Una Gailiša: Kā ārstēsim 1.tipa cukura diabētu 21.gadsimtā?

1.tipa cukura diabētam raksturīga  insulīna nepietiekamība organismā. Lielākoties slimība sākas ar izteiktām slāpēm, biežu urināciju un krišanos svarā. Ja slimību savlaicīgi neatpazīst un neārstē, pacientam var iestāties diabētiskā koma. Vienīgais ārstēšanas veids ir insulīna injekcijas.

Kopš atklāts insulīns, pagājuši 100 gadi. Insulīns ir glābis dzīvību miljoniem cilvēku pasaulē. Pirms insulīna atkāšanas tie, kuri saslima ar 1.tipa cukura diabētu, mira.

1921.gadā Toronto Universitātes laboratorijā zinātnieku grupa pētīja aizkuņģa dziedzera iekšējo sekrēciju. Laboratorijas vadītāja Makleoda vadībā zinātnieki Bantings, Bests un Kolins ieguva un attīrīja dzīvnieku insulīnu. Insulīnu ieguva cūku kautuvēs no cūku aizkuņģa dziedzeriem. Lai saprastu, vai tas var ārstēt cukura diabētu, insulīnu ievadīja suņiem, kuriem bija izoperēts aizkuņģa dziedzeris un eksperimenti liecināja, - insulīns palīdz.1922. gada 11. janvārī 14 gadus vecam diabēta slimniekam Leonardam Tompsonam ievadīja pirmo insulīna injekciju. No tās bija maz izteikts efekts, bet varēja vērot nelielu uzlabošanos. Viens no laboratorijas darbiniekiem - Kolins intensīvi strādāja, attīrīja insulīna ekstraktu un nākamās injekcijas sniedza ievērojamu uzlabošanos un pacients atlaba. 1923.gadā Bantings un Makleods par insulīna atkāšanu saņēma Nobela prēmiju. Jau 1922.gadā kompānija Lilly ASV sāka ražot insulīnu un 1923.gadā Eiropā insulīnu sāka ražot kompānija Nordisk Insulinlaboratorium, kas šodien saucās NovoNordisk un tas bija pieejamas arī Latvijā. Insulīna atklājējs Bantings rakstīja: “Insulīns neizārstē diabētu, tā ir terapija.” Pacienti ar 1.tipa cukura diabētu varēja dzīvot, regulāri vairākas reizes dienā veicot insulīna injekcijas, bet glikozes līmenis asinīs viņiem bija ļoti mainīgs un tas atstāja sekas uz organismu, radot komplikācijas – izmaiņas acīs, nierēs, asinsvados. Insulīns fatālu slimību transformēja par hronisku slimību, kurai nepieciešama intensīva ikdienas aprūpe.

No 1982. līdz 1993.gadam norisinājās 1.tipa cukura diabēta kontroles un komplikāciju pētījums (DCCT  - diabetes control and complications trial), kur pacientus sadalīja divās terapijas grupās – parastās un intensīvās terapijas grupā. Parastās terapijas grupā pacienti saņēma insulīna injekcijas vienu – divas reizes dienā, bet intensīvās terapijas grupā trīs vai vairāk insulīna injekcijas dienā un insulīna devas tika koriģētas, pamatojoties uz regulāru glikozes līmeņa kontroli asinīs. Intensīvās terapijas grupā glikozes līmeņa mērķis tukšā dūšā bija 3,9 līdz 6,7 mmol/l, pēc ēšanas <10 mmol/l. Intensīvās terapijas grupā pacientiem bija ievērojami labāks vidējais glikozes līmenis asinīs (HbA1c 7%) un, salīdzinot ar parastās terapijas grupu, viņiem novēroja par 34 līdz 76% mazāk cukura diabētu komplikāciju. Vēl 20 gadus pēc pētījuma noslēguma, pacientiem, kuri bija intensīvās terapijas grupā, novēroja mazāk diabēta komplikāciju un šajā grupā bija par 33% zemāka kopējā mirstība. Šis pētījums liecināja, ka diabēta pacientu ikdienā jācenšas nodrošināt  glikozes līmeni tuvu normas robežām. Tas palīdz novērst nopietnas komplikācijas un pagarināt dzīvi.

