Trombu veidošanās profilakse mirdzaritmijas pacientam
Antikoagulanti ir zāles, ko tautas valodā sauc par asins šķīdinātājiem. Tie darbojas pret asins recēšanu. “Jāsaprot, ka bieži reklamētais aspirīns, kas novērš trombu veidošanos krasi atšķiras no antikoagulantiem. Tiem ir atšķirīgs darbības mehānisms, tie ir domāti dažādu slimību ārstēšanai, un pats svarīgākais ir tas, ka daudzos gadījumos, kur ir nepieciešami antikoagulanti, aspirīns nepalīdz. Aspirīns nevar aizvietot antikoagulantus jeb asins šķīdinātājus,” skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs RSU docents KĀRLIS TRUŠINSKIS. Ir situācijas, kad šos medikamentus nepieciešams lietot vienlaikus, piemēram, ja pacientam ir mirdzaritmija un sirds asinsvadu sistēmas ateroskleroze.
Mērķauditorija antikoagulantu lietošanai, pirmkārt, ir mirdzaritmijas pacienti. Šī ir slimība, kuru pacienti ātri apgūst un saprot. “Mirdzaritmija pati par sevi nav dzīvībai bīstama, bet tās sekas gan var tādas būt,” uzsver ārsts. Mirdzaritmijas pacientiem vairākumā gadījumu antikoagulanti būs jālieto visu mūžu. Izņēmumi ir gadījumos, kad ir zems trombu veidošanās un to ceļošanas risks asinsvados, kā arī pacienti, kam izmanto alternatīvas mirdzaritmijas ārstēšanas metodes.
Otrkārt, antikoagualantus lieto dziļo vēnu trombozes un plaušu artērijas trombembolijas riskam pakļautie cilvēki. “Parasti uzpampst viena kāja, tā kļūst sāpīga, bet var arī tā nebūt,” ārsts stāsta kā atpazīt slimības simptomus. Plaušu artērijas trombembolijas gadījumā parādās elpas trūkums.
Nākamā pacientu grupa, kam jālieto asins šķīdinātāji, ir pacienti ar ilgstošu gultas režīmu, kas visbiežāk ir traumatoloģijas un ortopēdijas profila, kā arī onkoloģiskiem pacientiem. “Mūsdienu pasaulē vēzi neuzskata par neārstējamu slimību. Tajā brīdī, kad mums izdodas ārstēt vēzi ar precīzu modernu ķīmijterapiju vai kombinējot ķīmijterapiju ar ķirurģisku un staru terapiju, ir pierādīts, ka dažādu mehānismu dēļ asins recēšanas sistēma darbojas pastiprināti,” skaidro ārsts.
Gan veciem, gan jauniem
Mirdzaritmija, kas ir pamatdiagnoze antikoagulantu lietošanai, mūsdienās nav tikai vecu cilvēku slimība. Tās klasiskie cēloņi ir sirds vainagartēriju ateroskleroze, sirds vārstuļu slimības, kā arī pastiprināta vairogdziedzera funkcija. Taču ir vērts atgādināt, ka var būt arī citi mirdzaritmiju provocējoši faktori, piemēram, vētraināka uzdzīvošana nedēļas nogalē un profesionālais sports. Iespējams, ka pārāk liela fiziska aktivitāte ir saistīta ar aritmiju veidošanās risku. Šiem gados jaunajiem, cilvēkiem antikoagulantu lietošana būs atkarīga no turpmāko trombožu riska un no tā, vai izdodas tikt vaļā no aritmijas.
Kā atpazīt aritmiju? “Ārstam ir grūti ārstēt pacientu, kas atnāk uz vizīti un saka, ka viņam ir aritmija. Tiek uztaisīta elektrokardiogramma, bet tur viss kārtībā. Tāpēc esam ieinteresēti, lai elektrokardiogrāfiju veiktu tad, kad pacients izjūt aritmiju. Diemžēl tas nozīmē – ja ir slikti un ir sākusies aritmija, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Reizēm ar vienu elektrokardiogrammu nepietiek, tad vēlamies lietot Holtera monitorēšanu (tas nozīmē ilgstošu sirdsdarbības monitorēšanu ar pārnēsājamu elektrokardiogrāfijas iekārtu, un tas parasti ilgst 24 vai 48 stundas; sīkāk par šo metodi varējāt lasīt kardioloģes Maijas Vikmanes rakstā Ārsts.lv 2016. gada marta numurā). Izvērtējot risku un redzot sirds ritmu, ārsts lemj un iesaka antikoagulantus.”
