Tatjana Stankeviča, Irina Jefimova: Mūzika kā trauksmes mazināšanas palīglīdzeklis zobu ārstēšanas laikā

Kāpēc pacientiem rodas trauksmes sajūta un bailes no zobārsta?

Trauksme un stipras bailes no zobārsta var rasties vairāku psihosociālo faktoru dēļ, piemēram, negatīva iepriekšēja pieredze, īpaši bērnībā, citu uzklausītā pieredze, ģimenes un paziņu attieksme un stāsti, izpratnes trūkums par zobu veselību, negatīvi stereotipi sabiedrībā un medijos, kā arī tādas individuālas personības iezīmes kā vispārējā trauksme un emocionālā nestabilitāte. Bailes rada arī nespēja kontrolēt situāciju. Trauksmi var provocēt un palielināt dažādi zobārsta kabinetā esošie dzirdes un redzes kairinājumi: injekciju adatas, turbīnas urbšanas skaņas, medikamentu smarža.

Toties bailes no zobārsta ir cieši saistītas ar sliktu mutes veselību un ar lielāku bojātu zobu skaitu, jo tiek atliktas agrīnas profilaktiskās zobārsta vizītes un zobārsts apmeklēts tikai akūtu zobu sāpju gadījumā, tādā veidā pasliktinot situāciju.

Ārstēšanas metodes

Bailēm no zobārsta un trauksmes etioloģija ir multifaktoriāla, un līdz ar to nav pieejamas monoterapijas. Pacientu uzticībai un veiksmīgai komunikācijai ir izšķiroša nozīme trauksmes un satraukuma mazināšanā. Pacienta detalizēta novērtēšana un trauksmes avota un līmeņa noteikšana var dot iespēju zobārstam izlemt par pareizu ārstēšanas plānu. Tiek lietotas psihoterapeitiskas metodes vai farmakoloģiska terapija (izmantojot sedāciju vai vispārējo anestēziju), vai abu kombinācija.

Psiholoģiskās ārstēšanas metodes ietver sevī psihoizglītošanu, relaksācijas paņēmienus (dziļa diafragmāla elpošana, relaksējoša elpošana, muskuļu relaksācija), uzmanības pārslēgšanas stratēģijas (piemēram, saspiežot rokā “stresa bumbu”, mūzikas klausīšanās), vadāmas iztēles metodes, hipnozi, akupunktūru, pielietojot “pastāsti – rādi – dari” metodi un kognitīvi biheiviorālo terapiju.

Izmantojot uzmanības pārslēgšanas metodes, var mainīt uzmanības fokusu un mazināt trauksmi. Mūsdienās ir pieejamas vairākas tehnoloģiskas iespējas, piemēram, klausīties mūziku, izmantojot austiņas, vai atskaņot nomierinošu fona mūziku. Televizori, multimediju video brilles, kurām var pievienot datu nesēju, ļauj zobārsta apmeklējuma laikā sekot līdzi iemīļotajam seriālam vai rokgrupas koncertam, kas palīdzēs atslābināties un novērst domas.

Par mūzikas ietekmi

Viena no uzmanības pārslēgšanas metodēm, kas samazina trauksmi, ir mūzikas klausīšanās.

Trauksmes jeb sasprindzinājuma situācijās aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, kas sagatavo organismu aktīvai darbībai – “cīņai vai bēgšanai”. Simpātiskajai nervu sistēmai aktivizējoties, paātrinās sirdsdarbība un elpošana, paaugstinās asinsspiediens, sasprindzinās muskuļi.

Stress un trauksme izraisa sāpju intensitātes pieaugumu. Zinātnieki atklājuši, ka trauksmes mazināšanai ļoti labi noder mūzikas terapija, jo tā novērš uzmanību no sāpju kairinātāja, tādējādi samazinot sāpju intensitāti un trauksmi kopumā.

