Tatjana Rzajeva, Ieva Glāzere, Krista Lazdovska: COVID-19 ietekme uz smadzeņu darbību

Līdz šim pasaulē reģistrēts vairāk nekā 750 miljonu COVID-19 saslimšanas gadījumu. Pirmo reizi SARS-CoV-2 vīruss identificēts 2019.gadā, sākotnēji ierosinot pneimonijas noteiktos Ķīnas reģionos, un tad, strauji izplatoties citviet pasaulē, izraisīja COVID-19 pandēmiju. 

Vai Covid-19 vīruss ietekmē smadzeņu darbību?

Jau no pirmām pandēmijas nedēļām kļuva skaidrs, ka vīruss ietekmē ne tikai elpceļus, bet arī smadzeņu darbību, - kas izpaužas ar neiroloģiskiem un psihiatriskiem simptomiem. Biežākie simptomi ir galvassāpes (44%), ožas un garšas  traucējumi (7 līdz 20%), vispārējais vājums un nogurums (58 līdz 63 %), depresīvi traucējumi,  miega traucējumi (26%), arī atmiņas traucējumi un “smadzeņu miglas” (“brain fog”) sajūta (16 līdz 27%.) Retākos gadījumos novēroti akūti asinsrites traucējumi galvas smadzenēs (tas ir, insulti), kā arī galvas smadzeņu iekaisumus – encefalīts.

Kāda veidā COVID-19 vīruss ietekmē smadzenes?

Šobrīd nav vienotas teorijas, kas izskaidrotu COVID-19 ietekmi uz smadzenēm. Zināms, ka COVID-19 vīruss kolonizē deguna dobumu un var caur ožas nervu sasniegt  smadzeņu audus. Zinātnieki pierādījuši, ka COVID-19 vīruss var atrasties smadzeņu audos, bet nav pierādīts tiešs vīrusa bojājums audiem. Akūtas infekcijas gadījumā bojājumu var izraisīt augsta ķermeņa temperatūra un zems skābekļa līmenis asinīs. Pats vīruss var ietekmēt asinsvadu stāvokli un asinsriti, asins recēšanu, – paaugstinot trombu veidošanos. Tas netiešā veida ietekmē smadzenes, palielina asins – smadzeņu barjeras caurlaidību (šūnu slāni ap galvas un muguras smadzeņu asinsvadiem, kas neļauj kaitīgām vielām un patogēniem mikroorganismiem no asinsrites iekļūt galvas un muguras smadzenēs).

Uzskata, ka būtiska loma smadzeņu darbības ietekmēšanā ir tieši imūnsistēmas iesaistei, izdaloties imūnsistēmas molekulām - citokīniem, kas  organismā uztur iekaisumu. Citokīni ir spējīgi šķērsot asins – smadzeņu barjeru, ierosinot iekaisumu nervu sistēmā. Pacientiem ar augstāku citokīnu  līmeni akūtas infekcijas laikā, atmiņas traucējumu risks saglabājas augstāks pirmos sešus līdz deviņus mēnešus pēc infekcijas. Paralēli pēc COVID-19 infekcijas vai tās laikā nelielai daļai pacientu var veidoties autoantivielas – imūnsistēmas ražotas molekulas, kas bojā (“uzbrūk”) nevis pašam  C -19 vīrusam, bet gan nervu sistēmai, izraisot neiroloģiskus simptomus. Apkopojot iepriekš minēto, varam secināt, ka galvenais smadzeņu darbības bojājumu izraisošais faktors ir cilvēka imūnās sistēmas atbilde uz  COVID-19 vīrusa esamību organismā.

Kas ir “smadzeņu migla” ?

Neraugoties uz to, ka vakcinācija būtiski mazinājusi mirstību, pacienti min paliekošus simptomus pat mēnešus pēc saslimšanas. Šādi ieilguši simptomi pēc COVID-19 izslimošanas, saukti par ilgstošo, “garo” COVID-19 (Long Covid), ietver respiratorus simptomus (klepu, elpas trūkumu), kā arī neiropsihiatriskus simptomus. Terminu “smadzeņu migla” bieži izmanto, lai atainotu pacientu sajūtas par smadzeņu darbības traucējumiem pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas (novēro 20 līdz 35 % pacientu).

