Uģis Šolmanis: Astes kaula traumas, kokcikodīnija

Kritieni atmuguriski uz gurniem un sēžamvietas gadās bieži, it īpaši ziemas mēnešos, kad ir slidens. Lielākajā daļā gadījumu sāpju, diskomforta nav vai ir samērā īsu laiku. Bet bieži rodas jautājums, ko darīt, ja sāpes nepāriet uzreiz. Vai kaut kas nav salauzts? Ko tālāk?

Astes kauls ir mugurkaula nobeigums, kas sastāv no trim līdz pieciem kopā saaugušiem skriemeļiem. Pie šiem kauliem piestiprinās vairākas saites un muskuļi, kas veido mazā iegurņa muskuļu sienu – svarīgākais no muskuļiem kontrolē anālās atveres sfinkteru. Sēdus stāvoklī astes kauls veido vienu no trīs atbalsta punktiem stabilitātei.

Sāpes astes kaula rajonā visbiežāk attīstās sievietēm – piecas reizes biežāk nekā vīriešiem pusaudžu vai pieaugušā vecumā. Tas skaidrojams ar to, ka sievietēm iegurņa anatomija padara astes kaulu vairāk atliektu jeb prominentāku uz aizmuguri, atsedzot to traumām. Palielināts ķermeņa svars vai strauja svara zaudēšana palielina sāpju iespēju astes kaula rajonā. Trauma astes kaulam var būt ārēji radīta kritiena, trieciena vai iekšēja spēka rezultātā – smagu dzemdību laikā vai dzemdībās ar izmantotām palīgierīcēm. Sāpes, kas projicējas astes kaula rajonā, var radīt iekaisums vai citi iekaisīgi procesi, kā arī neiropātiski (nervu saknīšu kairinājuma) izstarotas sāpes no mugurkaula kanāla. Dažreiz traumas nemaz nav bijušas, bet sāpju cēlonis var būt saistām ar atkārtotiem mikrotriecieniem pa astes kaula rajonu, piemēram, braucot ar velosipēdu.

90 % gadījumu sāpes astes kaula rajonā pāriet pašas no sevis. Sāpju mazināšanai palīdz pretsāpju medikamenti un atslodze. Sēdēšanu sāpju periodā iesaka uz riņķveida spilvena, kas atslogo sāpīgo zonu. Arī fiziska slodze, smagumu celšana var provocēt astes kaula kustīgumu, tāpēc to vajadzētu mazināt. Akūtu sāpju gadījumos pareizi būtu sazināties ar  ģimenes ārstu, lai saprastu, kuras pretsāpju zāles katram piemērotas. Bet visbiežāk un pareizāk būtu sākt ar nestereoīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, deksketoprofenu, ibuprofenu, naproksēnu). Kritiena, trieciena gadījumā, ja sāpes nav mazinājušās nedēļas laikā, var veikt rentgenogrammas izmeklējumu. Tajā var pārbaudīt lūzumus, kaulu nobīdes astes kaula rajonā. Ja sāpes nepāriet mēneša laikā, vai arī ir tirpšanas sajūta kājās, grūtības veikt defekāciju, vai otrādi – it nesaturēšana, būtu nepieciešama speciālistu konsultācija.

Cilvēkiem, kuriem sāpes pašas nepāriet jeb tās kļuvušas hroniskas, nepieciešama papildus izmeklēšana - datortomogrāfija un kodolmagnētiskā rezonanse, kurās attiecīgi var konstatēt sāpju cēloni. Par hroniskām sāpēm runā, ja tās nav pārgājušas divu mēnešu laikā. Ja izmeklējumos nekonstatē cita veida patoloģijas, kas var izstarot sāpes astes kaula rajonā – kā, piemēram, Tarlo cistas vai iekaisuma pazīmes mazajā iegurnī, tad nozīmē fizioterapiju, fizikālās medicīnas procedūras un var apsvērt locītavas blokādi. Brīžos, kad visas neķirurģiskās metodes ir izmēģinātas, var sākt domāt par ķirurģisku ārstēšanu – astes kaula izgriešanu. Ķirurģiskajai ārstēšanai ir liels komplikāciju risks un nav garantijas, ka sāpes vairs neatkārtosies. Atbilstoši literatūras datiem, tā ir efektīva tikai 30 līdz 50% gadījumu.

Astes kaula traumas ir viens no kokcikodīnijas cēloņiem. Bet pašu traumu vai astes kaula lūzumu vairs neārstē kā sasitumu. Ārstēšana ir mērķēta uz sāpju mazināšanu un pāriešanu. Speciālistu iesaistīšana nepieciešama brīžos, kad šķiet, ka pretsāpju medikamenti un atslodze vairs nepalīdz.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!