Una Purviņa: Sapņi

Kas ir sapņi? Kur tie rodas? Ko tie nozīmē? Kam tie domāti? Atbildes uz šiem jautājumiem tiek meklētas jau ilgstoši. Daudzas lietas par miegu šobrīd varam objektīvi izmērīt, noteikt ar dažādām papildus ierīcēm, mērījumiem, bet ar sapņiem ir mazliet savādāk – tā ir subjektīva lieta jeb katrs var novērtēt tikai savus sapņus. Bet vai tāpēc zinātne par sapņiem neattīstās? Nebūt nē! Kopš 20. gadsimta zinātne par sapņiem ir pilnveidojusies un tiek atklātas jaunas zināšanas par šo fenomenālo mūsu dzīves sastāvdaļu.

Katram izveidojies savs priekšstats, kas tad īsti ir sapņi, bet zinātnē sapņus raksturo kā indivīda subjektīvo, mentālo pieredzi miegā. Zinātne par sapņiem saucas oneiroloģija (no grieķu valodas “oneiron” sapņi un “logia” zinātne).

Miegu iedala divās lielās daļās – REM jeb ātro acu kustību miegs (rapid eye movement) un NREM miegs (non rapid eye movement). NREM miegu tālāk iedala trīs daļās – 1., 2. un 3. fāze. Pirmā miega fāze ir virspusējs miegs jeb īslaicīgs brīdis iemiegot, tad ir 2. fāze, kas ir jau dziļāks miegs un pēc tā ir 3. fāze jeb dziļais miegs. REM miega laikā smadzeņu aktivitāte izskatās līdzīga kā nomodā, bet ķermeņa muskuļi ir pilnībā atslābuši, kustas tikai acis (no kā arī nosaukums - ātro acu kustību miegs). Sapņus var redzēt gan NREM, gan REM miega laikā. NREM laikā sapņi ir īsi un lielākoties līdzīgi nomoda dzīvei. Lielāko daļu sapņu redzam REM laikā – tie satur spēcīgas emocijas, savādus un nereālus notikumus, dalībniekus, tie ir spilgti, intensīvi un relatīvi ilgi. Ja kaut reizi esat pamodies no sapņa un nodomājis “tas tik bija sapnis!”, tad visticamāk pamodāties no sapņa tieši REM laikā.

Sapņu vēsture.

Šie jautājumi – “kas ir sapņi?”, “kur sapņi veidojas?”, “kam domāti sapņi?” ir apspriesti dažādās reliģijās, garīgās nozarēs un un saturos jau kopš tiek dokumentēta vēsture.

Līdz pat viduslaikiem sapņus uzskatīja par iespēju ieskatīties nākotnē, par dāvanu no dieviem, iespēju sarunāties ar aizgājējiem vai garīgu un reliģiozu procesu. Lai gan jau tajā laikā radās doma, ka sapņi, iespējams, ir arī atspulgs dienas notikumiem. Rakstos, kas saglabājušies no Senās Ēģiptes un Mezopotāmijas jau 13.gadsimtā pirms mūsu ēras cilvēki mēģina saprast sapņus, lai varētu paredzēt nākotni. Ēģiptē bijusi grāmata ar ieteikumiem, kā iztulkot sapņus. Arī senajā Grieķijā un Romā bija interese par sapņiem. Vairāki zināmi domātāji (Aristotelis, Artemidors) uzrakstīja grāmatas par sapņu interpretāciju. Tajā laikā Indijā un Tibetā senajā sanskritā sapņi aprakstīti kā viens no četriem iespējamiem apziņas veidiem, uzdodot jautājumus “kur mēs nonākam, kad sapņojam?” un “kas ir starp nomodu un sapņiem?”. Arī citās reliģijās (kristietībā, budismā) sapņiem bija liela nozīme – gan saistībā ar labo/ļauno, gan Dievu/velnu.

