Tatjana Tepo, Zanda Mihailovska: Biopārtika bērniem kā vitamīnu ieguves avots

Pēdējo 25 gadu laikā ir strauji pieaudzis patērētāju pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas, rezultātā veikalos nu jau ir atsevišķas nodaļas, kurās nopērkami tikai bioloģisko lauksaimniecību produkti: augļi, dārzeņi, graudaugi, piena produkti u.c. Lielo pieprasījumu galvenokārt nosaka patērētāju uzskats, ka bioloģiskie produkti ir vērtīgāki, drošāki un veselīgāki nekā tradicionāli jeb konvencionāli audzētie produkti, tāpēc patērētāji ir gatavi maksāt arī augstāku cenu. Pieaugošā bioloģiskās pārtikas popularitāte un izcenojums raisa arvien skaļākas diskusijas par to, vai tiešām tā ir veselīgāka un kvalitatīvāka. Ir divi aspekti, kurus ir vērts salīdzināt – kaitīgās vielas produktos un produktu uzturvērtība.

Kas ir biopārtika

Bioloģiskajās saimniecībās pārtika tiek audzēta ar dabiskām metodēm, nelietojot ķīmiski sintezētas vielas, pesticīdus, minerālmēslojumu u.c. Augi tiek audzēti tīrā augsnē, kurā tiek izmantots dzīvnieku izcelsmes mēslojums vai citi dabiski materiāli. Lai nodrošinātu augsnes efektīvāku izmantošanu, tajā tiek rotēta augu audzēšana. Tiek nodrošināti dabiski audzēto dzīvnieku dzīves apstākļi – tie tiek baroti ar dabiskiem produktiem (zāli, salmiem), nesaņem augšanu stimulējošus hormonus, uzturas aplokos svaigā gaisā. Latvijā ir gandrīz 3500 bioloģisko saimniecību un pārstrādes uzņēmumu, savukārt 11% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir bioloģiski sertificēta, kas ir piektais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Kā atpazīt bioloģisku pārtiku

Termini bioloģisks un ekoloģisks ir līdzvērtīgi, un to lietojumu nosaka ES Regula. Par bioloģisku vai ekoloģisku pārtiku drīkst saukt tikai tad, ja tai ir piešķirts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Eiropas Savienībā ir tikai viens bioloģiskais marķējums - zaļā ekolapiņa. Valstī var arī tikt izmantota atsevišķa atpazīšanas zīme, pie mums tā ir Latvijas ekoprodukts.

Vai bio- nozīmē veselīgāk?

Cilvēki biopārtiku iegādājas, domājot, ka ar to spēs nodrošināt uzturvielām bagātāku un drošāku uzturu sev un saviem bērniem. Lai gan pierādījumi šiem apgalvojumiem ir stipri pretrunīgi, zinātnieki cenšas apkopot esošos pētījumus un materiālus, lai kliedētu bažas. Tiek apskatīta zinātniskā literatūra par ekoloģisku pārtiku un tās atšķirību no konvencionālās pārtikas. Izvērtējot bioloģiskās pārtikas nozīmi uz cilvēku veselību, ir jāņem vērā, ka šobrīd nav informācijas par tās ietekmi ilgtermiņā, jo pagaidām šādi pētījumi nav veikti. Trūkst arī pētījumu, kuros tiek salīdzinātas populācijas, kurās lielākoties tiek izmantota bioloģiska pārtika, ar populācijām, kurās galvenokārt izmanto konvencionālo pārtiku. Ir maz pētījumu, kuros apskatīta tieši bioloģiskās pārtikas ietekme uz klīniskiem faktoriem, un šo pētījumu rezultāti nenorāda uz pozitīvu saistību. Piemēram, divos pētījumos tika aprakstītas alerģiskās reakcijas bērniem, lietojot dažādu uzturu, tai skaitā bioloģisku pārtiku, taču saistība starp uzņemto uzturu un alerģiskajām reakcijām netika atrasta.

