Unda Druska, Emīlija Kozuba: Kas vecākiem jāzina par ausu sāpēm

Tuvojoties aukstajam laikam, bērnu saslimstība pieaug. Jebkura bērna veselības stāvokļa pasliktināšanās rada bažas vecākiem, tāpēc vecāki biežāk konsultējas ar ārstiem. Klasiskie simptomi, kas visbiežāk raksturīgi bērniem, ir iesnas, aizlikts deguns, kakla sāpes un grūtības norīt. Šie simptomi bieži vien kombinējas ar ausu sāpēm, kuras ievērojami pasliktina bērna labsajūtu un rada vēl lielāku uztraukumu vecākiem. Šajā rakstā apskatīsim, kāpēc tieši bērniem ausu sāpes ir tik izplatītas, kā arī to, kas tās izraisa un kas būtu jādara, lai bērns ar šīm nepatīkamajām sajūtām sastaptos pēc iespējas retāk.

Cik bieži bērni cieš no ausu sāpēm

Bērniem ausu sāpes ir ievērojami biežāk nekā pieaugušajiem, īpaši primārās ausu sāpes, kuru iemesls ir ārējās auss un vidusauss patoloģijas. Sekundārās ausu sāpes, kur sāpju iemesls lokalizēts ārpus auss, biežāk sastopamas pieaugušo vidū. Ausu sāpes ir otrs visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc bērni pēc saaukstēšanās tiek vesti pie ģimenes ārsta. Apmēram 30% bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, katru gadu apmeklē ģimenes ārstu tieši akūta vidusauss iekaisuma dēļ. Epidemioloģiskie dati liecina, ka līdz trīs gadu vecumam ar akūtu vidusauss iekaisumu slimojuši pat 80–90% bērnu. Saslimstības maksimums ir 6–15 mēnešus jaunu bērniņu vidū. Pēc piecu gadu vecuma akūta vidusauss iekaisuma biežums diezgan strauji samazinās.

Anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības bērniem

Kā zināms, auss sastāv no trim daļām – ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss. Bērna ārējās auss eja atšķiras no pieaugušā auss – tā ir nedaudz īsāka un platāka, savu maksimālo garumu (3,5–4 cm) sasniedz 7–10 gadu vecumā. Galveno lomu vidusauss iekaisuma rašanās mehānismā ieņem dzirdes kanāls un tā anatomiskās īpatnības bērniem. Dzirdes jeb Eistahija kanāls ir divvirzienu kanāls, kas savieno vidusauss dobumu un rīkli. Sastāv no divām daļām – kaula un skrimšļainās daļas. To trešdaļu, kas ir tuvāk vidusausij, veido kaulainā daļa, pārējā ir skrimšļaina. Kanāla kaulainā daļa ir atvērta visu laiku, bet skrimšļainā atveras, tikai kaut ko norijot vai žāvājoties. Dzirdes kanāla atvēršanās un aizvēršanās funkcija ir patofizioloģiski nozīmīga. Normāla dzirdes kanāla atvēršanās izlīdzina atmosfēras spiedienu vidusauss dobumā, savukārt aizvēršanās pasargā no nevēlamām spiediena svārstībām, skaļa trokšņa un rīkles sekrēta nonākšanas dzirdes kanālā un vidusausī. Kanāls ir izklāts ar skropstiņu epitēliju, kas aktīvi pārvieto gļotas un citas sīkas daļiņas, atveroties kanālam, virzienā no vidusauss uz rīkli. Tātad dzirdes kanāls veic drenāžas funkciju, pārvadot vidusauss sekrētu uz rīkli. Tas ir aizsardzības mehānisms, lai samazinātu infekcijas rašanās risku.

Anatomiskās atšķirības, kas raksturīgas bērniem:

• dzirdes kanāls ir divas reizes īsāks (~18 mm) nekā pieaugušajiem (~36 mm);
• bērniem šis kanāls ir novietots vairāk horizontāli, bet pieaugušajiem virzienā no vidusauss uz deguna dobumu lejupejoši (1. attēls).
• bērniem dzirdes kanāla kaulainā daļa ir relatīvi garāka un lielāka diametra, tāpēc dzirdes kanāls lielāko daļu laika ir atvērtā pozīcijā.
• dzirdes kanālā atrodas vairāk gļotu dziedzeru nekā pieaugušajiem.

