Taukainu aknu slimības

Aknas ir lielākais un svarīgākais vēdera dobuma orgāns. Tas nodrošina olbaltumu, ogļhidrātu un tauku metabolismu.

Gandrīz katrs trešais cilvēks pēc vēdera dobuma ultrasonogrāfijas atgriežas pie ārstiem ar taukainu aknu vai aknu steatozes diagnozi. Bieži slimniekiem ar šīm diagnozēm nav sūdzību, tiek nejauši konstatēts, ka aknas ir taukainas, un iemeslu šīm aknu slimībām ir daudz. Visvairāk šāda veida problēmas konstatē cilvēkiem ar lieko svaru, otrā tipa cukura diabētu, palielinātu holesterīna līmeni, hipertensiju vai citām pazīmēm, kas saistāmas ar metabolisko sindromu.

Taukainas aknas ir nopietna diagnoze, kas prasa novērošanu.

Aknu taukainums visbiežāk saistāms ar divām slimībām, proti, nealkohola taukaino aknu slimību (NATAS) un alkohola taukainu aknu slimību (ATAS).

Morfoloģiskā aspektā nealkohola steatohepatīts – nealkohola taukaino aknu slimības smagākā forma – ir hronisks aknu iekaisums, kāds parasti ir raksturīgs alkohola lietotājiem, taču šis iekaisums ir radies cilvēkiem, kas alkoholu nelieto vai lieto nelielā daudzumā. Būtiskākā šī iekaisuma pazīme – tas izveidojas taukainās aknās, tātad nealkohola steatohepatīts ir taukainu aknu iekaisums. Vēl īsti neizprasta cēloņa dēļ dažreiz taukainas aknas neiekaist, bet citreiz aknās rodas ne vien iekaisums, bet vēl smagāki bojājumi. Visu šo dažādo bojājumu apzīmēšanai ieviests apvienojošs jēdziens – nealkohola taukainu aknu slimība.

Mūsdienās vairs nav šaubu un ar plašiem epidemioloģiskiem pētījumiem pierādīts, ka pirmo vietu aknu bojājumos ieņem nealkohola taukainu aknu slimība. Pieaugušiem cilvēkiem taukainas aknas rodas 20–30% gadījumu. Laimīgā kārtā 80% slimnieku smagāki bojājumi nerodas un bīstama slimība taukainām aknām nepielīp. Un tomēr apmēram 20% gadījumu taukainas aknas iekaist, proti, attīstās nealkohola steatohepatīts (NASH), kam var sekot saistaudu ieaugšana aknās (fibroze) vai, vēl ļaunāk, – var veidoties aknu ciroze ar savām briesmīgajām sekām – aknu mazspēju, aknu vēzi.

Mūsu valstī pašreiz varētu būt apmēram 20% pieaugušo iedzīvotāju ar taukainām aknām, 3–6% pieaugušo taukainajām aknām pievienojas hronisks hepatīts. Tiek lēsts, ka nākamo desmit gadu laikā hepatīta dēļ Latvijā līdz pat 12 000 cilvēku var rasties aknu ciroze.

Alkohola taukainu aknu slimība

Alkohols ir ļoti efektīvs taukainu aknu izraisītājs, īpaši, ja alkoholu lieto regulāri. Taču, ja alkohola taukaino aknu slimības gadījumā alkohola lietošanu pārtrauc, tad aknu taukainums parasti izzūd, un tā ir būtiska alkohola taukaino aknu slimības atšķirība no nealkohola taukaino aknu slimības. Jo nealkohola taukaino aknu slimības gadījumā tik efektīva paņēmiena aknu attīrīšanai no taukiem nav. Hronisku alkohola lietotāju  aknas kļūst taukainas tikai 80% gadījumu. Par spīti neatlaidīgai, regulārai alkohola lietošanai, 20% gadījumu alkoholiķiem taukainas aknas nerodas.

Alkohola spēju ietekmēt aknas stipri noteic šīs vielas deva. Neliela (ne lielāka par 10 gramiem spirta dienā) sarkanvīna deva aknas pat stiprina. Aknas nebojā arī lielāka alkohola deva, taču tā nedrīkst pārsniegt 30 gramus dienā. Nevar izslēgt iespēju, ka daži cilvēki ir stipri jutīgi pret alkoholu, tāpēc jāpieļauj, ka atsevišķiem indivīdiem alkohols var izraisīt aknu bojājumu arī tad, ja katru dienu uzņem pavisam nelielu devu alkohola.