Par piesārņojumu un drošumu

Spēja izvadīt toksiskās vielas pieaugušiem cilvēkiem un bērniem ir atšķirīga. Bērniem tolerance pret dažādām vielām ir daudz zemāka, tāpēc ieteicams bērnu uzturā izvēlēties pēc iespējas tīrāku pārtiku. Konvencionālajai pārtikai ir lielāks risks piesārņojumam ar pesticīdiem, taču nozīme tam nav skaidra, jo risks, ka produktu piesārņojums pārsniegtu maksimāli pieļaujamo, ir ļoti zems. Pētījumā, kuru veikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), tika pārbaudīti aptuveni 80 000 pārtikas produktu paraugu no visas Eiropas, to skaitā – 250 paraugi no Latvijas. Dažādu pesticīdu atliekvielas tika konstatētas 45% no pārbaudītajiem pārtikas produktiem, bet to daudzums nepārsniedz pieļaujamo pesticīdu atliekvielu līmeni. Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis kopējais pesticīdu skaits, kuru atliekvielas atklātas pārtikā, savukārt ļoti maz ir zināms par to, kāda ir šo vielu kombinētā ietekme uz cilvēka veselību. Dažādās valstīs pesticīdu lietošana tiek regulēta atšķirīgi, piemēram, Nīderlandē privātajās lauksaimniecībās ir aizliegts izmantot glifosfātu saturošus pesticīdus, jo tiem tika atklāta kaitīga ietekme uz cilvēka veselību, taču Latvijā šie pesticīdi pagaidām vēl nav aizliegti konvencionālās pārtikas ražošanai. Ir nepieciešami detalizēti pētījumi, kas apskata konvencionālo pārtiku arī no dažādu pesticīdu izmantošanas puses.

Par uzturvērtību

Zinātnieki noskaidrojuši, ka bioloģiskajām kultūrām ir augstāka antioksidantu koncentrācija (antioksidanti – vielas, kas cīnās ar ārvides radītajiem brīvajiem radikāļiem, kas spēj izraisīt šūnu bojājumu). Tas skaidrojams ar bioloģiski audzētu augu spēju veidot antioksidantus lielākā daudzumā kā atbildes reakciju uz insektu un sēnīšu uzbrukumiem. Augos izveidojušos antioksidantus mēs pēc tam uzņemam savā uzturā. Tas noteikti ir liels pluss bioproduktiem, jo antioksidanti labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Tomēr pētījumu rezultāti ir pretrunīgi, jo bioloģiski aktīvo vielu veidošanos augos nosaka ļoti daudzi faktori – ģeogrāfiskā atrašanās vieta, augsnes īpatnības, klimata apstākļi, gatavības pakāpe ražas novākšanas laikā, uzglabāšanas apstākļi un laiks, kas pagājis kopš ražas novākšanas līdz mērījuma veikšanai.

Pētījumi norāda, ka bioloģiski audzētu vistu gaļā, pienā un tā produktos ir lielāka omega-3 taukskābju koncentrācija. Tās ir pozitīvas ziņas, jo gandrīz katru nedēļu medicīnas žurnāli publicē jaunus pētījumus, kas apstiprina omega-3 vērtīgo taukskābju nozīmi. Tomēr bioloģisko lauksaimniecību ražotajā pienā ir noteikta zemāka joda un selēna koncentrācija, kas liek izdarīt izvēli par labu konvencionālo lauksaimniecību produktiem, jo Latvijas teritorijā ir šo abu elementu trūkums augsnē, un piena produkti ir viens no galvenajiem joda avotiem Latvijas iedzīvotāju uzturā.

Bioloģisko produktu lietošanu bērnu uzturā ir rūpīgi izvērtējusi Amerikas Pediatru akadēmija (American Academy of Pediatrics), kas nonākusi pie vairākiem secinājumiem:

• atšķirības starp uzturvielu daudzumiem bioloģiskajā un konvencionālajā pārtikā ir minimālas, kas skaidrojams ar to, ka veiktajos pētījumos rezultātus ir ietekmējuši vairāki jaucējfakotori;
• bioloģiskai pārtikai ir mazāks piesārņojuma risks, taču joprojām nav skaidrs, vai tam ir klīniska nozīme;
• bioloģiski audzētu dzīvnieku produktiem ir potenciāls samazināt slimības, kas saistītas ar zāļu rezistentiem organismiem;
• ir nepieciešami ilgstoši un plaši pētījumi ar detalizētu informācijas ievākšanu, lai viestu skaidrību par dažādu faktoru ietekmi, īpaši pesticīdu lietošanu, kas saistīti ar bioloģiskās pārtikas uzņemšanu uzturā un cilvēka veselību.

Bērniem ir nepieciešams pilnvērtīgs, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs, kas ir bagāts ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem, piena produktiem ar samazinātu tauku saturu un pilnvērtīgām olbaltumvielām, un to spēj nodrošināt gan bioloģiski, gan konvencionāli pārtikas produkti.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada februāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!