Nākamais lielais solis zinātnē par sapņiem bija 20. gadsimtā, kad Zigmunds Freids uzrakstīja grāmatu par sapņu interpretāciju. Sapņu jautājumā Freida domas saskanēja ar antīkā laika domātājiem – sapņiem ir simboliska nozīme. Sapņiem ir divas nozīmes – mazināt spriedzi, kas veidojas no nomoda laika nepiepildītajām vēlmēm, un sargāt miegu. Sapņu cenzūra nepiepildītās vēlmes parāda caur simboliem un citiem mājieniem. Freida prāt liela daļa no šīm vēlmēm ir seksuāla rakstura, tādēļ sapņi ir piepildīti ar seksuāla rakstura simboliem un nepieciešama profesionāla psihoanalītiķa palīdzība, lai cilvēks spētu “atkodēt” šos slēptos mājienus un simbolus sapņos.

Nākamais attīstības solis sapņu zinātnē bija Freida students Karls Jungs, kurš ticēja, ka sapņi paredzēti, lai balansētu nomoda apziņu (sapņi kompensē nomoda domas, kas tiek apspiestas vai netiek apzinātas, lai saglabātu balansu). Tieši tā pat kā ķermenis sevi regulē (piemēram, temperatūru, asinsspiedienu), tā arī prāts sevi regulē sapņos. Ja mūsu domas, sajūtas nav balansā, tad sapņi to kompensē. Jungs, tā pat kā Freids, uzskatīja, ka sapņi ir pārpildīti ar simboliem, arhetipiem un mitoloģiju. Jungs bija pirmais, kas iesāka klasificēt miegu vairākos veidos un pirmais, kas sāka izmantot jaunu miega analīzi – amplifikāciju (sapņu attēli tiek paplašināti trīs līmeņos – personīgā, kulturālā un arhetipiskā).

20. gadsimta beigās Kalvins Halls par sapņiem sāka domāt citādi – varbūt sapņi ir tikai domāšana, kas rodas miegā? Viņš to sauca par kognitīvo sapņu teoriju. Vēlāk attīstīja hipotēzi, ka domas, uzvedība, emocijas, notikumi no nomoda laika turpinās sapņos. Tādējādi, lai saprastu, kas cilvēku nomāc, satrauc un par ko viņš domā nomodā, jānovērtē sapņus. Ja vienveidīgi sapņi atkārtojas vairākkārt, tātad ir kāda lieta, kas šo cilvēku satrauc. Notikumi, kas saistās ar izteiktām emocijām, sapņos atspoguļojas biežāk nekā notikumi, kas nerada spilgtas emocijas. Sapņi nav tikai dienas notikumu pārskats, bet gan selektīvu notikumu, emociju un pieredžu attēlojums.

21. gadsimtā attīstījās aktivācijas-sintēzes hipotēze – sapņi nav slēptu vēlmju rādītājs, bet gan dažādu smadzeņu rajonu aktivācija un dažādu attēlu sintēze, ko veido cilvēka atmiņas. Smadzeņu daļa, kas rada REM miegu, veido arī sapņus. Bet 2000.gadā Marks Solms, strādājot ar pacientiem, kuriem ir smadzeņu bojājums, novēroja divas svarīgas lietas – pirmkārt, ja smadzeņu bojājuma rezultātā zūd REM miegs, tas nenozīmē, ka pacienti zaudē spēju sapņot miegā, un otrkārt, ja bojājums ir priekšsmadzeņu daļā, tad cilvēks zaudē spēju sapņot, bet nezaudē REM miegu. Attīstoties domai, ka REM miegs nav tas pats, kas sapņošana, tika pārskatīts aktivācijas-sintēzes modelis, nonākot pie domas, ka smadzeņu aktivācija konkrētās vietās (īpaši paura un pakauša daļā), rada sapņus.

Sapņu funkcija.