Vienlaikus tiek panākta relaksācija un uzmanības novēršana, kas savukārt samazina neiroendokrīnās un simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti. Mūzikas terapija ir veiksmīga gan bērniem, gan pieaugušiem zobārstniecības pacientiem. Mūzikas terapija var būt gan aktīva, gan pasīva. Pirmajā ir iesaistīts mūzikas terapeits, notiek interaktīva komunikācija, savukārt otrajā – iepriekš ierakstītas mūzikas klausīšanās.

Mūzikas terapijas teorētiskais pamatojums meklējams dzīļu psiholoģijā, mācību, rīcības un uzvedības teorijās, humānistiskajā psiholoģijā, mūzikas zinātnē, biomedicīnā un neirozinātnēs.

Mūzikas ietekme uz pacientu

Literatūrā norādīts, ka mūzikas terapijai lielākoties ir pozitīva ietekme uz pacientu subjektīvajām izjūtam, emocionālo stāvokli un trauksmes izraisītam fizioloģiskajām reakcijām pirmsoperācijas posmā un operācijas laikā. Pētnieki ir atzinuši, ka mūzika var samazināt asinsspiedienu, padarīt lēnāku sirds ritmu un samazināt trauksmi, bailes un sāpes. Pētījumos mūzikas terapija tiek veiksmīgi lietota viegla vai vidēja līmeņa trauksmes mazināšanai gan dažādu medicīnas procedūru laikā, gan zobārstniecībā, tostarp zobu higiēnas, zobu ekstrakcijas un kanālu ārstēšanas laikā.

Mūzikas izvēle

Dažos pētījumos apgalvots, ka vislabāk izvēlēties relaksējošu mūziku ar optimālu ritmu, kas atbilst cilvēka sirds ritmam miera stāvoklī, t. i., 60–80 sitieniem minūtē. Citos pētījumos ieteikts ļaut pacientam pašam izvēlēties mūzikas veidu un skaļumu, jo tas nodrošina pacientam kontroles/komforta un drošības sajūtu. Pēc pacienta izvēles var izmantot austiņas vai atskaņojot mūziku kabinetā. Ir ieteicams sākt mūzikas terapiju jau pirms ārsta apmeklējuma – uzgaidāmajā telpā. Tiek panākts labāks rezultāts, ja pacients ārstēšanas laikā fokusējas uz mūzikas ritmu un dziesmas vārdiem.

Pēdējo gadu pētījumos rodama informācija, ka mūzika, kas tiek atskaņota 432 Hz frekvencē, palēnina sirdsdarbību vairāk nekā 440 Hz frekvencē atskaņots skaņdarbs. Līdz 20. gadsimta vidum 432 Hz bija mūziķu palīgierīces kamertoņa tonis, pēc tā noskaņoja mūzikas instrumentus. Daži pasaulslaveni komponisti, piemēram, Mocarts, radījuši savus skaņdarbus šajā frekvencē. Ir pētījumi, kas apliecina, ka 432 Hz frekvencei piemīt dziļi nomierinošas un satraukumu mazinošas īpašības. Tomēr zinātnieki atzīst, ka ir nepieciešami pētījumi ar lielāku pacientu skaitu, kas aptver vairāk klīnisko parametru, lai atbalstītu šo hipotēzi.

Kopsavilkums

Pacientu reakciju uz mūziku ietekmē vairāki individuālie faktori: vecums, dzimums, kognitīvās funkcijas, trauksmes līmenis, kultūras aspekti, iecienītas mūzikas žanri un personīgas asociācijas. Tāpēc nav iespējams noteikt universālo mūzikas veidu un žanru stresa mazināšanai. Literatūrā lielākoties norādīts, ka mūzika ir efektīva, lai samazinātu pacientu trauksmes sajūtu ķirurģisko procedūru laikā. Tāpēc mūziku varētu izmantot arī zobu ārstēšanas laikā, lai uzlabotu pacientu sadarbību un pacientu pieredzi.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!