Tatjana Stankeviča, Irina Jefimova: Mutes skalojamie līdzekļi – vai tie ir efektīvi un ir jālieto?
Zobārstniecības profesijas pārstāvji var ieteikt mutes skalojamos līdzekļus lietot iekaisuma un aplikuma mazināšanai kā lokālu fluorīdu piegādes veidu kariesa profilaksē, pret sliktu elpu vai pacientiem ar sausu muti. Mutes skalojamo līdzekļu klāsts ir ļoti plašs, tāpēc izvēlēties atbilstošo var nebūt tik viegli.
Mutes skalojamos līdzekļus var iedalīt pēc indikācijām:
- ar pretaplikuma efektivitāti;
- kariesa profilaksei;
- ar antihalitozes iedarbību;
- pret kserostomiju;
- lietošanai mutes mīksto audu bojājumu gadījumos.
1. Pretaplikuma efektivitāte
Eksperimentālie pētījumi par smaganu iekaisumu jeb gingivītu, kas tika veikti pagājušā gadsimta 60. gados, parādīja, ka pastāvīga zobu aplikuma akumulācija izraisa smaganu iekaisumu un rodas gingivīts (1. attēls). Ja hronisks gingivīts netiek ārstēts, tas progresē un rodas periodontīts, kam ir raksturīgs zobus balstošā kaula zudums (2. attēls). Slimības attīstību var veicināt dažādi faktori: cukura diabēts, ģenētiska predispozīcija, vispārējas saslimšanas, sociālekonomiskais statuss, stress, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, grūtniecība, diēta, kā arī noteiktu medikamentu lietošana.
Jebkuras formas periodontālas slimības veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir laba mutes dobuma higiēna un aplikuma kontrole. Mutes skalojamos līdzekļos ir pretaplikuma aktīvās vielas – hlorheksidīna diglukonāts (CHX), cetilpiridīna hlorīds (CPC), ēteriskās eļļas, kā arī aktīvo skābekli saturoši līdzekļi, kas samazina zobu aplikuma veidošanos un var aizkavēt gingivīta progresiju.
Hlorheksidīna diglukonāts
Hlorheksidīna diglukonāta lietošana kā pretaplikuma aktīvā viela mutes skalojamos līdzekļos ir pierādīta ļoti daudzos zinātniskos pētījumos. Hlorheksidīns darbojas pret plaša spektra grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, sēnītēm, raugiem un vīrusiem. Atkarībā no aktīvās vielas koncentrācijas tam piemīt līdz pat 12 stundu bakteriostatiska un baktericīda efektivitāte. Eksperimentālos pētījumos par gingivītu ir pierādīts, ka mutes dobuma skalošana ar hlorheksidīna skalojamo līdzekli vienu minūti divas reizes dienā var pilnībā novērst aplikuma uzkrāšanos un gingivīta attīstību.
Lietošanai tiek rekomendēta šāda skalojamā līdzekļa koncentrācija, kas tiek uzskatīta par “zelta standartu” pretaplikuma mazināšanai: 10 ml šķīduma ar 0,2% koncentrāciju vai 15 ml šķīduma ar 0,12% koncentrāciju divas reizes dienā.
Hlorheksidīna lietošana ir droša, tomēr, ja to lieto pārāk ilgi, var tikt novērota zobu un mēles pārkrāsošanās (3. attēls), garšas izmaiņas, dedzināšanas sajūta mutē, kā arī palielināta zobakmens veidošanās. Pēdējais var būt saistīts ar to, ka hlorheksidīns saistās ar siekalu proteīniem mucīniem un palielina pelikulas (olbaltumvielu slāņa, kas veidojas uz zobiem) biezumu. Tās vēlāk var piesaistīt pelikulai arī fosfātus un kalcija jonus. Pacientiem ir jārekomendē vienas stundas intervals starp zobu tīrīšanu un skalošanu, ja zobu pastas sastāvā ir vielas (piemēram, nātrija laurilsulfāts), kas veicina hlorheksidīna iedarbību.
Latvijas tirgū ir pieejami dažādas koncentrācijas hlorheksidīnu saturoši mutes skalojamie līdzekļi. Populārākie no tiem:
- Curaprox Perio Plus+ (0,2%, 0,12%, 0,09% vai 0,05% CHX);
- Eludril Classic (0,1% CHX), Eludril Care (0,05% CHX), Eludril Extra (0,2% CHX);
- GUM Paroex® (0,12% vai 0,06% CHX);
- KIN GINGIVAL Complex (0,12% CHX)
Tie tiek rekomendēti periodonta slimību profilaksei, lai samazinātu aplikuma veidošanos un uzlabotu iekaisušo mutes mīksto audu veselību.
