Sirds un koronāro asinsvadu slimību neinvazīva diagnostika

Sirds asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības ir lielākā veselības aprūpes problēma Latvijā un pasaulē. Tās ir biežākais nāves cēlonis Latvijā – sirds asinsvadu katastrofas dēļ mirst 56% no visiem cilvēkiem, kas Latvijā aiziet viņā saulē, un 10% no viņiem ir jaunāki par 60 gadiem. Pēdējos gados man arvien biežāk nākas diagnosticēt izmaiņas sirds vainagartērijās jauniem cilvēkiem, varētu teikt – nelaime pienāk negaidīti un pāragri. Tāpēc tik svarīgi ir laikus diagnosticēt un sākt ārstēt sirds vainagartēriju slimību. Taču – kā noskaidrot, vai sirdi apasiņojošajās artērijās nav nopietnas, dzīvību apdraudošas slimības pazīmes?

Pašlaik pamatmetode koronāro asinsvadu izmeklēšanā ir koronārā angiogrāfija – kardiologs ievada artērijā zondi un asinsvadus apskata no iekšpuses. Šai metodei ir teicama izšķirtspēja, turklāt tā dod iespēju veikt terapeitiskas manipulācijas, piemēram, asinsvada sašaurinājumā ielikt sietiņu – stentu, kas to paplašina – atjauno tā lūmenu. Bet koronārās angiogrāfijas metodei ir ierobežojumi – tā tomēr ir invazīva procedūra ar nelielu risku (0,1–0,2%) iegūt nopietnas komplikācijas, turklāt sniedz informāciju tikai par artērijas lūmena sašaurinājuma lokalizāciju un pakāpi, bet par asinsvada sieniņas pārmaiņu pakāpi un pārmaiņām ap asinsvadu un pašu sirdi datus sniedz minimāli.

Latvijā tiek veikta arī neinvazīva sirds un vainagartēriju izmeklēšana ar daudzslāņu datortomogrāfu (angliski multi-slice computer tomography jeb MSCT cardiac). Šī tehnoloģija pēdējo gadu laikā strauji attīstās, uzlabojas izmeklējuma attēla kvalitāte, līdz ar to paaugstinot metodes jutīgumu un precizitāti, kas ir labāka nekā koronārajai angiogrāfijai. Tomēr, salīdzinot ar koronāro angiogrāfiju, šai metodei ir daži trūkumi – zemāka izšķirtspēja un lielāka radiācijas deva.

Vainagartērijas jeb koronārās artērijas ir salīdzinoši grūti izmeklēt, jo tās ir mazas un kustas ne tikai sirds saraušanās laikā, bet arī līdz ar elpošanas kustībām, tāpēc ļoti svarīga pacienta un medicīnas darbinieku sadarbība izmeklējuma laikā.

Ko dod asinsvadu izmeklējums ar daudzslāņu datortomogrāfu

Veicot izmeklējumu ar daudzslāņu datortomogrāfu jeb MSCT, ir iespējams noteikt sirds slimību riska bioloģisko marķieri, proti, koronāro asinsvadu kalcinozi. Ar speciālu apstrādes programmu tiek noteiktas tā sauktās Agatstona vienības, pēc kurām nosaka saslimšanas iespējamības risku un atkarībā no tā lemj par turpmāko ārstēšanu. Izmeklējuma rezultātu varētu skaidrot pavisam vienkārši:

• daudz kaļķa/daudz pangu jeb aterosklerotisko plātnīšu pie asinsvada sieniņām – augsts nāves risks;

• nav kaļķa/nav plātnīšu vai to ir maz – zems sirds slimību un nāves risks.

Šādā gadījumā varam teikt, ka konkrētā izmeklējuma galvenais mērķis ir riska grupas atlase un medikamentozas terapijas kontrole. Sagrupējot riska faktorus un saskaitot matemātiskos modeļus, mēs varam teikt, ka pacientiem grupā no 1 līdz 100 mēs iesakām ievērot diētu, grupā no 100 līdz 400 – diētu, veikt fiziskos vingrinājumus un lietot medikamentus, bet grupai virs 400 – medikamentus un ķirurģisku ārstēšanu.

