Una Gailiša: Cukura diabēts nav tavs draugs!

LAURA BLUMBERGA sarunā ar endokrinoloģi UNU GAILIŠU

Kas ir cukura diabēts

Cukura diabēta gadījumā cilvēka asinīs tiek konstatēts paaugstināts glikozes jeb cukura līmenis.

Ar pirmā tipa diabētu biežāk saslimst gados jaunāki cilvēki ar normālu ķermeņa svaru, kam organismā trūkst insulīna. Vienīgā ārstēšanas iespēja ir šo insulīnu dot papildus.

Mēdz būt arī sekundārs pirmā tipa cukura diabēts, ko izraisījusi cita slimība, medikamenti vai indes. “Diezgan bieži sekundāro cukura diabētu diagnosticējam alkoholiķiem, kam alkohola regulāras pārmēra lietošanas dēļ bijis aizkuņģa dziedzera iekaisums, aizkuņģa dziedzera šūniņas vairs nespēj ražot insulīnu, attīstās insulīna trūkums un sekundārs cukura diabēts,” norāda endokrinoloģe Una Gailiša.

Visbiežāk sastopams ir otrā tipa cukura diabēts – ar to pārsvarā slimo cilvēki ar lieko ķermeņa svaru. “Otrā tipa diabētam, ja to atklāj laikus, sākuma stadijā raksturīgs nedaudz paaugstināts cukura līmenis asins analīzēs, un bieži vien pacientam nekādu citu sūdzību arī nav,” skaidro Una Gailiša.

Kā atpazīt diabētu

Par pirmā tipa diabētu liecina izteiktas slāpes, bieža urinācija un reizēm arī krišanās svarā – tās ir tipiskākās pazīmes, kas var liecināt par augstu cukura līmeni asinīs un, iespējams, par insulīna trūkumu.

Otrā tipa diabēta slimniekiem cukura līmenis asinīs pieaug lēni, sākotnēji cilvēks to pat nemana. Palielināts ķermeņa svars, nogurums, slāpes un nedaudz biežāka urinācija var likt domāt par otrā tipa diabētu. Taču visas šīs pazīmes, izņemot lieko svaru, noteikti nebūs tik izteiktas kā pirmā tipa diabēta pacientiem. Vēlāk var parādīties ādas strutainās infekcijas, sievietēm – biežas un atkārtotas vaginālo sēnīšu infekcijas, progresējošas redzes problēmas. Ļaunākais ir, ka cilvēks ar mazliet paaugstinātu, lēni progresējošu cukura līmeni asinīs dzīvo gadiem ilgi, profilaktiskas pārbaudes neveic, un tad pēkšņi seko kāda nopietna diabēta komplikācija, piemēram, infarkts. Ļoti svarīgi ir diabētu atklāt laikus, kad to var ārstēt salīdzinoši vienkārši un veiksmīgi.

Neveselīgs dzīvesveids – biežākais saslimšanas iemesls

Jau tas vien, ka cilvēki cenšas ievērot veselīga dzīvesveida principus, ēd pilnvērtīgu pārtiku, nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, ir milzīgs solis pretī tam, lai savā dzīvē nesaslimtu ar cukura diabētu. Otrā tipa cukura diabēts ir visbiežāk sastopamais diabēta veids, un saslimušo skaits ar katru gadu pieaug. Galvenie iemesli – nepareizs, neveselīgs uzturs un pārāk mazkustīgs dzīvesveids – sēdošs darbs, uzturā tiek lietota trekna un nepilnvērtīga pārtika, cilvēki kļūst aizvien apaļāki un apaļāki. Jāņem vērā arī ģenētiskais faktors, tie, kuriem mantojumā ir gēni ar noslieci uz lieko svaru, ir vairāk pakļauti riskam saslimt ar otrā tipa cukura diabētu.

Endokrinoloģe mudina laikus pievērst uzmanību paaugstinātam cukura līmenim asinīs. Laikus pamanot nedaudz paaugstinātu cukura līmeni un uzreiz sākot ievērot veselīgu dzīvesveidu, diabēts var atkāpties arī bez medikamentu lietošanas un ļoti iespējams – asins analīzēs pat vairs neuzrādīsies. “Tomēr tiklīdz cilvēks atkal pieņemsies svarā vai notiks kādas citas būtiskas pārmaiņas organismā, diabēts par sevi atkal var atgādināt. Tāpēc nevaru teikt, ka otrā tipa diabētu var izārstēt uz visiem laikiem, taču pilnīgi droši varu apgalvot, ka to var attālināt un neļaut tam progresēt,” uzsver ārste.