Tabletes vai injekcijas
Pamatā izšķir triju veidu antikoagulantus. Tie ir tiešie antikoagulanti, K vitamīna antagonists – varfarīns un injicējamie antikoagulanti. Visi tiešie antikoagulanti ir pārāki par varfarīnu retāku galvas smadzeņu asinsizplūduma komplikāciju dēļ, bet daži no tiem ir pārāki par varfarīnu, aizsargājot pacientu no trombembolijas. Tiešo antikoagulantu plusi ir to precīzā darbība, tie ir viegli dozējami un nav regulāri jākontrolē asins analīzes, taču tie ir salīdzinoši dārgāki. Savukārt varfarīns ir lētāks, bet, to lietojot, ir regulāri jākontrolē asins analīzes. Šie medikamenti ir lietojami tablešu veidā. Trešā grupa ir injicējamie antikoagulanti, kurus mirdzaritmijas gadījumā lieto salīdzinoši retāk. Runājot par antikoagulantiem, Latvijā joprojām risināmi ir divi problemātiski jautājumi šajā sakarā. “Viens – mums ir daļa pacientu, kam vajadzētu, bet kas nesaņem antikoagulantus, un otrs jautājums – vai pacients tiek informēts par izvēli starp tiešajiem antikoagulantiem un varfarīnu,” problēmu ieskicē K. Trušinskis.
Mirdzaritmijas gadījumā pamatā izmanto iekšķīgi lietojamos medikamentus tablešu veidā, izvēloties tiešos antikoagulantus vai varfarīnu. Medikamentu izvēle ir atkarīga no klīniskās situācijas un pacienta finansiālajām iespējām. Kādos gadījumos izvēle tomēr nosveras par labu varfarīnam? Ārsts paskaidro: “Varfarīns ir obligāts protezēta mehāniskā sirds vārstuļa gadījumā, un tas ir izvēles medikaments iedzimtas pastiprinātas asins recēšanas gadījumos.”
“Būtiski uzsvērt, ka tiešie antikoagulanti izdalās caur nierēm, tāpēc jāseko līdzi nieru funkcijai – sākumā reizi mēnesī vai divos, vēlāk reizi gadā. Analīzēs skatās kreatinīna līmeni un glomerulu filtrācijas ātrumu (GFĀ). Ja ir kritiski zemi skaitļi, tad arī šajā gadījumā varfarīns varētu būt izvēles medikaments,” piebilst ārsts.
Lietojot šos medikamentus, blaknes ir salīdzinoši reti. Sūdzības galvenokārt saistītas ar gremošanas traktu. Nepieciešamības gadījumā tos var mainīt, atrast piemērotāko. K. Trušinskis stāsta, ka ar katru pacientu ir rūpīgi jāizrunājas par piemērotāko: “Man ir bijušas situācijas, kad pacients sāk lietot tiešos antikoagulantus, tad pāriet uz varfarīnu, bet beigās tomēr atgriežas pie tiešajiem. Varfarīna deva ir jāpielāgo, tas sākotnēji var prasīt kontrolēt asins analīzes pat katru nedēļu. Analīžu kontrole, ģimenes ārsta apmeklēšana, ceļa izdevumi, ja pacients dzīvo ārpus pilsētas, rada papildu izmaksas. Sarēķinot tās, tiešie antikoagulanti vairs nešķiet tik dārgi. Tiešos antikoagulantus iedzer, un nekur nav jādodas.” Par asiņošanas risku, procedūrām medikamentu vietā un kāpēc medikamenti jālieto visu mūžu, lasi žurnāla "ārsts.lv" augusta numurā!