Visbiežāk pacienti “smadzeņu miglu” ataino kā “lēnu domāšanu”, “neskaidras galvas sajūtu”, grūtības koncentrēties, uzmanības traucējumus. “Smadzeņu migla” nav zinātniska diagnoze, tas ir simptomu kopums, kas ietver atmiņas un uzmanības traucējumus. Tam nav skaidri definētu diagnostisku kritēriju, izvērtē tikai pacienta subjektīvas sūdzības.

Pierādīts, ka arī magnētiskās rezonanses izmeklējumā galvas smadzenēm nav specifisku izmaiņu, kas būtu saistītas ar smadzeņu miglu.

“Smadzeņu miglas” stāvoklis nav specifisks tieši COVID-19 infekcijai, un ir minēts vēl pirms pandēmijas sākuma, saistībā ar tādām slimībām kā celiakija, reimatoloģiskās, endokrīnās slimības (piemēram, vairogdziedzera funkcijas traucējumi), hroniska noguruma sindroms.

Kādi ir riska faktori “smadzeņu miglas” attīstībai pēc  COVID -19 infekcijas?

COVID-19 slimības smagums nenosaka tālākās kognitīvās spējas un “long COVID“ attīstību. Pat ar vieglu slimības norisi iespējami paliekoši kognitīvi traucējumi un risks to attīstībai saglabājas līdz pat diviem gadiem pēc akūtas infekcijas. Augstāks risks kognitīvu traucējumu attīstībai ir:

• sieviešu dzimums;
• agrīnas elpošanas grūtības infekcijas laikā;
• pacients ir bijis stacionēts reanimācijas nodaļā.

Pielietojot objektīvus testus kognitīvo funkciju izvērtēšanai, novērots, ka visbiežāk traucēta ir epizodiskā atmiņa (autobiogrāfiskie notikumi, atmiņas par personīgo pieredzi), uzmanību, retāk traucēta plānošana.

Kādas ir “smadzeņu miglas” ārstēšanas iespējas?

Runājot par ārstēšanu, - nav medikamentozas terapijas, kas mazinātu notiekošās izmaiņas galvas smadzenēs  COVID-19 gadījumā un “smadzeņu  miglas” sajūtu. Bet ieteiktas aktivitātes, kas uzlabo domāšanu un atmiņas funkciju:

• regulāri aerobie vingrinājumi, piemēram, pastaigas vai riteņbraukšana. Ieteikts sākt ar divām līdz trim minūtēm dienā, pakāpeniski palielinot slodzi, vērojot savu pašsajūtu. Ieteikta slodze 30 minūtes dienā, piecas dienas nedēļā;
• Vidusjūras diēta: ēdieni bagāti ar nepiesātinātam taukskābēm, olīvas, zivis, augļi, dārzeņi, rieksti, pilngraudu produkti, pupiņas;
• izvairīšanās no alkohola un citu apreibinošu vielu lietošanas;
• miega kvalitātes uzlabošana, jo miega laikā smadzeņu audos notiek attīrīšanās procesi, ka arī mehānismi atmiņas funkcijas nodrošināšanai;
• pietiekama socializācija, kas, pozitīvi ietekmē pacientu garastāvokli, palīdz uzturēt un uzlabot prāta spējas;
• citu kognitīvas funkcijas stimulācijas veidu pielietošana - mūzikas klausīšanās, datora lietošana;
• ņemot vērā, ka citi ilgstoša COVID-19 simptomi (nogurums, miega traucējumi, depresīvi traucējumi, trauksme) būtiski var ietekmēt un pasliktināt kognitīvās funkcijas, “smadzeņu miglas” sajūtu, simptomu menedžēšanā nepieciešama multidisciplināra pieeja (iesaistoties psihiatram, psihoterapeitam).  

