Tatjana Nagle: Antibiotiku lietošana zobārstniecībā – vai antibiotikas var izārstēt visu
Vēl pirms neilga laika zobārsti mutes slimības uzskatīja par infekcijas slimībām, un galvenā loma to izcelsmē tika piešķirta baktērijām. Tāpēc ārstēšana bija vērsta uz šo baktēriju likvidāciju. Tomēr mūsu organismā vienlaikus visu mūsu mūžu dzīvo vairāk nekā 800 dažādu baktēriju sugu – gan labo, gan slikto, un slikto baktēriju klātbūtne mutes dobumā pati par sevi slimību neizraisa.
Dažādu mutē esošo mikroorganismu kopumu sauc par mutes mikrobiomu, un tieši tam ir svarīgākā loma veselības nodrošināšanā. Bez baktērijām nav iespējama mūsu imūnās sistēmas darbība un pat asinsspiediena regulācija. Ja mutes mikrobiomā tiek izjaukts veselīgais līdzsvars, savairojas mums nevēlamās baktēriju sugas vai arī pievienojas jaunas sugas, rezultātā indivīdam var attīstīties dažādas mutes dobuma, kā arī sistēmiskas – visa organisma – slimības.
Rodas jautājums – vai antibiotiku lietošana, kuru darbības mehānisma pamatā ir baktēriju (gan labo, gan slikto) iznīcināšana, tiešām ir galvenais mutes dobuma slimību ārstēšanas veids mūsdienās? Vai arī ārstēšanas pamatā būtu jābūt šo baktēriju mijiedarbības atjaunošanai, pēc iespējas mazāk lietojot antibiotikas?
Šajā rakstā mēģināsim rast atbildes uz jautājumiem – kādos gadījumos antibiotiku lietošana zobārstniecībā ir nepieciešama un kā izvairīties no liekas šo zāļu lietošanas.
Kas ir antibiotikas
Vārds ‘antibiotikas’ (no grieķu valodas ‘anti’ – ‘pret’, ‘bios’ – ‘dzīvība’) apzīmē vielas vai to maisījumus, kas nogalina baktērijas vai traucē to augšanu.
Svarīgākie antibiotiku “ražotāji” ir pelējuma un starainās sēnes un augsnes baktērijas. No tām iegūst jau gatavas antibiotikas vai to biosintēzes starpproduktus, no kuriem tiek radīti pussintētiski savienojumi, kas efektivitātes ziņā pārspēj dabiskās antibiotikas.
Antibiotikas, kuras tiek dēvētas arī par antibakteriāliem līdzekļiem, ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu, tādā veidā ārstējot infekcijas slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un dažreiz arī augiem.
Antibiotiku nepareizās lietošanas sekas
Jau gadu desmitiem ir zināms, ka antibiotiku neracionāla lietošana noved pie vairākām problēmām ne tikai paša pacienta organismā (radot gastroenteroloģiskas, neiroloģiskas, hematoloģiskas, dermatoloģiskas, alerģiskas un citas problēmas), bet arī veicina mikroorganismu rezistences jeb nejutības pret antibiotikām pieaugumu, kas noteikti ir viena no galvenajām pasaules mēroga problēmām veselības jomā mūsdienās.
Mikroorganismu rezistence ir baktēriju iedzimts vai iegūts aizsargmehānisms pret konkrētām antibiotiskām vielām, kas ļauj baktērijai izdzīvot. Šādos gadījumos antibiotiku lietošana vairs nepalīdz slikto baktēriju iznīcināšanā un var nodarīt kaitējumu, iznīcinot labās baktērijas. Labās baktērijas ir efektīvākā aizsardzība pret sliktajām.
Antibiotikas lieto arī zobārstniecībā. Pēc Medical Advertising News (ASV) datiem, vidēji zobārsts katru dienu izraksta no 2 līdz 10 antibiotikām. Galvenais iemesls ir pacientu sūdzības par sāpēm un pietūkumu. Kopumā zobārstu izrakstītās antibiotikas veido 8–10% no kopējā izrakstīto antibiotiku daudzuma pasaulē. Pēc vairāku zinātnisku pētījumu rezultātiem, trūkst pierādījumu, ka antibiotiku lietošana, veicot daudzas no zobārsta manipulācijām, ir lietderīga un pamatota. Vēl jo vairāk, klīnisko pētījumu rezultāti liecina, ka dažreiz antibiotiku lietošana ir pat nevēlama.