Ēteriskās eļļas
Parasti mutes skalojamie līdzekļi, kuru sastāvā ir ēteriskās eļļas, satur alkoholu, kas kalpo par aktīvo vielu šķīdinātāju. Tā koncentrācija ir no 21 līdz 27% atkarībā no sastāva. 2009. gadā uzņēmums Listerine uzsāka spirtu nesaturoša līdzekļa ražošanu, kurā kā šķīdinātājs tiek lietots propilēnglikols.
Mutes skalojumiem līdzekļiem ar ēteriskajām eļļām nav tik lielas pretaplikuma efektivitātes, salīdzinot ar hlorheksidīnu. 2006. gada Gunsolley sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzes pētījumā tika pierādīts, ka hlorheksidīns spēj samazināt aplikuma veidošanos par 40%, savukārt Listerine – par 27%. Tāpat tika pierādīta hlorheksidīna efektivitāte gingivīta gadījumā – tas samazina gingivītu par 28%, salīdzinot ar ēteriskajām eļļām, kuru efektivitāte ir 18% gadījumu. Hlorheksidīna pretaplikuma efektivitāte tika apstiprināta arī citās metaanalīzēs, kurās tika apskatīta ietekme uz aplikuma veidošanos un smaganu asiņošanu, kad abi minētie mutes skalojamie līdzekļi bija lietoti ikdienā vismaz četras nedēļas. Tomēr, salīdzinot līdzekli ar ēteriskajām eļļām un hlorheksidīnu, netika atrasta būtiska atšķirība attiecībā uz smaganu iekaisuma mazināšanu. Tātad, lai mazinātu smaganu iekaisumu, ilgstošai lietošanai vislabāk izvēlēties skalojamos līdzekļus ar ēteriskajām eļļām, nevis ar hlorheksidīnu.
Lietojot līdzekļus ar ēteriskajām eļļām, var rasties dedzināšanas sajūta un rūgta garša mutē, kas ātri pāriet, tomēr tie neizraisa zobu pārkrāsošanos, tiem nav negatīvas ietekmes uz mutes dobuma mikrofloru, turklāt tie neveicina rezistento patogēno baktēriju attīstību.
Cetilpiridīna hlorīds (CPC)
0,05% cetilpiridīna hlorīds kā aktīvā viela ir atrodama mutes skalojamo līdzekļu, kuros ir hlorheksidīns, piemēram, Elundril Care, GUM Paroex® Intensive Action, GUM Paroex® Daily Prevention, KIN Gingival Complex, sastāvā, kā arī līdzekļu bez hlorheksidīna WOOM Total +, Kin B5 Plus sastāvā.
Aktīvo skābekli saturošie mutes skalojamie līdzekļi – Blue M
Blue®m Oxygen Fluid ir efektīvs mīksto audu bojājumu gadījumos, kas radušies pēc ķīmijterapijas vai radioterapijas.
2. Fluorīdu saturošie mutes skalojamie līdzekļi kariesa profilaksei
2014. gada aprīlī tika publicētas fluorīdu lietošanas vadlīnijas Latvijā, kas izstrādātas Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā. Tajās minēts, ka fluorīdu saturoši mutes skalojamie līdzekļi var samazināt kariesa progresiju par 26%, ja lieto 0,05% skalojamo līdzekli ikdienā vai 0,2% skalojamo līdzekli katru nedēļu vai reizi divās nedēļās. Populācijā ar augstu kariesa risku tikai 1,8 bērniem jāpiedalās skalojumu programmā, lai samazinātu kariozo, plombēto, ekstrahēto zobu virsmu indeksa palielinājumu gada laikā par vienu vienību.
Mutes skalošanas programmas var sākt no 4–6 gadu vecuma, lai pastāvīgajiem zobiem emaljas nobriešanas stadijā pastiprinātu fluorīdu efektu. Ideāls skalošanas ilgums ir viena minūte. Tā kā pastāv norīšanas risks un lai palielinātu metodes efektivitāti, vecākiem vai skolotājiem jāuzrauga mutes skalošana, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Bērniem jāizvēlas tāds mutes skalojamais līdzeklis, lai tā garša būtu patīkama un veicinātu vēlmi to lietot, taču garša nebūtu pārāk laba, citādi pastāv risks to norīt. Arī pieaugušajiem ikdienas skalošana ar vismaz 0,05% NaF skalojamā līdzekļa sniedz profilaktisku un ārstniecisku efektu pret kariesu.