Ko tad mēs vērtējam, pētot sirdi ar datortomogrāfu? Pirmkārt, skatāmies pārmaiņas vainagartērijās. Otrkārt, – sirds ārējā apvalkā perikardā, izvērtējam sirds dobumus un muskulatūru. Izvērtējam lielos asinsvadus (aortu, plaušu asinsvadus) un vērtējam izmaiņas ap sirdi. Būtiskākais – vērtējam sirds funkcionālos rādītājus – proti, datortomogrāfijas jaunās programmatūras ļauj mums statiskā attēlā izvērtēt funkciju, asinsrites plūsmu.

Kā jau iepriekš teicu, galvenais nāves iemesls ir pārmaiņas vainagartērijās, kuras ārsti dēvē par koronārajiem asinsvadiem. Datortomogrāfija mums ļauj veikt šo vainagartēriju skrīningu. Kad mēs lietojam šo datortomogrāfijas metodi? Pirmām kārtām tad, ja vēlamies agrīni atklāt koronāro asinsvadu pārmaiņas (nekalcinētās pangas jeb plātnītes). Šo skrīningu mēs veicam pacientiem, kam nav klīnisku izpausmju (sāpju, aizdusas), bet ir riska faktori – hiperlipidēmija (nevēlamas izmaiņas holesterīna un triglicerīdu līmenī). Datortomogrāfija šādā gadījumā mums ļauj atbildēt uz jautājumu – vai un kad sākt terapiju.

Datortomogrāfiski vainagartērijas mēs izmeklējam pacientiem ar netipiskām sāpēm krūškurvī, lai izslēgtu vainagartēriju patoloģiju. Datortomogrāfija ļauj atlasīt pacientus angiogrāfijas veikšanai un ārstēšanai. Datortomogrāfiski mēs izmeklējam arī pacientus pēc stentēšanas (angiogrāfijas laikā ir ielikts sietiņš – stents, kas paplašina asinsvadu), pēc šuntēšanas (ķirurģiski vainagartērijas vietā izveidota apejas anastomoze), kā arī pēc neveiksmīgas angiogrāfijas.

Ar datortomogrāfiju ir iespējams izvērtēt ne tikai vainagartērijas lūmenu, bet arī sieniņu, līdz ar to iespējams vizualizēt nekalcinētas plātnītes, kas netraucē asins plūsmai, bet ir nestabilas, proti, var atrauties no asinsvada sieniņas, aiziet smalkākos asinsvados, nosprostot tos un tādējādi izraisīt sirds muskuļa asins apgādes traucējumus jeb akūtu koronāru sindromu – stenokardiju vai infarktu.

Kādas ir datortomogrāfijas jeb MSTC priekšrocības? Pirmkārt, tā ir laba pangu jeb plātnīšu vizualizācija asinsvadā un to raksturojums, īpaši pangu raksturojums pēc formas. Ja ir koncentriskas pangas, mēs varam viegli diagnosticēt vaskulītu – asinsvada iekaisumu, bet, ja neregulāras pangas – aterosklerozi. Ar datortomogrāfiju mēs ļoti labi varam noteikt stenozes lielumu, atrašanās vietu un arī attālumu no bifurkācijas – asinsvadu sadalīšanās vietas.

Kādu vēl informāciju var iegūt no datortomogrāfiskas sirds asinsvadu izmeklēšanas?

Ar datortomogrāfiju iespējams izvērtēt arī plaušu vēnu anatomiju, kas pēc tam noder un ir izmantojams elektrofizioloģiskās procedūrās. Var izvērtēt miokardu, perikardu un sirds kameras, lai diagnosticētu dažādas patoloģiskas masas, tostarp trombus, kā arī lai izvērtētu kambaru sieniņu kustību anomālijas un noteiktu sirds izsviedes frakciju, kas ir būtisks sirds funkcionālās darbības rādītājs.

Ar MSCT ir grūti izvērtēt izteikti pārkaļķotas artērijas, tāpēc ka jūtami samazinās izmeklējuma precizitāte. Apgrūtināta ir arī stentēto vainagartēriju segmentu izvērtēšana, taču tas atkarīgs no stenta tipa, izmēra un lokalizācijas. Par sirds un vainagartēriju izmeklējuma veikšanu ar daudzslāņu datortomogrāfu un pacienta sagatavošanu, lasi žurnāla "ārsts.lv" augusta numurā!