Eiropas Savienībā katru gadu mirst 25 000 cilvēku tādu infekciju dēļ, kuras izraisa mikroorganismi, kas ir rezistenti pret visām mums pieejamajām antibiotikām. Pēdējā laikā baktēriju rezistence kļūst par arvien aktuālāku problēmu, jo antibiotiku efektivitāte un iespējas uzveikt dažādas baktērijas samazinās. Ja netiks veikti pasākumi cīņā ar antibiotiku ļaunprātīgu izmantošanu un mikrobu rezistences veidošanos, laika posmā no 2014. līdz 2050. gadam mikroorganismu rezistences dēļ bojā varētu iet 300 miljoni cilvēku.
Antibiotikas zobārstniecībā
Antibiotikas zobārstniecībā parasti izraksta divu iemeslu dēļ:
- profilakses nolūkā – lai izvairītos no infekcijas attīstības;
- terapijas nolūkā – lai cīnītos ar jau esošo infekciju vai tās komplikācijām.
Antibiotiku lietošanas nepieciešamība ir atkarīga no mutes dobuma stāvokļa, procedūras veida, kā arī pacienta veselības vēstures. Vairākumā gadījumu antibiotikas nav nepieciešamas. Parasti antibiotikas pacientiem pamatoti izraksta tikai dažu iemeslu dēļ – mutes dobuma infekciju gadījumos, ko pavada augsta ķermeņa temperatūra un infekcijas tālāka izplatīšanās, kā arī smagi stāvokļi, tādi kā sejas, žokļu rajona flegmonas un abscesi, kad pastāv bakteriēmijas risks.
Antibiotiku lietošana infekciju profilaksei pēc operācijas
Profilakses nolūkos zobārstniecībā antibiotikas tiek lietotas, lai nepieļautu mutes dobumā esošo baktēriju iekļūšanu asinīs un izplatīšanos pa visu organismu – bakteriēmiju. Bakteriēmijas cēlonis var būt tādas zobārstniecības procedūras kā zobu izraušana, zemsmaganu kiretāža u.c.
Parasti viegla zoba raušana neprasa antibakteriālo profilaktisku terapiju, savukārt sarežģītāki gadījumi, piemēram, gudrības zoba izoperēšana, var prasīt vienreizēju antibiotiku devu pirms operācijas. Pētījumos trūkst pierādījumu, ka antibiotikas novērš drudzi, pietūkumu vai problēmas ar ierobežotu mutes atvēršanu pēc gudrības zobu izoperēšanas, tāpēc to lietošana nav pamatota un var radīt lielāku kaitējumu nekā ieguvumu.
Pirms implantāta ievietošanas zobārsts var ieteikt lietot antibiotikas, savukārt tālāka antibiotiku lietošana pēc procedūras nav vajadzīga.
Antibiotiku lietošana profilakses nolūkos īpaši svarīga ir pacientiem ar sirds problēmām:
- ar iedzimtiem sirds defektiem;
- ar bojātiem vai mākslīgiem sirds vārstuļiem,
jo asinīs nokļuvušām baktērijām ir tendence nogulsnēties uz vārstuļiem un izraisīt nopietnas infekcijas sirdī (infekciozais endokardīts).
Šādos gadījumos antibiotikas var uzņemt perorāli (caur muti), ievadīt intramuskulāri (injekcijas muskulī) vai intravenozi (injekcijas vēnā). Parasti antibiotiku lietošana tiek nozīmēta tieši pirms zobārstniecības manipulācijas vai operācijas un tiek turpināta ne vairāk kā dažas devas, piemēram, mazāk par vienu dienu.
Jaunākie zinātniskie pētījumi apstiprina, ka pacientiem, kam veikta locītavu protezēšana, profilaktiska antibiotiku lietošana pirms zobārstniecības procedūrām nav nepieciešama.
Ļoti svarīgi ir informēt savu zobārstu par esošo veselības stāvokli, slimībām un lietotajiem medikamentiem, nesenām operācijām, kā arī jebkādām izmaiņām veselības stāvoklī.
Antibiotiku lietošana infekciju ārstēšanai
Kaut arī antibiotikas varētu būt izrakstītas, ja jums ir nopietna infekcija, jāsaprot, ka antibiotikas neārstē infekcijas cēloni. Antibiotikas ir tikai papildinājums lokālajai infekcijas ārstēšanai, bez kuras nevar notikt izveseļošanās. Vairumā gadījumu akūtā zobu stāvokļa ārstēšana ir pietiekama, lai cīnītos ar infekcijas cēloni un novērstu antibiotiku lietošanas nepieciešamību.
