Uģis Bērs, Jevgēņijs Tihonovs: Vitamīnu un mikroelementu nozīme cilvēka organismā
Mūsdienu medicīna uzskata, ka cilvēka veselība ir cieši saistīta ar uzturu. Taču mūsdienu ēdiena iegūšanas, apstrādes, glabāšanas un pagatavošanas veidi reti kad ļauj saglabāt ēdiena bioloģisko vērtību. Šis ēdiens bieži vien ne tikai nenodrošina nepieciešamo vitamīnu, mikroelementu un makroelementu daudzumu, bet veicina slimību un stāvokļu attīstību, kas pasliktina cilvēka veselību.
Sabalansēta uztura nozīme tiek pētīta jau vairākus gadsimtus. 1747. gadā Džeimss Linds, britu kara kuģa ārsts, meklējot cingas ārstēšanas līdzekli, sadalīja jūrniekus četrās grupās: pirmās grupas ikdienas racionam pievienoja sidru, otras grupas – jūras ūdeni, trešās – etiķskābi, ceturtās – citronus un apelsīnus. Izārstējas tikai ceturtās grupas jūrnieki, kas ikdienā papildus lietoja citronu un apelsīnu. Tā pētnieks, pats par to nenojaušot, atklāja pozitīvo C vitamīna ietekmi uz veselību.
Pats termins vitamīns radās daudz vēlāk. Tikai 1911. gadā poļu bioķīmiķis Kazimirs Funks no rīsiem izdalīja pirmo vitamīnu – B1. 1912. gadā Funks nosauca šo vielu par vitamīnu, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē dzīves amīns (no latīņu valodas vārda 'vita' – dzīve un 'amini' – amīni, slāpekļa savienojumi).
Vitamīni ir svarīga uztura sastāvdaļa, kas nepieciešama cilvēka organismam ķīmisko reakciju regulēšanai. Tie palīdz atbrīvot enerģiju no uzņemtiem produktiem. Daudzi cilvēki neapzināti iznīcina ar uzturu uzņemtos vitamīnus. Cukurs un alkohols var neitralizēt B1, B6 un folskābi. Smēķēšana kavē C vitamīna uzņemšanu. Vitamīnu avots ir augu un dzīvnieku dabas pārtikas produkti. Dažu vitamīnu veidošanas process daļēji notiek cilvēka organismā resnās zarnas mikroorganismu klātbūtnē. Lai arī vitamīni ir ļoti svarīgi cilvēka organismā, pārmērīga vitamīnu lietošana ir kaitīga veselībai. Šo stāvokli sauc par hipervitaminozi. Turklāt var attīstīties alerģiskas reakcijas līdz pat anafilaktiskam šokam. Tāpēc vitamīnu lietošana papildus uzturam ir jāsaskaņo ar ārstu.
Nepieciešamība pēc vitamīniem dzīves laikā nav vienāda. Augošam bērnam vitamīnu nepieciešamība ir lielāka. Arī slimību un pastiprinātas fiziskās aktivitātes laikā pieaug vitamīnu patēriņš. Vitamīnu daudzums uzturā neizbēgami samazinās ziemas un pavasara mēnešos, kad svaigi augļi un dārzeņi nav vienmēr pieejami. Termiskā apstrāde pilnīgi iznīcina C vitamīnu, E un B grupas vitamīnus – uz pusi. Ziemas un īpaši pavasara mēnešos saaukstēšanās slimību laikā pieaug organisma prasība pēc B grupas, C, D, E vitamīniem un folskābes.
Daudz no tā, kas tika attiecināts uz vitamīniem, ir aktuāls arī minerālvielām. Tās ir mazmolekulāras vielas, kas pat mikrodaudzumos palīdz uzturēt daudzas organisma funkcijas. Minerālvielas piedalās vielmaiņā, nervu sistēmas un muskuļu elektroķīmiskos procesos, kā arī kaulu un zobu formēšanas procesā.
Mikroelementu nepieciešamībai arī piemīt sezonāla atkarība. Selēns vairāk nepieciešams vasaras, bet magnijs – ziemas mēnešos. Tās ir tāpēc, kā magniju satur zaļumi, bet selēnu satur ķiploki, rieksti un citi ziemas produkti.
Ja cilvēks daudz kustas, nodarbojas ar sportu, seko savam uzturam un pavada pietiekami daudz laika svaigā gaisā, tad mikroelementu un vitamīnu deficīts ir maz ticams. Tomēr mūsdienās bieži ir sastopams mazkustīgs dzīvesveids un nelabvēlīgā ekoloģiskā apkārtne lielajās pilsētās noved pie dažādu vielu trūkuma. Diemžēl, nereti cilvēki neuztver šo problēmu nopietni. Speciālisti rekomendē regulāri nodot analīzes, lai noteiktu vitamīnu un mikroelementu līmeni organismā bērniem, pusaudžiem, senioriem, nelabvēlīgu ekoloģisku zonu iedzīvotājiem, hroniskiem slimniekiem un plānojot grūtniecību. Ieteicams parūpēties par savu veselību arī darbaholiķiem un cilvēkiem, kurus pārmērīgi interesē diētas. Analīzes materiāls parasti ir asinis no vēnas. Testēšanas laiks vitamīniem aizņem vienu darba dienu, bet analīžu komplekss ar mikroelementu noteikšanu – līdz 6 darba dienām. Asinis ieteicams nodot no rīta tukšā dūšā.
Uģis Bērs, Centrālās laboratorijas vadītājs
Jevgēņijs Tihonovs, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 6. studiju gads