Joprojām nav pilnībā atbildēts jautājums, – kas izraisa cukura diabētu? Zināms, ka 1.tipa cukura diabēta rašanās saistīta ar imūno sistēmu. 70% pacientu ar 1.tipa cukura diabētu ir trīs līdz četras diabētam raksturīgās autoantivielas, ko rada imūnā sistēma un tās bojā šūnas aizkuņģa dziedzerī, kas ražo insulīnu. Medicīnā to sauc par autoimūnu slimību, bet joprojām tiek pētīts, kas ir faktori, kuri izraisa kļūdu imūnajā sistēmā – ģenētika, vides faktori, vīrusi. Tikai 13% 1.tipa cukura diabēta pacientu pirmās pakāpes radinieku slimo ar 1.tipa cukura diabētu. Dvīņiem tikai pusē gadījumu abiem ir 1.tipa cukura diabēts. Iespēju saslimt ar 1.tipa cukura diabētu var ietekmēt aptuveni 60 dažādi gēnu varianti. Tādēļ nevar vainot tikai gēnus. Pētījumos atklāj zemas intensitātes vīrusu infekciju aizkuņģa dziedzera šūnās vienu mēnesi pēc 1.tipa cukura diabēta diagnozes noteikšanas. Tas nozīmē, ka ietekmējošie faktori, iespējams, ir vairāki un šobrīd pēta jaunus terapijas veidus, kā novērst saslimstību ar 1.tipa cukura diabētu. Pēta uz imūno sistēmu vērstu terapiju, pretvīrusu vakcināciju, cilmes šūnu terapiju. Cukura patēriņš un ar cukuriem bagātu produktu lietošana uzturā neizraisa diabētu, bet, ja organismā jau ir diabētam raksturīgās autoantivielas, tad šādu produktu lietošana paātrina diabēta sākšanos.

Potenciāli efektīvākā Latvijā pieejamā terapija 1.tipa cukura diabēta pacientiem šobrīd ir insulīna injekcijas vienu reizi dienā ar ilgstošas darbības insulīna analogiem un ātras darbības insulīna analogiem pirms ēdienreizēm vairākas reizes dienā vai insulīna ievade ar insulīna sūkni, kas nodrošina nepārtrauktu automatizētu insulīna ievadi zemādā visu diennakti. Glikozes līmeņa noteikšanai asinīs un tā kontrolei lieto glikometrus, veicot dūrienu pirkstā vairākas reizes dienā, katru dienu. Šobrīd Latvijā pieejama arī nepārtrauktā glikozes līmeņa noteikšanas ierīce, kas glikozes līmeni kontrolē nepārtraukti un pacients savā mobilajā telefonā vienmēr var paskatīties ne tikai, cik ir pulkstenis, bet arī, kāds ir viņa glikozes līmenis. Ierīce dod signālu, ja glikozes līmenis ir pārāk zems vai pārāk augsts. Vēl efektīvāka diabēta kontrole iespējama, izmantojot gan insulīna sūkni, gan nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas ierīci. Francijā veikts pētījums pacientiem ar 1.tipa cukura diabētu, kuri uzsāka lietot nepārtrauktās glikozes noteikšanas ierīci. Gada laikā pēc minētās ierīces lietošanas uzsākšanas par 49% samazinājās ar akūtām diabēta komplikācijām saistītu hospitalizāciju un par 39,6%  komas gadījumu skaits.

Lai efektīvi ārstētu 1.tipa cukura diabētu un apgūtu jaunākās diabēta tehnoloģijas, ļoti svarīga kvalitatīva diabēta pacientu apmācība kā sadzīvot ar diabētu un, kā to vislabāk kontrolēt, bet tam jānotiek specializētos diabēta apmācības centros, lai apmācība būtu kvalitatīva un pacients pēc tam prastu pats regulēt savu insulīna devu. Nozīmīgākie posmi, kad pacientam nepieciešama diabēta pašaprūpes apmācība un atbalsts, ir pirmreizēji diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts un turpmāk katru gadu, ja netiek sasniegti terapeitiskie mērķi un ir izteiktas glikozes līmeņa svārstības, ja radušās diabēta komplikācijas, ja iestājusies grūtniecība vai tā tiek plānota. Ja cilvēkam ar diabētu dzīvē ir pārejas posmi, piemēram, pāreja no bērnu vecuma pieaugušā vecumā, insulīna terapijas intensifikācija, jaunas ierīces, tehnoloģijas, vai vecumā, kad ir ierobežotas pašaprūpes iespējas un jāapmāca aprūpes persona.

Latvijā pieejamas jaunākās diabēta tehnoloģijas, bet diemžēl tās šobrīd diabēta pacientiem valsts nekompensē. Šis jautājums ir aktualizējams tuvākajā laikā, jo jaunās tehnoloģijas būtiski var uzlabot diabēta pacientu ikdienu un novērst gan akūtās, gan arī ilgtermiņa cukura diabēta komplikācijas.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2023. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!