Svarīgi atcerēties, ka joprojām labākais veids, kā pasargāt sevi no smagām COVID-19 komplikācijām, ir profilakse – izvairīties no lielu cilvēku pulcēšanās vietām iekštelpās, roku higiēna un vakcinācija.

Bet gadījumā, ja pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas attīstās tādi simptomi, kā nestabilitāte, reiboņa sajūta, jauna sākuma galvassāpes vai esošo galvassāpju pastiprināšanās, kognitīvie traucējumi, kas progresē, apjukums, progresējošs muskuļu vājums vai jušanas traucējumi, ieteicama neatliekama neirologa konsultācija.

Foto:  Personīgais arhīvs, Shutterstock.com

Izmantotā literatūra:

UpToDate: COVID-19: Epidemiology, virology, and prevention. https://www.uptodate.com/contents/covid-19-epidemiology-virology-and-prevention#

UpToDate: COVID-19: Evaluation and management of adults with persistent symptoms following acute illness ("Long COVID") https://www.uptodate.com/contents/covid-19-evaluation-and-management-of-adults-with-persistent-symptoms-following-acute-illness-long-covid?sectionName=Persistent%20symptoms&topicRef=128153&anchor=H2189549345&source=see_link#

Marshall M. How covid-19 affects the brain. New Sci. 2023 Feb 4;257(3424):14-15. doi: 10.1016/S0262-4079(23)00189-6. Epub 2023 Feb 3. PMID: 36776697; PMCID: PMC9897807.

The American Journal of the Medical SciencesVol. 365Issue 5p472–474Published online: January 9, 2023  Alexandrea li-Shan SiaJean Ee NeoBrendan Jen-Wei TanEng-King Tan

Reiss, A.B.; Greene, C.; Dayaramani, C.; Rauchman, S.H.; Stecker, M.M.; De Leon, J.; Pinkhasov, A. Long COVID, the Brain, Nerves, and Cognitive Function. Neurol. Int. 2023, 15, 821–841. https://doi.org/ 10.3390/neurolint15030052

Stone JK, Berman SE, Zheng W, et al. From brain fog to COVID toe: A head-to-toe review of long COVID. Am J Pharmacother Pharm Sci 2023;012.

Sklinda K, Górecki A, Dorobek M, Walecki J, Modrzyńska A, Mruk B. Ischaemic background of brain fog in long-haul COVID-19 - a nuclear magnetic resonance spectroscopy-based metabonomic analysis. Preliminary results. Pol J Radiol. 2021 Dec 13;86:e654-e660. doi: 10.5114/pjr.2021.111100. PMID: 35059058; PMCID: PMC8757010.

Asadi-Pooya AA, Shahisavandi M, Nemati H, Karimi A, Jafari A, Nasiri S, Mohammadi SS, Nemati M, Rahimian Z, Bayat H. Long-Lasting COVID-Associated Brain Fog: A Follow-Up Study. Eur Neurol. 2023;86(3):166-170. doi: 10.1159/000529860. Epub 2023 Feb 24. PMID: 36843124.

Taquet, M et al. (2021). 6-month neurological and psychiatric outcomes in 236 379 survivors of COVID-19: a retrospective cohort study using electronic health records. The Lancet Psychiatry, 8(5), 416–427.

Spudich, S. & Nath, A. Nervous system consequences of COVID-19. Science 375, 267–269 (2022)

Nalbandian, A., Sehgal, K., Gupta, A. et al. Post-acute COVID-19 syndrome. Nat Med 27, 601–615 (2021). https://doi.org/10.1038/s41591-021-01283-z

Ieva Glāzere

Vispārējās neiroloģijas virsārste

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca,

e-pasts: Ieva.Glazere@stradini.lv

Krista Lazdovska

Neiroloģe

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnika,

e-pasts: kristalazdovska@gmail.com  

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!