Ārstēšanas veidi un iespējas

Pirmā tipa diabēts vienmēr tiek ārstēts ar insulīna injekcijām, modernākais ievades veids ir insulīna sūknis, taču to Latvijas pacienti ne vienmēr var atļauties.

Otrā tipa diabēta ārstēšanai, ja tas ir laikus atklāts, ja pacients maina dzīvesveidu uz kustībām un veselīgu uzturu, bet cukura līmenis asinīs vienalga nav gana labs, papildus ārstēšanai tiek izmantoti medikamenti tablešu veidā. “Pamatā tās ir tabletes, kas uzlabo vielmaiņu un labāk palīdz izmantot to insulīnu, kas atrodas paša cilvēka asinīs, bet kaut kādu iemesla dēļ nedarbojas īpaši efektīvi (viens no iemesliem – liekais svars). Ja tomēr ar tabletēm neizdodas panākt cukura līmeņa samazināšanos, nākamais solis ir injicējamie medikamenti. Mūsdienās injekciju veidā ir pieejams ne tikai insulīns, bet arī citas zāles, kas palīdz samazināt cukura līmeni,” skaidro endokrinoloģe. “Galvenais diabēta ārstēšanas uzdevums ir panākt normālu cukura līmeni asinīs – ne par augstu, ne par zemu. Augsts cukura saturs asinīs bojā cilvēka organismu, ilgtermiņā izraisot smagas komplikācijas. Medikamentiem, kas tiek izrakstīti pacientiem, jābūt tādiem, kas ne tikai tiek galā ar savu pamatuzdevumu – normalizē cukura līmeni, bet arī nekaitē pacienta fiziskajai pašsajūtai.”

Ārstējot otrā tipa diabētu ar tabletēm, nereti neizdodas panākt pietiekamu cukura līmeņa samazināšanos – tad papildus tiek nozīmēts arī insulīns vai citi injicējamie medikamenti. “Tiek uzskatīts, ka otrā tipa diabēta slimniekiem, gadiem ejot, kaut kad vienmēr pienāk laiks, kad nepieciešams arī insulīns. Dažiem šis brīdis pienāk ātrāk, dažiem – vēlāk. To regulē vairāku faktoru kopums – vai diabēts bijis atklāts laikus, cik uzņēmīgs pret zālēm ir pacienta organisms, cik labi cilvēkam izdodas ievērot veselīgu dzīvesveidu utt. Tomēr jebkurš no šiem diabēta pacientiem kaut kādā brīdī tomēr jāārstē arī ar insulīnu,” norāda ārste.

Pirmais ārsta uzdevums, tiklīdz pacientam atklāts otrā tipa diabēts, ir izskaidrot veselīga dzīvesveida pamatprincipus. “Ar pacientu runājam, kādam jābūt ikdienas sabalansētam uzturam, ka jāēd nelielām porcijām un regulāri, ka nav pieļaujama pārēšanās, tāpat uzsveram, cik svarīgas ir fiziskās aktivitātes – šie ir galvenie pamatprincipi ceļā uz atveseļošanos. Ja pacientam šķiet, ka viņš aizies pie speciālista, kurš viņam izrakstīs recepti un viņš aptiekā iegādāsies brīnumzāles, bet varēs atļauties nedarīt neko no tā, ko speciālists ir ieteicis, tā būs liela kļūda, jo nevienas zāles komplektā bez paša pūlēm nedarbosies. Būtiskākais faktors ceļā uz atveseļošanos ir pacienta un ārsta sadarbība, jo tieši speciālists ir tas, kas spēj pacientam palīdzēt ar padomiem un viņu motivēt,” stāsta endokrinoloģe. “Tas prasa lielu uzdrīkstēšanos un apņēmību, lai pacients varētu mainīties, taču, kad runa ir par veselību, izrādās, ka cilvēki spēj ļoti daudz. Sastādot pacienta uztura plānu un ārstēšanas režīmu, ārstam jāņem vērā arī cilvēka nodarbošanās (piemēram, garas dežūru stundas, kuru dēļ viņš nevar izpildīt vienu vai citu ieteikumu) un viņa individuālās vajadzības.”