Iepriekš minētās anatomiskās īpatnības samazina aizsargmehānismu efektivitāti, un rodas anatomiski fizioloģiska nosliece uz vidusauss iekaisumu rašanos.

Kāpēc bērnam sāp ausis

Bērniem biežākās ausu sāpes ir saistītas ar ārējās un vidusauss slimībām, ko dēvē par primārām ausu sāpēm. Sāpes ārējā ausī biežāk rada svešķermenis, piemēram, sīkas detaļas no rotaļlietām, mazi akmentiņi, pupas, zirņi u.c. Šajā gadījumā ausu sāpes var būt kā vienīgais simptoms, kas radies pēkšņi un kam iemeslu var diagnosticēt ar otoskopisko izmeklējumu. Ja svešķermenis ir atradies auss kanālā ilgstošāku laika periodu, tad var novērot ārējā auss kanāla apsārtumu, tūsku un izdalījumus. Svešķermeņa atrašanās ausī var radīt arī nopietnākus bojājumus, piemēram, bungplēvītes plīsumu un asiņošanu. Svešķermeņu radītās auss sāpes nav atkarīgas no sezonalitātes, savukārt mikroorganismam labvēlīgākie apstākļi ir siltums un mitrums. Tas nozīmē, ka, apmeklējot jebkādas ūdenstilpnes – akvaparku, baseinu, jūru, ezeru un citus –, būtu jāievēro drošības pasākumi. Bērnam peldoties, iesaka lietot peldcepures un auss ieliktņus, kas speciāli ir paredzēti peldēšanai. Citi faktori, kas veicina mikroorganisma nelabvēlīgo iedarbību, ir ārējā auss kanāla obstrukcija, lokāla trauma (piemēram, auss bakstāmo kociņu lietošana ikdienā), ādas slimības (piemēram, atopisks dermatīts), novājināta imūnā sistēma, kā arī ilgstoša antibakteriāla terapija.

Jau iepriekš minējām, ka primāro ausu sāpju cēlonis var būt arī vidusauss saslimšana. Jebkurš faktors, kas rada ilgstošu dzirdes kanāla ejas nosprostošanos, rada dzirdes kanāla disfunkciju, kas, savukārt, ir iemesls vidusauss iekaisuma attīstībai. Gļotas no vidusauss nevar nokļūt rīklē, rodas stāze, kas sekmē labvēlīgus apstākļus sekundāram iekaisumam. Vidusauss iekaisums bērniem ir sezonāla slimība, un saslimšanas gadījumu skaits pieaug rudenī un ziemā. Biežākais iemesls, kāpēc bērnam rodas auss sāpes, ir akūts vidusauss iekaisums. Nereti tas iet roku rokā ar akūtu vīrusu izraisītu augšējo elpceļu infekciju. Tas nozīmē, ka infekcijas ieejas vārti sākumā vai citreiz arī vienlaikus ir deguna dobums vai rīkle. Simptomi, kas varētu likt aizdomāties par akūtu vidusauss iekaisumu, variē atkarībā no bērna vecuma. Piemēram, zīdaiņiem ausu sāpes var izpausties kā uzbudinātība, nemierīgums, raudulīgums līdz pat kliegšanai. Bērns virs gada vecuma jau var norādīt uz vietu, kas viņam sāp. Vidusauss iekaisumam raksturīgie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, ausu sāpes, pavājināta dzirde, kā arī iesnas, aizlikts deguns, klepus un pat vemšana.

