Uģis Beķeris: Kinezioloģiskā teipošana
Kinezioloģiskā teipa jeb elastīgā teipa lietošana Latvijas medicīnā ir pazīstama pēdējos 10–12 gadus. Pirms tam sportistu vidē bija pazīstami neelastīgie teipi, ar kuriem stabilizēja locītavas, piemēram, potītes, pirkstus pēc locītavu saišu atkārtotām traumām.
Kinezioloģiskā teipa metodes pamatlicējs ir japāņu hiropraktiķis Kenzo Kase (dz. 1940) 20. gadsimta 70. gados.
Kas ir kinezioloģiskais teips
'Kinesis' grieķiski nozīmē 'kustību', 'tape' angliski ir 'lente', tātad, aptuveni tulkojot, – kustību lente jeb kustīgā lente. Teips ir elastīgs plāksteris, klasiski ražots no kokvilnas, pārklāts ar akrila līmi, kas uzlīmēts uz papīra pamatnes. Salīdzinot ar sākotnējo garumu, teips ir izstiepjams par 40%. Teipa elastīgums ir līdzīgs cilvēka ādas elastīgumam. Kinezioloģiskie teipi ir izstiepjami tikai garumā, bet platumā teips nestiepjas.
Teipi tiek ražoti dažādās krāsās, kam nav būtiskas ietekmes uz teipa terapeitiskajām īpašībām. Sākotnēji tika uzskatīts, ka zilajai krāsai piemīt nomierinoša, tūsku mazinoša iedarbība, bet sārtā krāsa ir stimulējoša. Melnā un brūnā krāsa tika uzskatītas par neitrālām. Pašlaik lielākā daļa teipu ražotāju piedāvā teipus desmit un vairāk krāsās, kā arī ar dažādiem ornamentiem.
Latvijā, līdzīgi kā citās zemēs, teipošana ir ļoti populāra fizioterapeitu un sporta ārstu vidū, jo tieši sportistiem teipu efektivitāte ir visplašāk pierādīta. Latvijā mediķu vidē attieksme pret teipošanu sākotnēji bija no pilnīgas noliegšanas un neuzticības līdz vēlmei izprast šīs metodes iedarbības un efektivitātes noslēpumus.
Kāda ir teipa iedarbība
- Visbiežāk teipu lieto dažādu sāpju mazināšanai locītavās, muskuļos, mugurā.
- Ar teipu ir iespējams mazināt limfostāzi, tūsku, hematomas pēc traumām un ķirurģiskām operācijām.
- Teips var stabilizēt locītavas, uzlabot kustību kvalitāti.
- Ar teipa palīdzību iespējams mazināt saspringumu, smaguma sajūtu muskuļos.
- Teips var arī aktivizēt muskuļus, ja muskulis slimības vai traumas dēļ nespēj pilnvērtīgi darboties.
- Teipus izmanto kā alternatīvu grūtnieču jostām, dodot atbalstu vēderam un mazinot sāpes muguras lejasdaļā.
- Pēc dzemdībām ar teipu varam palīdzēt ātrāk atgūt vēdera muskulatūras formu un tonusu.
- Teipojot var mazināt vēdera baltās līnijas diastāzi jeb baltās līnijas trūci.
- Ar teipu iespējams koriģēt bērna dažas stājas, kāju attīstības novirzes.
- Specifiska joma ir sejas un kakla teipošana, ar kuru iespējams palīdzēt logopēda darbā un stomatoloģijā, koriģējot apakšžokļa un zemmēles kauliņa muskuļu darbību.
- Atsevišķa joma ir teipošana veterinārijā, piemēram, sporta zirgiem.
Ar ko izskaidrojama tik dažādā iedarbība
Teipa iedarbības efekti tiek skaidroti ar dziļās jušanas jeb proprioreceptoru stimulāciju.
Proprioreceptori ir nervu sistēmas sensori, kas atrodas muskuļos un muskuļu cīpslās, locītavu kapsulā. Pateicoties proprioreceptoriem, cilvēks spēj kontrolēt savu ķermeņa stāvokli telpā, var veikt sarežģītas kustības, piemēram, sportā, dejojot, veicot profesionālas darbības u.c.
No savas intuitīvas pieredzes mēs zinām, ka viena no pirmajām reakcijām uz sāpju kairinājumu ir sāpīgo vietu paberzēt vai piespiest. Mammas bieži mazuļa traumēto vietu cenšas papūst. Arī tā ir proprioreceptoru stimulācija, kuru sajūtot mazinās primārā kairinājuma jeb sāpju intensitāte.
Pateicoties teipa elastīgumam, tiek nedaudz mainīts ādas iestiepums zem teipa, un tas maina arī sāpju sajūtu.