Miegam ir vairākas nozīmes – tas ir svarīgs atmiņai, koncentrēšanās spēju saglabāšanai, fiziskai un mentālai veselībai. Miegs ir svarīgs visai mūsu ķermeņa funkcionēšanai! Bet kā tad ir ar sapņiem? Kāda ir sapņu nozīme? Sapņi ir daudzveidīgs un sarežģīts fenomens, tādēļ uz šo jautāju nav vienkāršas atbildes. Tas būtu tā pat kā jautāt “kāpēc mēs domājam?”.

Šobrīd zinām, ka vismaz puse no sapņiem satur dienas laikā piedzīvoto. Pirmajās nakts stundās lielākoties cilvēkam ir NREM sapņi, kuru laikā vērojami neseni notikumi. Uz rīta pusi, kad vairāk ir REM miegs, cilvēki vairāk sapņo par agrākiem notikumiem, bērnības atmiņām. Tādēļ zinātnieki uzdod jautājumu – vai šādai atmiņu aktivācijai ir kāda nozīme? Vai sapņu funkcija ir atmiņu nostiprināšanai? Pētījumos pierādīts, ka cilvēki, kuri apgūst jaunas valodas, tās iemācās labāk, ja naktī sapņo par šo valodu. Bet sapņu laikā atmiņu notikumi nenotiek kā oriģinālajā notikumā! Sapņu laikā dažādu atmiņu gabaliņi, fragmenti un notikumi tiek kombinēti kopā. Šīs dažādās kombinācijas katru reizi rada jaunu, unikālu sapni. Šajā laikā jaunās atmiņas sapludinās ar jau esošajām, veidojot starp tām sakarības.

Sapņiem piedēvē vēl vienu lielu un svarīgu funkciju – emociju apstrādi. Kad sapņojam par savām iepriekšējām pieredzēm, īpaši tām, kas saistās ar izteiktām emocijām, smadzenes šādā veidā apstrādā un sakārto emocijas, ko esam jutuši. Tas ir ļoti svarīgi garastāvokļa un omas regulēšanā. Kad esam miega badā, uz dažādām situācijām reaģējam pastiprināti, salīdzinot ar laiku, kad esam guvuši pilnvērtīgu miegu. Tādēļ arī miega traucējumi ir simptoms daudzām slimībām (tajā skaitā depresijai, trauksmei). Miegs ir svarīgs emociju regulēšanai, tādēļ saukts par “nakts terapeitu”. Pētījumos atklājas, ja cilvēks dodas gulēt sliktā noskaņojumā, tad sapņi nakts pirmajā daļā ir ar negatīvām emocijām, bet nakts otrajā daļā sapņos vairāk tomēr ir pozitīvās emocijas - it kā sapņi regulētu cilvēka emocijas, lai no rīta atkal būtu labs garastāvoklis. Tomēr cilvēkiem ar depresiju ir cita aina – sapņi visas nakts garumā ir ar negatīvām emocijām un pat pasliktinās nakts otrajā pusē.

Sapņiem ir arī “atsitiena” (rebound) efekts – ja cilvēks dienas laikā izteikti mēģina apspiest, nejust nepatīkamas emocijas, tad šīs emocijas izteiktāk atgriežas tieši sapņu laikā, tādējādi mēģinot tās pārstrādāt. Tā ir ar sliktiem, nepatīkamiem sapņiem un murgiem – šajā laikā parādās nomoda dzīves satraucoši notikumi, traumas, radot tik nepatīkamas sajūtas, ka cilvēks no šāda sapņa pamostas. Bet, šajā ziņā murgi strādā kā tāds drošības vārsts – veids kā smadzenes var kaut nedaudz izteikt un izreaģēt šīs negatīvās emocijas. Tas nenozīmē, ka sapņiem ir slikta nozīme! Nebūt nē! Runa nav tikai par negatīvajām emocijām! Sapņos piedzīvojam vienlīdz daudz gan pozitīvus, gan negatīvus notikumus, emocijas.