Viens no biežākajiem iekaisuma iemesliem mutes dobumā ir zoba sakņu kanālu ārstēšana (endodontiskā ārstēšana), kad infekcija rodas zoba sakņu kanālā esošā nerva iekaisuma rezultātā (pulpīti). Infekcijai izplatoties tālāk, var iekaist arī ap sakni esošais kauls (apikāli periodontīti). Abos gadījumos antibiotiku lietošana nav nepieciešama. Pētījumi rāda, ka antibiotiku izrakstīšana nav nepieciešama, jo slimības izārstēšanu, kā arī simptomu atvieglošanu tas neietekmē. Nav arī pierādījumu, ka antibiotiku lietošana mazina stipras sāpes, kas nereti pavada šos stāvokļus, tāpēc sāpju mazināšanai jālieto pretsāpju zāles.
Ja iekaisuma rezultātā sāk veidoties un krāties strutas, sākas zoba abscess (1. attēls). Zoba abscess ir lokāla strutu sakrāšanās ap zobu, un vislabāk to ārstēt ar strutu drenāžu. Procedūra jāveic pie zobārsta pēc iespējas ātrāk, lai nepieļautu infekcijas tālāku izplatīšanos mīkstajos audos sejas žokļu rajonā. To var veikt vai nu caur zoba saknes kanālu, veicot endodontisko ārstēšanu, vai arī zobu izraujot.
1. attēls
Gadījumos, kad infekcija ir lokāla (ierobežojas tikai ap skartu zobu) un nav vispārējo simptomu (augsta temperatūra, drudzis, nespēks, palielināti limfmezgli, ekstraorāls pietūkums), antibiotiku lietošana nav pamatota, un pētījumos nav pierādījumu tam, ka atšķirtos izveseļošanās ātruma, ja tiek vai netiek lietotas antibiotikas.
Savukārt smagos gadījumos, kad notiek strutu un infekcijas izplatīšanās, ko pavada
- paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis;
- nespēks un vājums;
- palielināti limfmezgli;
- infekcijas izplatīšanās apkārt esošajos mīkstajos audos ar redzamu sejas/kakla pietūkumu (2. attēls),
antibiotiku lietošana ir nepieciešama, lai nepieļautu infekcijas izplatīšanos uz blakus esošajiem orgāniem un struktūrām, kas var novest pie akluma, smadzeņu abscesa vai pat nāves.
Antibiotiku lietošanas režīms
Antibiotikas lietojamas tikai ārsta uzraudzībā! Ir ļoti svarīgi izvēlēties katras infekcijas gadījumā visefektīvāko antibiotiku, ievadīt to pietiekamās devās pietiekami bieži un ilgstoši. Pretējā gadījumā terapija nav efektīva un ir bīstama, jo veidojas rezistenti mikrobi.
Ne visas antibiotikas ir iedarbīgas pret visām baktērijām. Ir vairāk nekā 15 dažādas antibiotiku grupas, un tās var būt iedarbīgas pret vienu vai vairākiem baktēriju veidiem un var pilnīgi nedarboties pret citas slimības izraisītājiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, kādas antibiotikas tiek lietotas. Pētījumos tiek minēts, ka dažām antibiotikām efektivitāte pret mutes dobuma infekciju izraisītājiem ir mazāka par 70%, savukārt citām efektivitāte tuvojas 100%. Tāpēc, patvaļīgi sākot dzert mājās esošās antibiotikas, pacients var pakļaut sevi riskam, ka infekcija nevis tiks izārstēta, bet stāvoklis tikai pasliktināsies. Ļoti svarīgi ir sekot līdzi ārsta ieteikumiem un dzert tieši tās antibiotikas, kuras tiek izrakstītas.
Ja antibiotikas lieto nepareizi – saīsinot to lietošanas laiku, samazinot devu, nelietojot tās pareizā biežumā (iedzerot zāles vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā tas ir norādīts), organismā nebūs pietiekams zāļu daudzums, baktērija izdzīvos un kļūs rezistenta. Rezistentas baktērijas izdzīvo antibiotiku klātbūtnē un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot slimnieka nāvi.
Antibiotiku efektivitātes saglabāšana ir ne tikai mediķu, bet arī katra cilvēka pienākums. Atbildīga antibiotiku lietošana var palīdzēt apturēt rezistento baktēriju attīstību un saglabāt antibiotiku efektivitāti nākamajām paaudzēm.