Arī 2016. gadā Kohreina (Cochrane) sistemātiskā literatūras pārskata secinājumi liecina, ka regulāra fluorīdu saturošo mutes skalojamo līdzekļu lietošana ievērojami (par 27%) samazina pastāvīgo zobu kariesu bērniem. Ņemot vērā, ka svarīgs ir fluorīdu uzņemšanas biežums un regularitāte, mutes skalojamie līdzekļi ar fluorīdu koncentrāciju 0,05% būtu jālieto papildus citām higiēnas procedūrām – ne vienlaikus ar zobu tīrīšanu, bet, ja pēc zobu tīrīšanas pacientam ir paradums skalot muti ar ūdeni, fluorizēta skalojamā līdzekļa lietošana var sniegt pozitīvu efektu, tomēr par to nav pietiekami daudz pierādījumu.
Fluorīdu saturošie mutes skalojamie līdzekļi tiek rekomendēti pacientiem ar augstu kariesa risku – ja ir samazināta siekalu izdalīšanās, pēc ķīmijterapijas vai radioterapijas, pacientiem ar ortodontiskām aparatūrām vai izņemamām protēzēm, pacientiem ar smaganu recesijām.
3. Mutes skalojamie līdzekļi jutīgiem zobiem
Fluorīdu saturošiem mutes skalojamiem līdzekļiem var tikt pievienotas vielas, kas palīdz samazināt zobu jutīgumu, ko izraisa ārēji kairinātāji (karsts/auksts, salds/skābs). To sastāvā var atrast tādas aktīvas vielas kā kālija nitrāts (WOOM SENSITIVE +, GUM SensiVital +) un amīnofluorīds (Elmex Sensitive). Aktīvās vielas veido noturīgu aizsargslāni, pārklājot atsegtos dentīna kanālus, lai tos aizsargātu no ārējā kairinājuma.
4. Antihalitozes efektivitāte
Halitoze jeb slikta elpa rodas baktēriju vielmaiņas dēļ. Kā galaprodukts veidojas smakojošas gāzes – gaistošie sēra savienojumi.
Halitozi var izraisīt arī kariozie bojājumi, gingivīts, periodontīts, ekstrakcijas brūce, sausa mute, mutes čūlas u. c. Tās iemesls var būt otorinolaringoloģiskas slimības vai arī kuņģa un zarnu trakta problēmas. Pārējos gadījumos slikto elpu izraisa sistēmiskas slimības, diēta, medikamenti, smēķēšana vai psihosomatiskie traucējumi.
Ārstēšanas taktika ir atkarīga no halitozes cēloņa, tāpēc vispirms jāveic detalizēta izmeklēšana, lai noteiktu sliktas elpas iemeslu. Ja sliktas elpas cēlonis nav mutes dobumā, pacientam ir jāizmeklējas pie ģimenes ārsta vai citu specialitāšu ārstiem, lai noteiktu pamatcēloni.
Mutes skalojamie līdzekļi tiek iedalīti tādos, kas tikai maskē sliktu elpu – satur ēteriskās eļļas, un tādos, kas neitralizē slikto elpu. Komponenti, kas to neitralizē, var tikt iedalīti tajos, kuri ietekmē baktērijas tieši vai rada ķīmiskus savienojumus, ieskaitot CHX, CPC, fenolu, triklozānu, hlora dioksīdu, alkoholu un metāla jonus. Visbiežāk tiek lietots cinks.
5. Kserostomija. Mutes skalojamie līdzekļi sausai mutei
Kserostomija jeb sausa mute kļūst par arvien lielāku problēmu. Sastopamības biežums ir mainīgs, taču vidējais rādītājs ir 20%. Kserostomiju biežāk novēro sievietēm (30%) un pacientiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem (50%).
Sausas mutes simptomus rada siekalu dziedzeru funkcijas samazināšanās –hiposalivācija. Biežākie hiposalivācijas cēloņi:
- noteiktu medikamentu lietošana (diurētiķi, antidepresanti, neiroleptiķi, citostatiķi, Pārkinsona slimības ārstēšanas medikamenti, antihipertensīvie līdzekļi, antihistamīni u. c.);
- autoimūnas saslimšanas (Sjogrēna sindroms);
- galvas un kakla staru terapija;
- nepietiekami kontrolēts cukura diabēts;
- vairogdziedzera darbības traucējumi;
- trauksme un depresija.
