Smēķēšana dietologa skatījumā

Esmu dietoloģe, un mans uzdevums ir pastāstīt, kā smēķēšana ietekmē svaru, un tā tiešām to ietekmē, tāpēc katram pacientam arī es noteikti uzdodu jautājumu par smēķēšanu. Bet patiesībā atbilde ir redzama sejā. Šeit es negribu atkārtot sen zināmas patiesības par to, kā smēķēšana saīsina dzīvi un rada reālas dzīves kvalitātes izmaiņas, kaitējot sirdij, asinsvadiem, plaušām, veicinot daudzu lokalizāciju vēžu veidošanos, bet minēt vienu citu aspektu, kas arī svarīgs lielākajai daļai cilvēces, proti, – izskats.

Smēķēšana nepalīdzēs ātri nomirt skaistam, tā acīm redzami ietekmē ādu, zobus, matus. Mainās āda ap acīm – veidojas maisiņi, mainās ādas krāsa – pelēcīgi bāla vai nevienmērīgi pigmentēta, ķermeņa āda zaudē plastiskumu, kļūst šļaugana, ātrāk veidojas krunkas, protams, vispirms ap lūpām, jo attiecīgie muskuļi tiek īpaši trenēti, ātrāk sāk izkrist mati. Labā ziņa, ka, atmetot smēķēšanu, izskats uzlabojas, jo uzlabojas asinsrite, skābekļa un uzturvielu piegāde, bet izvēle jau katra paša ziņā.

Neņemot vērā iepriekš minētos faktus, daudzi, domājot tieši par izskatu, baidās atmest smēķēšanu, jo pieaugs svars. Citi pat grasās atsākt smēķēšanu pēc atmešanas, lai atkal zaudētu uzaudzēto svaru.

Taču ne jau visiem cilvēkiem pieaug svars pēc smēķēšanas atmešanas, turklāt dažiem tas, iespējams, pat nāk par labu, jo daļa smēķētāju ir neveselīgi vāji.

Kā tad smēķēšana ietekmē cilvēka organisma procesus, kas saistīti ar ķermeņa masu?

Nikotīns īslaicīgi palielina vielmaiņu, tātad palielina sadedzināto kilokaloriju (kcal) daudzumu. Viena izsmēķēta cigarete trīsdesmit minūtes palielina kcal patēriņu par 3%. Smēķēšana stimulē simpātisko nervu sistēmu, kas nosaka to, ka pēc katras izsmēķētas cigaretes pieaug sirdsdarbības ātrums. Šī mākslīgi stimulētā sirdsdarbība ir viens no iemesliem, kāpēc smēķēšana kaitē sirdij. Iespējams, ka smēķēšana arī mazina apetīti, tāpēc smēķētāji uzņem mazāk kcal.

Šī iedarbība izskaidro to, ka smēķētajiem bieži ir mazāks svars un, atmetot smēķēšanu, bieži pieaug svars. Ir arī pētītas sāta un izsalkumu hormonu izmaiņas pēc smēķēšanas atmešanas. Daudzi pat uzskata, ka smēķēšana ir līdzeklis, kas palīdz saglabāt normālu svaru. Tomēr var droši apgalvot, ka nav pierādījumu, ka smēķēšana palīdz svara kontrolei.

Zināms, ka tiem, kas dienā izsmēķē lielu skaitu cigarešu, ir lielāks svars nekā tiem, kas smēķē mazāku skaitu cigarešu, un ir pierādīta sasaiste starp trim faktoriem – smēķēšanu, aptaukošanos un zemāku sociāli ekonomisko stāvokli, kas iet roku rokā ar sliktu uzturu un fizisko aktivitāšu trūkumu. Turklāt smēķētāji ar aptaukošanos periodiski mēģina atmest smēķēšanu, viņiem gadu gaitā ir svara svārstības, kas ilgtermiņā rada svara paaugstināšanos.

Turklāt ir izpētīts, ka smēķēšana ietekmē virsnieru hormonu un dzimumhormonu veidošanos. Sievietēm smēķētājām ir augstāka androgēnu (vīrišķo dzimumhormonu) koncentrācija, bet sievišķie hormoni – estrogēni – darbojas vājāk. Savukārt vīriešiem ir norādījumi, ka smēķēšana pazemina testosterona koncentrāciju. Šīs hormonālās izmaiņas sekmē vidukļa apkārtmēra palielināšanos. Veidojas centrālā aptaukošanās (iekšējie tauki izvietojušies vidukļa rajonā). Vēl viena nelabvēlīga smēķēšanas iedarbība ir insulīna rezistences veidošanās (audi kļūst nejutīgi pret insulīnu). Vispārzināms, ka šāda situācija (centrāla aptaukošanās un insulīna rezistence) norāda uz augstu metaboliskā sindroma, 2. tipa cukura diabēta risku, kas savukārt saistīts ar augstu sirds un asinsvadu slimību risku. Savukārt, atmetot smēķēšanu, šie riski mazinās.