Diabēta slimniekam jābūt zinošam un izglītotam

Ja diabēts tiek ārstēts ar insulīnu, pacientam jābūt pietiekami izglītotam. Ārstam ar pacientu jāpārrunā viss, kas attiecas uz pareizu insulīna lietošanu. “Ārsta uzdevums ir izskaidrot, kā konkrētais medikaments iedarbojas uz cilvēka organismu. Ja pacients konstatē, ka cukura līmenis ir paaugstinājies, viņam pašam jāzina, cik liela insulīna deva ir jāinjicē, lai līmenis atkal normalizētos.

Ne tikai pirmā tipa diabēta slimniekiem, bet arī tiem, kas slimo ar otrā tipa diabētu, mēs iesakām regulāri pašiem kontrolēt cukura līmeni asinīs, mērot to ar glikometru. Pacientiem, kas injicē insulīnu, cukura līmeni asinīs vajadzētu pārbaudīt četras reizes dienā.

Cukura līmenis asinīs ir svārstīgs. To ietekmē viss, ko cilvēks ikdienā dara. Piemēram, ja ir apēsts kāds saldums, pēc maza mirkļa cukura līmenis asinīs būs augsts. Ja pēc šī našķa cilvēks dosies skrējienā, cukura līmenis nokritīsies daudz straujāk nekā tad, ja viņš aizies un apsēdīsies pie datora, neko nedarot,” skaidro ārste. “Lai mēs varētu spriest par analīžu rezultātiem, mēs pacientiem lūdzam tās nodot no rīta, tukšā dūšā. Diabēta slimniekiem paškontroli ar glikometru ieteicams veikt arī divas stundas pēc ēšanas, lai pacients pats saprastu, cik strauji cukura līmenis pieaug un krītas pēc apēstā un izdzertā. Ja cukura līmenis izrādās ļoti augsts, iespējams, jāmaina ēdienkarte.”

Jāveic regulāras pārbaudes

“Ja diabēts jau attīstījies, bet ilgstoši nav ticis atklāts, nav ārstēts, organisms ir spiests pats cīnīties ar lieko cukura daudzumu. No nepārstrādātā cukura organismā rodas indes, kas bojā gan asinsvadus, gan nervus, tāpēc diabēta pacientiem daudz biežāk ir sastopamas sirds un asinsvadu slimības, īpaši infarkti un kāju asinsvadu problēmas, arī nervu bojājumi, kad cilvēkam samazinās jutība kājās, tiek bojāta arī redze. Nereti diabētu pirmais diagnosticē acu ārsts, kad pacients sūdzas par strauji progresējošām redzes problēmām,” stāsta Una Gailiša. “Vismaz reizi gadā ikvienam vajadzētu palūgt ģimenes ārstam norīkojumu uz asins analīzēm, pārbaudot arī cukura līmeni asinīs. Ja cukura līmenis izrādās nedaudz paaugstināts, iespējams, ka problēmu var atrisināt kopā ar ģimenes ārstu – mainot savu dzīvesveidu, pārtikas izvēli un palielinot fizisko aktivitāšu regularitāti. Pēc kāda laika analīze jāveic atkārtoti. Ja rādītājos uzrādās vairāk nekā tikai nedaudz paaugstināts cukura līmenis, pacientam jādodas uz konsultāciju pie endokrinologa,” norāda ārste.

Reizi gadā profilakses nolūkos cukura līmenis asinīs obligāti ir jāpārbauda jebkuram pēc 45 gadu vecuma sasniegšanas, jāpārbauda arī jaunākiem, kam ir liekais svars, kā arī bērniem un pusaudžiem, kam ir nosliece uz lieko svaru.

Lai arī parasti bērni saldumus patērē vairāk par pieaugušajiem, viņu regulāro kustību dēļ viņu organisms apēsto cukura daudzumu veiksmīgi spēj pārstrādāt. Tomēr mūsdienu dzīvesveids aizvien biežāk arī bērnus nosēdina pie datorspēlēm un planšetdatoriem. “Agrāk Latvijā vispār nebija bērnu ar otrā tipa diabētu, bet tagad slimo arī viņi. To var izskaidrot ar nepiemērotu uzturu un to, ka futbolu vai riteņbraukšanu aizstājušas datorspēles. Tiem bērniem, kas ir mazkustīgi, ēd pārāk treknu vai pārāk saldu, jau padsmit gados ir liekais svars, kas var veicināt otrā tipa diabēta attīstību jau pusaudžu gados. Nenogurstoši varu tikai atkārtot – pie tā vainojams ir nepareizs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, un tā ir absolūta vecāku bezatbildība,” saka endokrinoloģe.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!