Kāpēc radies teiciens “rīts gudrāks par vakaru”? Jo tieši miegā, sapņos veidojas problēmu atrisinājumi un kreatīvas idejas. Vēsturē zināmi daudzi notikumi, kad atbildes uz neskaidriem jautājumiem vai idejas, rodas tieši sapņos. Piemēram, Bītlu dziesma “Yesterday”, Queen “The Prophet’s Song”, Vāgnera “Tristan and Isolde”. Ķīmiķis Augusts Kekule tieši sapnī ieraudzīja ķīmiskā elementa benzola struktūru, Mendelejevs - ķīmisko elementu tabulu, Mērija Šellija pasaulē slavenās noveles “Frankenstein” tēlus, Eliass Hove – šujmašīnas ideju. Te gan nedaudz jāapstājas! Sapņi nepateiks priekšā atbildes, bet gan dos idejas, ko ar nomoda prātu apstrādāt un īstenot.

Ja aplūkojam sapņus kopumā, tad tie nav tikai ideju ģeneratori vai atmiņas stabilizētāji. Sapņi ir radoši, iztēles piesātināti notikumi. Dažreiz tie ir tik radoši un nereāli, ka nespējam pat aprakstīt vārdos. Cilvēki, kuri atceras sapņus, biežāk ir radoši, atvērti jaunai pieredzei, uzskatiem. Bet, kā liecina pētījumi, ikviens no mums var uzlabot savu radošumu, uzlabojot spēju atcerēties sapņus.

Bet kā ir ar nākotnes paredzēšanu? Vai sapņi spēj paredzēt nākotni? Pagaidām pierādījumu šai teorijai nav. Bet ir pierādīts, ka sapņiem ir brīdinoša nozīme! To sauc par apdraudējuma simulācijas teoriju – sapņos redzam bīstamas situācijas, lai būtu gatavi, ja nu kas tāds notiek nomoda laikā. Un nav runa tikai par dzīvībai un veselībai bīstamām situācijām – sapņos var redzēt nozīmīgus notikumus negatīvā gaismā (piemēram, nenokārtot eksāmenu), lai būtu gatavi šiem notikumiem nomoda laikā.

Vēl viena no teorijām par sapņu funkciju ir, ka sapņiem nav nekāda funkcija. Tie ir tikai miega blakusprodukts bez konkrēta mērķa. Varbūt ir kāds variants, kad ne tikai sapņiem nav funkcijas, bet ir pat kaitīgs efekts? Kā tas, piemēram, ir murgu gadījumā.

Sapņiem ir vairāki veidi:

• atkārtoti sapņi – tie atkārtojas atkal un atkal. Iespējams, saistīti ar kādām neatrisinātām nomoda laika problēmām;
• tipiskie sapņi – vairāki sapņi, kas ir bieži sastopami populācijā (piemēram, izkrīt zobs, kāds dzenas pakal, lidošana, nokavēt tikšanos);
• apzinātā sapņošana jeb sapņi, kuru laikā cilvēks saprot, ka sapņo;
• murgi – nepatīkami, biedējoši sapņi, kuru laikā lielākoties dominē bailes, dusmas un apdraudējums. Murgu laikā emocijas ir tik izteiktas un sakāpinātas, ka cilvēks no šiem sapņiem pamostas;
• prekognitīvi sapņi – sapņi, kas paredz nākotni;
• izteikti sapņi – sapņi, kas paliek atmiņā un kam ir liela ietekme uz cilvēku. Par šiem sapņiem pirmais sāka runāt Karls Jungs;
• bērnu sapņi – ir pētījumi, ka sapņi bērniem un pieaugušajiem atšķiras. Mazā vecumā tie ir vienkārši, nekustīgi attēli, ar laiku attīstoties krāsainos, spilgtos sapņos ar notikumiem un darbībām;
• dzīvnieku sapņi – vai dzīvnieki sapņo? Šis jautājums vēl joprojām tiek pētīts.