Pacientiem ar hiposalivāciju ir sausas mutes sajūta, kas bieži rada funkcionālus mutes dobuma traucējumus – runāšanas, košļāšanas un rīšanas grūtības, garšas uztveres traucējumus, problēmas zobu protēžu nēsāšanā, mutes dobuma gļotādas un mēles dedzināšanas sajūtu, halitozi, angulāro heilītu. Kserostomija samazina pacientu dzīves kvalitāti un izraisa miega traucējumus.
Ieteicams dzert daudz ūdens dienas laikā, sūkāt ledus gabaliņus, izvairīties lietot saldinātus dzērienus, alkoholu, kofeīnu, asus vai sāļus ēdienus.
Gum Hydral un Xerostom ir pieejami arī kā gels, kuru nepieciešams uzklāt uz smaganām, mēles un mutes gļotādas tik bieži, cik nepieciešams, jo īpaši pirms gulētiešanas un naktī. Vēl pieejams aerosols, ko pa dienu iepūš uz iekšējiem vaigiem, kā arī zobu pasta, kas satur siekalu aizstājējsavienojumus un palīdz mitrināt mutes gļotādu.
6. Mutes skalojamie līdzekļi mutes mīksto audu bojājumu gadījumā
GUM Afta Clear sastāvā ir hialuronskābe, augu ekstrakti, tostarp ingvers, kumelītes. Tas ir piemērots apjomīgu bojājumu gadījumā, jo piekļūst grūti aizsniedzamās vietās. Tas palīdz novērst čūlas, aftas un citu mutes mīksto audu bojājumu atkārtošanos un progresēšanu. Mutes skalojamā līdzeklī ir vielas, kas veido mukoadhezīvu matricu, kuras sastāvā ir īpašas šķiedras – polikarbofili, kas, piesaistoties gļotādas audiem, veido mitrinošu plēvīti un aizsargā bojāto vietu. Tas nesatur alkoholu, nav kairinošs, nerada dedzinošu sajūtu, stīvumu vai sausu muti.
Benzidamīns
Benzidamīnu galvenokārt lieto mutes dobuma un rīkles iekaisuma simptomu (sāpju, apsārtuma vai tūskas) novēršanai, ārstējot faringītu, tonsilītu, glosītu, stomatītu, kā arī aftozu mutes čūlu gadījumā. Tas ir rekomendēts lietošanai pacientiem ar galvas un kakla vēzi, kas saņem vidējas devas radioterapiju, kā arī starojuma izraisīta mukozīta profilaksei.
Benzidamīna 0,15% mutes skalojamo līdzekli var lietot pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma, kam ieteicams skalot muti 20–30 sekundes ar 15 ml neatšķaidīta šķīduma 2–3 reizes dienā.
Mutes skalojamais līdzeklis Covid-19 izplatības mazināšanā
Zinātniskajos rakstos tiek minēts, ka profilaktiska mutes skalošana pacientiem pirms intraorālām procedūrām ar līdzekļiem, kas satur 1,5% ūdeņraža peroksīdu, 0,2% povidonjodu (Betadine), 0,12% hlorheksidīna glikonātu vai 0,05% cetilpiridīna hlorīdu, var samazināt orālo mikroorganismu daudzumu, kas izplatās zobārsta darba laukā. Rekomendē skalot muti un rīkli 30 sekundes ar 15 ml šķīduma.
Lai gan dažiem mutes skalojamiem līdzekļiem tiek noteikta pretvīrusu iedarbība, nav pieejami zinātniskie pierādījumi par to klīnisko efektivitāti SARS-CoV-2 samazināšanā zobārstniecības procedūru laikā. Ārkārtīgi svarīga ir stingra infekcijas kontrole: kabineta higiēnas un dezinfekcijas režīma ievērošana, aizsardzības līdzekļu izvēle visam prakses personālam atbilstoši paredzamai procedūrai. Lai pēc iespējas samazinātu orālo mikroorganismu izplatību zobārsta darba laukā, ieteicams izmantojot koferdamu.
Secinājums
Rekomendējot noteiktu mutes skalojamo līdzekli, jāņem vērā tādi faktori kā pacienta zobu, smaganu un mutes dobuma gļotādas stāvoklis, kā arī nedrīkst aizmirst par mutes skalojamā līdzekļa efektivitāti un drošību.
Mutes skalojamais līdzeklis palīdz kontrolēt zobu aplikumu, taču tas ir tikai papildlīdzeklis un nevar aizstāt mehānisko zobu tīrīšanu un diegošanu.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada maija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!