no materiāla, kas ļautu mūsu ādai just, attīrīties un termoregulēties. Bija nepieciešami trīs vai četri gadi, līdz tika radīts kokvilnas teips.

Īsumā par teipiem

Teipa biezums ir līdzīgs vidējam epidermas slāņa biezumam mūsu ķermenī (var salīdzināt ar augšdelma iekšējās virsmas un pēdas ādu). Tas stiepjas vienīgi garenvirzienā – līdzīgi kā pa noteiktām līnijām stiepjas mūsu āda. Labas kvalitātes teipu iespējams iestiept 55–60 procentus no sākotnējā garuma, tomēr pats svarīgākais ir teipa līme. Tā parasti ir akrila līme, uz ko var rasties alerģiskas reakcijas. Divu gadu laikā, kopš strādāju ar Best4Rehab teipiem, ir bijušas divas šādas reakcijas: steroīdpreparātus lietojošai sievietei un pamatīgas miesasbūves svarcēlājam (zināms, ka par tādiem nepiedzimst un neuztrenējas tāpat vien), kuru imūnā atbilde varēja būt izmainīta.

Teipu neiesaka līmēt uz ādas ar atopisku dermatītu, jo āda pastiprināti lobās, tomēr bezizejas situācijā to esmu darījis, un jāteic, ka teips ne vien labi turējās un pildīja funkciju, bet arī neizraisīja alerģiju. Izteikti alerģiskiem pacientiem iespējams izmantot speciālus hipoalerģiskus teipus.

Saka, ka teips uz ādas turas 5–7 dienas, tomēr manā praksē ir pierādījies, ka tas nostāv vismaz 10 dienas, uz ko arī dodu garantiju. Tā kā teipu iesaku turēt uz ādas tik ilgi, kamēr tas turas (atlīmējušos galus taisni apgriežot), kā pozitīvs piemērs minama aktīva sporta skolotāja, kurai teipi uz muguras stāv aptuveni pusotru mēnesi. Pēc teipa noņemšanas divas dienas jāpavada bez tā un atkārtoti jālīmē vienīgi tad, ja sāpes atjaunojas, kas gan visbiežāk nenotiek (sākumā nesapratu, kāpēc pacienti pie manis neatgriežas, lai arī šķīrāmies ar smaidu. Pēc laika sapratu, ka mana palīdzība atkārtoti vairs nav vajadzīga, jo cilvēks jūtas labi).

Gaidītais efekts attaisnojas

Es nāku no Dobeles, kur strādāju par handbola kluba Tenax ārstu. Tā kā, šo darbu sākot, biju uzkrājis gana daudz pieredzes, strādājot dažādu amatu darbu ķirurģijas profilā, aptvēru, ka nav īsti lietderīgi sportistus barot ar pretsāpju medikamentiem, ja kas sāp, vai masēt regulāri vienu un to pašu vietu. Turklāt bija arī fiziski grūti būt vienam pret 30 cilvēkiem. Laimīgi sagadījās, ka tieši tobrīd – pirms septiņiem gadiem – pamanīju teipus un radās jautājums, kas gan ir šīs krāsainās līplentes uz ķermeņa? Iegādājos kinezioloģijas pamatlicēja grāmatas un apguvu anatomiju padziļinātāk un no citāda skatpunkta, nekā mums mācīja anatomijas kursā augstskolā.

Divus gadus apguvu kinezioloģiju pašmācības ceļā, teipojot kluba sportistus, un tad par šo metodi ieinteresējās firma, kas vēlāk piedāvāja finansēt manas mācības Zviedrijā un Vācijā, ļaujot iegūt teipošanas instruktora sertifikātu.

Papildus kursiem izpratnei ļoti daudz deva tas, ko biju redzējis anatomikumā un operāciju zālē.