Pastāv dažādi riska faktori, kas rada labvēlīgus apstākļus vidusauss iekaisuma veidošanās procesam. Visvairāk risku saslimt paaugstina agrīna bērnudārza apmeklēšana. Vecums, no kura ieteicams apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes, ir trīs gadi. Nedaudz biežāk ar ausu sāpēm slimo puisīši. Palielinātas aukslēju mandeles un rīkles mandele (adenoīdi) pieder pie riska faktoriem, kuri var izraisīt atkārtotus vidusauss iekaisumus. Ir novērots, ka ģimenēs, kurās kāds no vecākiem smēķē, bērni biežāk slimo ar akūtu vidusauss iekaisumu. Tas nozīmē, ka bērna pasīva smēķēšana ietekmē elpceļu skropstiņepitēliju (padarot to mazkustīgu un samazinot vietējo aizsargmehānismu), rezultātā, bērni biežāk slimo ar respiratorām infekcijām, sekundāri palielinot otogēno komplikāciju riskus.

Vēl pie riska faktoriem tiek norādīta barošana ar pudelīti, bērniņi, kuri nekad nav baroti ar krūti, ilgstoša māneklīša lietošana, ģimenē vecākiem vai brālim/māsai jebkad bijis akūts vidusauss iekaisums, atopiska saslimšana anamnēzē – piemēram, ir bijis atopiskais dermatīts, kā arī anatomiski defekti, piemēram aukslēju šķeltne u.c.

Kādus profilaktiskus pasākumus ievērot

Mēs jau esam iepazinušies ar auss anatomiskām īpatnībām bērniem, kā arī ar iespējamiem auss iekaisuma cēloņiem un riska faktoriem. Profilaktiskie pasākumi pamatā būtu vērsti uz iespējamo riska faktoru izslēgšanu. Ir vērts sākt ar bērnam apkārt esošās vides labiekārtošanu. Jau iepriekš minējām, ka būtu vēlams pirmsskolas izglītības iestādi apmeklēt ne agrāk kā no trīs gadu vecuma, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams. Taču kādu citu nozīmīgu riska faktoru ir iespējams novērst. Nenoliedzami, vecāku kaitīgie ieradumi atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz bērna veselību. Tas nozīmē, ka vecāki nedrīkst smēķēt bērna klātbūtnē, bet vislabāk būtu, ja vecākiem izdotos smēķēšanu atmest.

Lai izvairītos no ārējiem auss bojājumiem, ieteicams izvēlēties rotaļlietas, kas atbilst bērna vecumam. Dodoties izklaidēties uz dažādām ūdenstilpnēm, jāizmanto peldcepure un ausu ieliktņi.

Tas, par ko daudzi vecāki nav informēti, ir fizioloģiskais deguna attīrīšanās mehānisms iesnu gadījumā. Degunā esošais skropstiņepitēlijs gļotas drenē uz rīkles pusi. Deguna šņaukšana un mehāniska iesnu evakuācija rada skropstiņepitēlija bojājumus, kas, savukārt, pasliktina lokālo aizsargmehānismu un paaugstina komplikāciju risku, tostarp akūtu vidusauss iekaisuma risku. Šņaukt degunu bērniem nemaz nav tik ieteicams.

Kā ārstēsim ausu sāpes

Ja ir aizdomas par ausu sāpēm, ir nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta vai pediatra, kas noteiks iespējamo ausu sāpju cēloni un nozīmēs piemērotāko terapiju. Izmantotās terapijas metodes dažādu slimību gadījumā atšķiras. Piemēram, gadījumā, kad ārējā auss eja ir nosprostota ar svešķermeni, galvenā ārstēšanas metode ir svešķermeņa evakuācija. Kad ārējās auss ejas iekaisuma pamatā ir mikroorganismu klātbūtne, terapijas izvēle tiek balstīta uz mikroorganisma piederību – vai tas ir vīruss, baktērija vai sēnīte. Visbiežāk tiek izmantoti vietēji lietojami (topiskie) terapeitiskie līdzekļi. Savukārt bakteriāla vidusauss iekaisuma gadījumā ārsts parasti nozīmē antibakteriālos līdzekļus. Jāatceras, ka tos nekādā ziņā nevajadzētu lietot bez ārsta ziņas!

Unda Druska, Emīlija Kozuba, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6. kursa studentes

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!