Vai sapņi ietekmē miegu?

Lielākoties sapņi miegu neietekmē. Tie ir veselīga miega sastāvdaļa. Ar vienu izņēmumu – murgi. Ņemot vērā, ka murgu laikā rodas tik nepatīkamas sajūtas (bailes, dusmas, izmisums, bezcerība), ka cilvēks no tā pamostas, tad murgu rezultātā tiek izjaukta miega arhitektūra un miegs zaudē savu vērtīgo kvalitāti. Ja murgi ir bieži, mokoši, tad cilvēks var pat sākt izvairīties no gulētiešanas, tādējādi vēl vairāk pasliktinot miegu gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā. Diemžēl šāda izvairīšanās no miega var izraisīt pretēju rezultātu – miega trūkumu smadzenes kompensēs, esošajā miega laikā “ieliekot” pēc iespējas vairāk REM miega fāzi (kuras laikā tieši novēro murgus). Tādējādi veidojas apburtais loks – cilvēks mēģina izvairīties no miega, lai mazinātu murgus, bet murgi veidojas tieši vairāk, tādējādi veidojas hroniskas miega problēmas. Pierādīts, - ja cilvēkam jau ir kāda miega slimība (piemēram, obstruktīva miega apnoja, bezmiegs, diennakts ritma traucējumi un cits) un pasliktināta miega kvalitāte, tad slikti sapņi un murgi šiem cilvēkiem ir biežāk. Papildus veidojas simptomi dienas laikā – cilvēks jūtas noguris, miegains, grūti koncentrēties, saglabāt uzmanību, ir garastāvokļa svārstības. Tādēļ, ja cilvēks bieži murgo (vairāk nekā vienu reizi nedēļā), tad jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista ar kompetenci miega slimībās.

Vai ir iespējams uzlabot sapņus? Jā! Ir vairāki ieteikumi, kas var palīdzēt padarīt sapņus patīkamus. Pirmkārt, ievērot miega higiēnu (to veido uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina labu miegu un pašsajūtu dienā) – regulārs miega režīms, tumša un vēsa guļamistaba, gultu izmantot tikai miegam, 30 līdz 60 minūtes pirms miega relaksējošas nodarbes, pirms gulētiešanas viegla maltīte, nedzert kafiju, alkoholu, stimulējošus dzērienus. Nomierinošas darbības stundu pirms miega ir ļoti noderīgas – tiek mazināts dienas laikā uzkrātais stress, negatīvās emocijas, prāts tiek nomierināts un gatavots veiksmīgai iemigšanai. Tā var būt meditācija, gleznošana, grāmatas lasīšana vai silta vanna, galvenais ir atrast sev patīkamu, atslābinošu nodarbi. Interesanta ir saistība gulēšanas pozai ar sliktu, nepatīkamu sapņu biežumu – pētījumos pierādīts, ka šādi sapņi biežāk ir guļot pozā uz kreisajiem sāniem un uz vēdera. Papildus uzlabot miegu var palīdzēt sapņu dienasgrāmata. No rīta turēt pie gultas lapu un pildspalvu, lai uzreiz pēc pamošanās varētu pierakstīt naktī sapņoto un emocijas, ko tajā brīdī juta. Tādējādi var atrast saistības sapņiem ar to, kas satrauc, nomāc vai rada trauksmi nomodā. 

Sapņi un miegs nav atdalāmi no cilvēka veselības apzīmējuma, tādēļ, izprotot šo interesanto, aizraujošo un kopš seniem laikiem ar nedaudz mistiku apvīto fenomenu, var uzlabot savu kopējo pašsajūtu gan naktī, gan dienā. Sapņi nav atdalāmi no “īstās” dzīves – tie ir dzīves sastāvdaļa, esot miegā.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!