Kāpēc šī metode kļuva par manu aizraušanos? Jo es barojos no pozitīvajām emocijām, ko saņēmu no pacientiem. Darbošanās pirmsākumos pie manis uz pieņemšanu bija atnācis kungs gados ar hroniskām muguras sāpēm. Sateipoju, un pēc brīža abi ar māsiņu dzirdam, kā pacients, izgājis no kabineta, zvana ģimenei ārstei un saka: “Cik gadus mēs ar manu muguru ņēmāmies? 15? 16? Te kaut kāds hļupiks mani 20 minūtēs salīmēja, un tici vai ne, bet es jau jūtos labāk!” Kas gan var būt labāks par to, kā, neko īpašu nedarot, palīdzēt cilvēkam?

Uzzinājuši, ka nodarbojos ar šo metodi, kolēģi Mikroķirurģijas centrā sākotnēji par mani smējās, taču izmantoju iespēju tās efektivitāti pierādīt pat uz skeptiski noskaņotiem pacientiem – reiz kolēģis atveda pie manis puisi, kurš neparko neticēja iespējamam uzlabojumam, taču pēc desmit dienām zvanīja, stāstot, ka nekad vēl tik labi nav juties..., lai arī joprojām nespēj sev ieskaidrot, kā uz viņu var darboties kokvilnas strēmeles.

Kā rodas sāpes

Lai saprastu, kā teips var radīt pretsāpju efektu, vispirms svarīgi saprast, kas ir sāpes un kā tās rodas. Vai zināt, kurās ķermeņa struktūrās nav sāpju receptoru? Nav skrimšļos, smadzenēs, plaušās, aknās... Taču ir šiem orgāniem apkārt esošajās plēvēs, kas nozīmē, ka tikai plēves kairinājums var izraisīt sāpju rašanos. Piemēram, kāpēc saka, ka aktīvais sports ir kaitīgs? Tāpēc, ka locītavu skrimšļi regulāri tiek pakļauti mehāniskiem triecieniem, nodilst, taču sāpes kļūst jūtamas vienīgi tad, kauls sāk berzēties gar kaulu.

Sāpju receptoru nav arī muskulī. Par to var pārliecināties, atceroties dūrienu pleca vai dibena muskulī – jūtams ir tikai dūriens caur ādu. Apkārt muskuļiem esošie receptori atrodas muskuļu apvalciņos – fascijās –, un tieši šīs ir tās struktūras, ar ko mēs, teipotāji, strādājam. Muskulis sāk sāpēt tad, kad tas ir uztūcis, uzkrājis sevī pienskābi, vai radušies mikroplīsumi, kam seko tūska ar muskuļa apvalciņa iestiepumu.

Satiekot pacientu, es vaicāju, kur un kā sāp, vai sāpes izstaro, cik tālu izstaro – pēc atbildēm uz šiem jautājumiem apmēram varu nojaust, kura struktūra izraisa sāpju signālu. Lai noteipotu terapeitiski pareizi, svarīga precīza diagnostika. Ja pacients saka, ka sāp mugurā un izstaro uz kāju, es paskaidroju un parādu, kā attiecīgā vieta mugurā izskatās un paskaidroju, kas varētu būt tas, kas rada sāpes.

Vienmēr uzsveru arī to, ka tie ķieģelīši, kas notur stabilu mūsu māju jeb kaulus stabilus, ir muskuļi. Ko dara ķermenis, ja kāda no ķermeņa daļām sāp? Tas stimulē un it kā kompensatori nostiprina citas muskuļu grupas, lai sāpīgo vietu iespējami atslābinātu.

Ja redzu, ka spiež nevis uzpampis muskulis, bet gan nobīdījusies kaula struktūra, sūtu pacientu pie attiecīgiem speciālistiem – traumatologa vai vertebrologa. Izcili, protams, ja pacients pie manis ir atnācis ar jau veiktiem izmeklējumiem.