• Visstraujāk taukaina akna veidojas, ja alkoholu lieto regulāri.

1) Vīriešiem – ja ik dienu lieto 60 g alkohola, tas ir, apmēram 1,5 litrus alus vai 0,6 litrus vīna, vai 120 g ruma.

2) Sievietēm – ja ik dienas lieto 20–40 g alkoholu, tas ir, apmēram 0,5–1,0 litru alus vai 0,2–0,4 litrus vīna.

Alkohols nešaubīgi ir aknu inde un ir nodarījis daudz posta, alkoholisms ir Latvijas iedzīvotāju nelaime. 

Taukainu aknu slimības diagnostika.

Taukainu aknu slimnieki  parasti veselības traucējumus neizjūt. Ir tikai vispārēja rakstura traucējumi - nespēks, nogurums, dažreiz smaguma sajūta labajā paribē. Bet dzīves kvalitāti šie simptomi nemazina. Dažos gadījumos var arī palielināties aknas vai palielināties liesa. Šajos gadījumos jau attīstījusies aknu ciroze. (Skat. tabulu)

Taukainu aknu slimnieku diagnosticēšana jāsāk ar vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Jānovērtē blakus slimības - cukura diabēts, hipertensija, u.c. Slimniekiem jāveic asins analīze, īpaši pievēršot uzmanību aknu enzīmiem - ALAT, ASAT, GTP. Jāskatās arī citi rādījumi kā glukoze, holesterīna līmenis, ZBL un ABL.

NASH slimnieki ALAT bieži vairāk palielināts nekā ASAT. Bet ATAS slimniekiem ASAT koncentrācija asinīs palielināta divas reizes vairāk nekā ALAT.

 Ārstēšana.

Taukainu aknu ārstēšanas pamats ir etioloģijas cēloņu ārstēšana. Ja slimnieks lieto alkoholu, jāpārtrauc to darīt un ja taukainas aknas radušās metaboliskā sindroma dēļ, tad jākontrolē pamatā cukura līmenis asinīs, holesterīna līmenis, jāsamazina ķermeņa masa.

 Pamatārstēšana ir liekas tauku masas mazināšana. To var darīt, samazinot uzņemto kaloriju daudzumu, palielinot fiziskās aktivitātes vismaz līdz divām - trim reizēm nedēļā. Ja gadījumā cilvēks nevar realizēt abus šos pasākumus, var mazināt tauku masas mazinošus medikamentus (orlistats vai sibutramīns). Ja arī šāda ārstēšana nelīdz, jāpārtrauc medikamentu lietošana un jāapsver jautājums par tauku masu mazinošu operāciju (bariatrisku operāciju).

Daži padomi ar ēdienu uzņemto kaloriju samazināšanai:

- nelietot ceptus kartupeļus, desas, iemācīties lietot nesaldinātu tēju vai kafiju, nelietot pienu un piena produktus ar palielinātu vai normālu tauku saturu, ierobežot kūku un konfekšu lietošanu, nelietot saldinātas sulas, kolu, alu.

• Citi medikamenti:
• Ursodeksiholika skābe
• Dabiskas vielas ( Silybum marianu, Chelidoni herba, curcuma xanth, utt) antioksidanti.

Taukainu aknu diagnosticēšana nav sarežģīta lieta, bet, diemžēl, šīs vainas atrašana problēmu neatrisina. Aknu iekaisums, fibroze, agrīna ciroze taukainu aknu slimniekiem vairumā gadījumu noris latenti. Mūsu dienās piedāvāto medikamentu efektivitāte un drošība nav pietiekama un šīs problēmas risināšanā vajadzētu iesaistīt internās medicīnas nozares speciālistus – kardiologus, endokrinologus, gastroenterelogus, hepatologus, kā arī dažreiz ķirurgus.  Vislabākā problēmas risināšana ir laicīga slimības cēloņu kontrole. Profilakse noteikti ir labāka nekā ārstēšana. 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2016. gada februāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!