Smēķēšana un aptaukošanās ir svarīgākie faktori, kas palielina daudzu slimību risku un mirstību. Abu faktoru kombinācija ir vēl bīstamāka. Dzīves ilgums smēķētājiem ar aptaukošanos ir par 13 gadiem īsāks nekā nesmēķētājiem ar normālu svaru (Fremingemas sirds slimību riska pētījums). Tajā pašā pētījumā nomira viena trešdaļa līdz vienai pusei smēķētāju ar aptaukošanos vecumā no 40 līdz 70 gadiem, savukārt tikai desmit procenti no nesmēķētājiem – ar normālu svaru.

Gribu vērst uzmanību, ka sieviete smēķētāja kaitē ne tikai savai, savu ģimenes locekļu veselībai (toksiskās vielas izelpā un cigarešu dūmi), bet mātes smēķēšana ietekmē arī nākamā bērniņa veselību, tostarp arī miesas būvi uz izskatu. Respektīvi, bērniņam jau tiek ieprogrammētas metaboliskās problēmas dzīves garumā. Ja grūtniece smēķē, tad bērniņš tiek nepietiekami apgādāts ar skābekli un uzturvielām jau pirms piedzimšanas. Bieži šie bērniņi piedzimst ar pazeminātu svaru, pēc tam dzīves laikā organisms it kā cenšas kompensēt šo badu pirms piedzimšanas, un ļoti daudzos gadījumos tam seko svara pieaugums un cīņa ar lieko svaru visa mūža garumā. Liels risks, ka smēķētājas meita būs ar lieko svaru, kas savukārt radīs problēmas viņas grūtniecībai un atkal jau vēl nedzimušam bērniņam. Turklāt vēl ir pētījumi, kas rāda, ka grūtniecēm smēķētājām bērni ātrāk noveco. Iemesls tas pats – nepietiekams skābekļa un antioksidantu nodrošinājums vēl pirms piedzimšanas. Tātad grūtniece ar savu izvēli smēķēt vai nesmēķēt lielā mērā nosaka nākamo paaudžu veselību. Par laimi, grūtniecība bieži ir motivējošs periods, kad cilvēki maina savu dzīvesveidu.

Atmetot smēķēšanu, vielmaiņa palēninās, kas nozīmē – atgriežas normālā līmenī. Ja cilvēks turpina uzņemt tikpat daudz kilokaloriju kā iepriekš, svars pieaug.

Atmetot smēķēšanu, grūtības rada ne tikai nikotīna abstinence. Pietrūkst arī cigaretes radītās sajūtas mutē. Ļoti bieži bijušie smēķētāji aizvieto to ar alternatīvu orālo apmierinājumu, kas ļoti bieži ir kilokalorijām bagāti našķi. Vienlaikus daudzi meklē veidu, kā aizvietot tīkamos rituālus darba dienas laikā vai izklaides pasākumos, un tie ir citi mutes prieku meklējumi.

Protams, kā mazāk kaitējošu aizvietošanu var ieteikt našķus, kas satur maz kcal, – bezkaloriju konfektes vai košļājamo gumiju, kādu augli, žāvētus ābolus vai vislabāk uzgrauzt burkānus vai kāļus.

Baidoties no svara pieauguma, jāseko tam, ko ēd, respektīvi, lai neapēstu vairāk kcal, bet nevajadzētu sākt ļoti striktas diētas, jo tas tikai pastiprinās jau tā esošo stresu. Jāēd inteliģenti, ar prātu, jāizdara vieda izvēle – respektīvi, sev atbilstošos daudzumos ēst labas lietas un neēst draņķus. Našķoties vajag ar prātu.

Jāatceras, ka pēc smēķēšanas atmešanas uzlabojas arī garšas un smaržas sajūtas. Tas ļauj daudz niansētāk izbaudīt ēdienu, bet varbūt sākumā, kamēr organisms pārslēdzas, arī veicina pārmērīgu ēšanu.

Arī tad, ja nāk klāt kāds kilograms, to nevajag uztvert pārāk dramatiski, jo ieguvumi, tostarp arī uzlabošanās izskatā, noteikti to atsver. Dzīvildze pagarinās, un ir vairāk laika, ko veltīt formas uzlabošanai.

Svarīgi sevi nodarbināt ar saturīgām aktivitātēm – darbu, hobiju un, bez šaubām, –fiziskām aktivitātēm. Kustības es liktu pirmajā vietā! Katram jāizvēlas tas veids, kas sniedz patiesu prieku un gandarījumu. Ja patīk sabiedrība, tad sporta spēles, orientēšanās. Ja svarīga mūzika, ritms – zumba, afrodance vai cita nodarbība. Kas labāk jūtas vienatnē, var staigāt, nūjot, skriet, braukt ar riteni vai peldēt. Kustības palīdz gan saglabāt formu, gan mazināt stresu. Katram jāatrod savējās un jāsaprot, ka tas nav nekāds īpašs varoņdarbs, bet vienkārši normāla dzīve kustībā. Jākustas ir ne tikai speciālos treniņos, bet to var darīt arī ikdienā –vienkārši vairāk jāstaigā katru dienu.

Ja pašam neizdodas tikt galā, tad jāmeklē palīgā speciālisti – gan uztura, gan psiholoģijas jomā, lai izvērtētu individuālo situāciju, kur slēpjas klupšanas akmens, un rastu labāko risinājumu.