Terapeitiskā efekta atslēga

Tas, ko mēs ar teipošanas metodi vēlamies panākt, ir organisma atbildes reakcija uz ārēju kairinātāju, par kuru smadzenes saņem informāciju un kā atbildi sūta cilvēkam nekontrolējamus signālus uz nepieciešamajām struktūrām. Ārējais kairinātājs šajā gadījumā ir teips.

Kā kairinātājs darbojas? Piemēram, cilvēkam, kurš sastrādājies vasaras darbus un sūdzas par sāpēm mugurā, ko rada pārpūlētie un pietūkušie muskuļi, es virs sāpīgas zonas ieduru ar adatiņu. Tajā brīdī, kad jūtama adatiņa, sāpes nejūt. Līdzīgi – ja uz attiecīgā reģiona uzsmērē sildošu ziedi, jūt siltumu; tas pats, aizbraucot uz Peru un uzliekot karstos SPA akmeņus; uz Taizemi – uzliekot tīģera urīnu... Tā visa pamatā ir iedarbība uz ādas mehanoreceptoriem. Amerikāņi to skaidro ar vārtu (gateway) teoriju, proti, to, ka mehanoreceptoru impulss muguras smadzenēs nonāk caur tiem pašiem mugurējiem ragiem, pa kuriem sāpju impulss, taču šis signāls ir intensīvāks par sāpju signālu, līdz ar to nomāc sāpju impulsu pārvadi un sāpju rašanos.

Ja es ar šo pašu adatiņu duršu plecā un sāpēs mugura, būs jūtami abi signāli, bet, durot sāpīgajā vietā, iespējams vienkārši sakairināt ādu un nomākt sākotnējo sāpju signālu. Zinot šo, vienkāršās situācijās līdz ārsta apmeklējumam iespējams sev palīdzēt, ielūkojoties internetā un izmantojot aptiekā nopirktu teipa rulli. To var iemācīties jebkurš, turpretim, lai saprastu, kura tieši struktūra ir sāpīgā un kura no muskulatūras ķēdēm to mēģina kompensēt, nepieciešamas pavisam citas zināšanas.

Iespējas palīdzēt

Balstoties uz kursos Zviedrijā gūto pieredzi, deviņām sievietēm arī pie mums, Latvijā, esmu pārbaudījis teipa spēju novērst spēcīgas menstruāciju sāpes. Olnīcu un dzemdes reflektogēnā zona atrodas nedaudz zem nabas, un šo zonu pavisam elementāri var kairināt ar teipu. Visas sievietes apgalvoja vienu un to pašu: bija sajūta, ka tūlīt, tūlīt sāpe būs, taču tā kaut kur teipā tā arī palika. Teips palīdzēja pat sievietēm, kuras ierasti atsāpināšanai lietoja vieglos narkotiskos pretsāpju līdzekļus.

Vēl Zviedrijā dzirdēts par interesantu teipa lietojumu – pret paģirām. To uzlīmē uz diafragmas, stimulējot to darboties un līdz ar to – dziļāku ieelpu/izelpu, bagātīgāk apgādājot organismu ar skābekli un ļaujot nomierināties, līdzīgi, kā to dara elpošanas vingrinājumi.

Starp ikdienišķākiem pacientiem un iespējām palīdzēt, nerunājot par sporta, kā arī akūtām uz ielas iegūtām traumām, ir ar hroniskām sāpēm sirgstošie, piemēram, stipri sāpīgie pacienti, kam noteikts laiks jāgaida rindā uz ceļa vai gūžas locītavas endoprotezēšanas operāciju. Tantiņa atnāk un saka: “Dakter, jūs man pirms pusgada izārstējāt vienu kāju, izārstējiet tagad otru!” Tad nākas paskaidrot, ka ar šīm krāsainajām līplentēm jaunu locītavas skrimsli neizaudzēšu – vienīgais, ko panāku, ir sāpju mazinājums, kas rodas, pateicoties tonizētiem attiecīgiem muskuļiem, kuri notur locītavu tā, ka struktūras cita gar citu neberžas.

