Stress – vai iespējams no tā izvairīties

Mūsdienu laikmetā vārds stress tiek lietots ik dienu pamatā ar negatīvu nokrāsu un saistās ar kaut ko sliktu, nepatīkamu. Psiholoģijas vārdnīcā varam atrast, ka stress ir “emocionāla reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem”. Tātad var uzskatīt, ka stress ir process, kā cilvēka organisms reaģē uz vides prasībām un pārmaiņām aizsargājoties. Stress pēc būtības ir organisma aizsargreakcija uz ārējiem faktoriem, un no tā nevajag un arī nemaz nav iespējams izvairīties. Jautājums ir par to, kā katrs no mums reaģē uz vieniem un tiem pašiem notikumiem dzīvē. Piemēram, viens neveiksmi darbā uztver kā kaut ko šausmīgu, ārkārtēju, un nolaižas rokas vispār kaut ko darīt, bet cits neveiksmi uztver kā iespēju parādīt sevi, kura liek saņemties un ar lielāku entuziasmu turpināt darbu.

Stresu var izraisīt fiziski faktori – aukstums, karstums, bads – un arī sociālas problēmas, nelaimes gadījumi.

Jēdziens stress ir pārņemts no fizikas, kur tas raksturo rūpniecisko materiālu izturības pārbaudi attiecībā uz vilkšanu un iestiepumu. Pagājušā gadsimta 30. gados Hanss Selje, Austrijā dzimis ungāru izcelsmes kanādiešu ārsts, pārņēma angļu vārdu ‘stress’, lai ar to apzīmētu “nespecifisku ķermeņa reakciju uz dažādām prasībām”.

Stress ir cilvēka ikdienas dzīves sastāvdaļa un dzinulis, tomēr pārmērīga un ilgstoša stresa ietekme darbojas nelabvēlīgi uz organismu, īpaši uz sirds un asinsvadu sistēmu.

Organisma reakcija uz stresa faktoriem

Iedarbojoties stresu izraisošam faktoram, organisms uz to reaģē automātiski un nekavējoties. Organismā izdalās stresa hormoni, kas aktivē veģetatīvo nervu sistēmu – sāk straujāk pukstēt sirds, saspringst muskulatūra, saasinās maņu orgāni, paplašinās acu zīlītes u.c. Stress ir organisma aizsargreakcija, un šajā brīdī organisms ir gatavs stāties pretim briesmām. Mūsu organisms ir ļoti gudra sistēma, un atbilstoši pirmajai stresa reakcijai seko pielāgošanās fāze stresa faktoriem. Ja stresa izraisītāji ir pārmērīgi spēcīgi un pārvar organisma pielāgošanās spējas, tiek pārslogota veģetatīvā nervu sistēma un iestājas izsīkums. Pielāgošanās fāzē varam palīdzēt savam organismam rast resursus un veiksmīgi pārvarēt ikdienas stresa ietekmi, mainot domāšanas veidu, dzīvesveidu un izmantojot dabas vielas un ārstniecības augu spēku.

Apburtais loks stresa pārvarēšanā

• Stress un uzturs. Kā jau noskaidrojām, katrs no mums uz stresa situācijām reaģē atšķirīgi, attiecas arī uz uzturu. Daļai zūd apetīte vai arī tieši pretēji – sāk ēst negausīgi. Ēšanas process ir patīkams, un stresa gadījumā tas ir kā nomierinošs līdzeklis, turklāt ogļhidrātiem bagātas barības uzņemšana veicina serotonīna līmeņa (laimes hormona) paaugstināšanos, kas rada īslaicīgu nomierināšanos. Tomēr situācija veidojas pilnīgi pretēja – pārmērīgi ēdot, papildus rodas vēl cits stresa faktors – vainas apziņa par pārēšanos – un liekais svars.
• Stress un kofeīns. Jāņem vērā, ka kofeīnu satur ne tikai kafija un melnā tēja, bet arī šokolāde, kokakola un citi produkti. Nelielās devās lietoti, kofeīnu saturošie produkti nav kaitīgi un rada mundrumu organismā, tomēr pārmērīga to lietošana rada papildu uzbudinājumu un stresa līmeņa pieaugumu.
• Stress un alkohols. Maldīgs ir priekšstats, ka alkohols mazina stresu. Tā lietošana atslābina nervu sistēmu un ļauj aizmirsties tikai uz īsu brīdi, tomēr pamata trauksmi izraisošā problēma paliek neatrisināta. Alkohols rada papildu spriedzi organismā, nervozitāti, bezmiegu (izjauc miega fāzes) un galu galā –atkarību no alkohola.
• Stress un smēķēšana. Daudziem ir maldīgs priekšstats, ka stresa situācijā izkūpināta cigarete palīdz nomierināties. Veidojas apburtais loks – jo lielāks stress, jo vairāk cigarešu diennakts laikā tiek izsmēķētas, tomēr tā ir bēgšana no problēmas risinājuma un darbojas īslaicīgi. Smēķēšana turklāt ievērojami pasliktina vispārējo organisma stāvokli, bojājot organisma asinsvadu sistēmu.
• Stress un miegs. Miegs ir viena no būtiskākajām kvalitatīvas dzīves sastāvdaļām. Miega laikā notiek dzīvībai svarīgi atjaunošanās procesi organismā. Pārmērīgā stresa faktoru ietekmē miega kvalitāte var pasliktināties, un dabiskais miega ritms tiek izjaukts. Bezmiegs vai slikts miegs rada papildu stresa faktoru – cilvēks jūtas noguris un nelaimīgs.

Kā palīdzēt sev stresa situācijās, lasi žurnāla "ārsts.lv" septembra numurā!