Teipa iedarbības pamatā ir pareiza teipošanas tehnikas izvēle, kuras pamatā ir anatomijas un kustību fizioloģijas izpratne.
Teipošanas pamattehnikas
Muskuļu tehnika
Izmanto muskuļu stimulācijai vai relaksācijai. Šīs tehnikas pamatā ir precīzas muskuļu anatomijas zināšanas, jo jāzina muskuļa stiprināšanās vietu – sākuma un nobeiguma – projekcijas vietas. Teipu līmē, iestiepjot izvēlēto muskuli, bet teips jāpielīmē bez iestiepuma.
Saišu tehnika
Izmanto, teipojot saišu un cīpslu projekcijas zonas. Teipu līmē, maksimāli to iestiepjot, bet gali tiek līmēti bez iestiepuma.
Fascijas korekcijas tehnika
Specifiska teipošanas tehnika, ar kuru iespējams uzlabot mīksto audu kustīgumu, ja izveidojusies mīksto audu fiksācija, piemēram, pēc traumām vai operācijām.
Funkcionālās korekcijas tehnika
Izmanto dažādu funkcionālu stājas vai kustību kvalitātes traucējumu gadījumā.
Limfodrenāžas tehnika
Teipošanas tehnika tūskas mazināšanai un mikrocirkulācijas uzlabošanai.
Kas veic teipošanu
Teipošanu veic ārstniecības personas – ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, vecmātes, medmāsas – kuras ir apguvušas teipošanu. Pamata apmācības ilgums ir, sākot no astoņām akadēmiskajām stundām. K Taping Academy pamata apmācības kurss ir 16 stundas, pēc tam ir iespējas apgūt teipošanas nianses arī saistībā ar pediatriju, ginekoloģiju, limfodrenāžu u.c.
Ja pacientam ir nepieciešams ilgāku laiku atkārtot vienas un tās pašas tehnikas aplikācijas, piemēram, bērna stājas korekcijas teips, tad iespējams tuviniekiem iemācīt uzlikt noteiktas tehnikas teipu.
Ir pacienti, kuri paši nosaka savu diagnozi un, izmantojot interneta resursus, paši atrod un veic aplikācijas bez konsultācijām ar speciālistiem. Ja vēlamais rezultāts – sāpju mazināšanās, kustību kvalitātes uzlabošanās – ir sasniegta, tad, protams, nevar aizliegt šādu pašārstēšanos, tomēr, ja pašsajūta diennakts laikā neuzlabojas, vajadzētu meklēt speciālistu palīdzību.
Pēc aplikācijas teipu atstāj uz vairākām dienām – līdz nedēļai vai pat ilgāk. Ar teipu drīkst mazgāties, taču nevajag teipu intensīvi berzēt ar švammi vai dvieli. Teipu parasti iesaku ņemt nost, kad tā malas sāk atlīmēties.
Kad teipu nedrīkst lietot
Teipu nedrīkst likt:
- uz bojātas ādas, kā arī uz kairinātas ādas – izsitumu, psoriāzes, dermatīta saasinājuma laikā;
- uz ādas rētām to dzīšanas laikā;
- ja ir bijusi alerģiska reakcija uz teipu;
- grūtniecības pirmajās 12 nedēļās nedrīkst līmēt teipu krustu kaula apvidū;
- ja ārstēšanā plānota masāža, ultraskaņa, elektroprocedūras ar ādas elektrodu lietošanu vietai, uz kuras jāliek teipi;
- ja ir aizdomas par asinsvadu trombozi.
Svarīgi atcerēties
Pēc teipa aplikācijas subjektīvā pašsajūta nedrīkst pasliktināties – nevajadzētu pastiprināties sāpju intensitātei, pasliktināties kustībām, rasties izteiktai niezei vai citām nepatīkamām sajūtām. Ja pašsajūta pasliktinās, teips nekavējoties jāņem nost.
Pēc teipa aplikācijas kabinetā parasti lūdzu pacientam veikt darbības, kuras pirms aplikācijas ir bijušas apgrūtinātas. Ja kustības kļūst brīvākas, mazāk sāpīgas, teipošanas mērķis ir sasniegts, savukārt, ja pacients nejūt pēc aplikācijas pārliecinošu uzlabošanos, atstājam teipu vismaz uz diennakti. Ja diennakts laikā pašsajūta ar teipu neuzlabojas – jāapsver cita aplikācijas tehnika vai citas ārstēšanas metodes.
Teips ir efektīva kompleksas ārstēšanas sastāvdaļa, tomēr tas nav brīnumlīdzeklis, kurš vienmēr var atrisināt visas problēmas.