Tā kā teipu var uzlikt arī kā limfodrenāžas sūkni, ar labiem rezultātiem var palīdzēt pacientiem ar pēcoperācijas limfostāzi (piemēram, pēc mastektomijas) vai grūtniecēm ar kāju tūsku.

Krāsas izvēle

Kāds krievu fiziķis ir radījis smalkjūtīgu aparātu, kas pierāda, ka katra krāsa telpā ap sevi rada mikroskopisku magnētisko lauku. Kā šīs svārstības iesvārsta organisma šķidro vidi, es nezinu un arī nemēģināšu paskaidrot, taču skaidrs, ka krāsu izpratne ir individuāla un atšķirīga pat dažādu kultūru starpā.

Man parasti ir visi pieejamie krāsu ruļļi (līdz 13 dažādi), un es lūdzu pacientam izvēlēties to, kas viņam tīk, jo neticu, ka tas, kas cilvēkam patīk, var viņam kaitēt. Turklāt tieši cilvēks pats intuitīvi jūt, ko viņam tobrīd vajag. Tomēr, ja, piemēram, atnāk emocionāli uzvilkts pacients un izvēlas sarkanu krāsu, tad es varbūt ieteikšu kādu citu.

Ievēroju, ka krāsu izvēle cilvēku starpā ir līdzīga sezonāli un pat pa nedēļām: no katras krāsas nopērku divus ruļļus teipa, taču nedēļas beigās ievēroju, ka beidzas viena noteikti krāsa, taču pārējās stāv. Interesanti, ka, nākot pavasarim, kad dabā trūkst zaļā, pacienti vairāk izvēlas tieši zaļo krāsu.

FAKTI par teipu

* Vidēji vienā teipošanas reizē tiek izlietoti 4–5 metri materiāla.

* Ja teips 2–3 dienu laikā nav iedarbojies, tad tas nav uzlīmēts pareizi (visticamāk – neprecīzas diagnostikas dēļ).

* Ir normāli, ja 5–6 stundas pēc teipa uzlīmēšanas parādās nieze (ja sāpes bijušas stiprākas par niezi, nieze nav nekas nepaciešams).

* Teipu nedrīkst žāvēt ar fēnu, jo karstums bojā elastīgās šķiedras, un aplikācija zaudē funkcionalitāti.

* Ar teipu neiesaka doties saulē (paliks neiesauļotas svītras).

* Pusstundu pēc teipa uzlīmēšanas nedrīkst iet dušā vai nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

* Kinezioloģija ir izcila terapijas metode cilvēkiem, kas nevēlas lietot medikamentus.

Teipa funkcijas

* Mikrocirkulācijas uzlabošana – gan kapilārās asinsrites, gan limfrites uzlabošana, novēršot tūsku.

* Sāpju noņemšana (gan akūtu, gan hronisku).

* Muskulatūras darbības uzlabošana paaugstināta/pazemināta tonusa, šķiedru plīsumu, muskuļu saīsināšanās vai hipertrofiskas/atrofiskas muskulatūras gadījumā.

* Locītavu palīgaparāta spēcināšana.

 

ZANGUS PĪLAPS

Kinezioloģiskās teipošanas speciālists

Best4Rehab tape kinezioloģiskās teipošanas instruktors

Rezidents traumatoloģijas, ortopēdijas specialitātē

  • Handbola klubs Tenax

  • Mikroķirurģijas centrs

Brīvības gatve 410

Tālr. 67969830

  • Rīgas 1. slimnīca, Šarlotes poliklīnika

Bruņinieku ielā 5, Rīgā

tālr. 67366323, www.1slimnica.lv

 

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada jūlija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju! 
RITA TURKINA SARUNĀ AR KINEZIOLOĢISKĀS TEIPOŠANAS SPECIĀLISTU ZANGU PĪLAPU