Sirdij jau nevajag daudz...

Nesen visu pasauli pāršalca skumja vēsts par to, ka 60 gadu vecumā mirusi slavenā filmas Zvaigžņu kari aktrise Kerija Fišere. Ar sirdslēkmi – slimību, kas sievietes veselībai ir lielāks drauds nekā vēzis, ja vispār var salīdzināt šīs slimības. Tas atkal uzjundījis pārdomas par saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām un to profilaksi.

Vēzis nogalina daudz sieviešu – četras no katrām 10 sievietēm vecumā starp 45 līdz 64 gadiem mirst no vēža. Bet – katra trešā sieviete slimo ar kardiovaskulāru slimību, dažreiz pat nenojaušot par slimības eksistenci.

“Sirds slimības ir pats galvenais sieviešu slepkava, un mirstība no sirds slimībām ir nesalīdzināmi augstāka nekā visām vēža formām kopā,” – tā atzinusi kardioloģijas un sabiedrības veselības profesore Dženifera Mieresa no Hemstedas medicīnas skolas Ņujorkā.

Pēc Amerikas Sirds asociācijas datiem, katru minūti pasaulē kāda sieviete nomirst no insulta, sirdslēkmes vai pēkšņas sirds apstāšanās. Apmēram divām trešdaļām no pēkšņā nāvē mirušām sievietēm iepriekš nav bijuši klasiski sirds slimību simptomi. Sirdslēkmju iespējamība strauji pieaug apmēram desmit gadus pēc menopauzes, bet joprojām nav pārliecinošu pierādījumu, ka galvenais iemesls tam būtu estrogēna līmeņa mazināšanās.

Sievietēm raksturīgi netipiski sirds slimību simptomi – nogurums, elpas trūkums, diskomforts krūškurvī, sirdsklauves, svīšana, pārsitieni utt. Šie simptomi ne tuvu nelīdzinās tiem, ko esam uzskatījuši par klasiskiem – spiedošas vai žņaudzošas sāpes aiz krūšu kaula lielākas slodzes dēļ, kas vairāk raksturīgas vīriešiem.

Pēc Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma datiem, situācijā Latvijā nav iepriecinoša – divas trešdaļas iedzīvotāju ir paaugstināts holesterīna līmenis, trešdaļai ir aptaukošanās, gandrīz pusei iedzīvotāju ir augsts asinsspiediens. Skatiet tabulu.

90% sieviešu ir vismaz viens vai vairāki sirds slimību riska faktori, bet jāatceras viena īpaši svarīga lieta – 80% gadījumu problēmas var novērst, kontrolējot riska faktorus. Tas nozīmē – nesmēķēt, regulāri nodarboties ar fizkultūru, veselīgi ēst, turēt normālu svaru un nepārspīlēt ar alkohola lietošanu.

Tik vien? Tieši tā, tik vien! Izklausās viegli! Jautājums tikai, kāpēc reālajā dzīvē to tik grūti piepildīt?

Viens no izskaidrojumiem varētu būt sievietes augstā atbildības sajūta par visu – pirmām kārtām ģimeni, tad – visām mājas rūpēm, bet vēl jau arī jāstrādā... Kad bērni izauguši, pašiem ir savas ģimenes, tad pēkšņi ir laiks ievērot arī savas problēmas.

Svarīgākā lieta, lai uzturētu labu sirds veselību, ir pazīt sevi – ziniet nepieciešamos mērķa skaitļus!

Asinsspiediens

Paaugstināts asinsspiediens ir nozīmīgs sirds slimību un insulta riska faktors. Normāls asinsspiediens ir zem 120/80 mm Hg.

Glikoze

Cukura diabēts ir tikpat nozīmīgs sirds slimību riska faktors. Eiropas Kardiologu biedrības jaunajām sirds un asinsvadu slimību profilakses vadlīnijās atzīts, ka norma ir, ja glikētais hemoglobīns HbA_1C ir zem 7%. Amerikas kardiologi uzskata, ka šim rādītājam jābūt zem 5,7%. Glikozes līmenim asinīs jābūt zem 6 mmol/L.

Holesterīns

Viena no holesterīna frakcijām – zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns jeb ZBLH – tiek uzskatīta par slikto holesterīnu, jo tā transportē holesterīna daļiņas uz asinsvadiem, lai veidotu aterosklerotiskās plātnītes. Vidēja vai zema sirds slimību riska cilvēkiem (riska pakāpi nosaka tabulā minēto faktoru un vēl arī citu faktoru – mazkustīguma, vecuma u.c. – kopums) ZBLH līmenim jābūt zem 3 mmol/L, bet augsta riska vai sirds un asinsvadu slimības gadījumā tam jābūt pat zem 1,8 mmol/L. Labajam jeb augsta blīvuma holesterīnam (ABLH), kas transportē lieko holesterīnu atpakaļ uz aknām, sievietēm jābūt virs 1,2 mmol/L (vīriešiem – virs 1 mmol/L).

Triglicerīdi

Šis tauku veids cirkulē asinīs kopā ar holesterīnu, uzglabājot neizlietotās kalorijas, bet, palielinātā daudzumā arī triglicerīdi var bojāt asinsvada sieniņu. Īpaši sievietēm palielināts triglicerīdu daudzums paaugstina insulta risku. Normāls līmenis ir zem 1,7 mmol/L.

Profilakse

Ir neapšaubāmi pierādījumi, ka sirds un asinsvadu slimību riska faktoru kontrole var novērst nāvi. Profilakse vienmēr ir efektīvāka par iegūtas slimības ārstēšanu.

Lai informētu un izglītotu sievietes sirds slimību profilaksē, pirms daudziem gadiem radusies īpaša sieviešu kustība Go Red For Women. Arī Latvijas kardiologi ir iesaistījušies šajā kustībā un kopā ar pacientu biedrību Par sirdi.lv rīko informatīvus pasākumus, lai pievērstu uzmanību sieviešu sirds veselībai.

Smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts asinsspiediens un aptaukošanās ir sirds slimību riska faktori abiem dzimumiem. Jāpiebilst, ka tie ir arī vēža slimības ietekmējoši riska faktori. Bet smēķēšana, cukura diabēts, fizkultūras trūkums un aptaukošanās sievietēm ir vēl nozīmīgāki riska faktori.

Šobrīd ir pierādījumi, ka sievietēm vēl ir specifiski sirds slimību papildu riska faktori – agrīna menopauze pirms 50 gadu vecuma, iekaisīgas slimības, kā sarkanā vilkēde, reimatiskais artrīts; arī grūtniecības komplikācijas, priekšlaicīga bērna dzimšana. Grūtniecība ir kā slodzes tests organisma asinsvadu sistēmai, kas dod ārstam iespēju prognozēt sievietes nākotnes riskus. Grūtniecības komplikācijas – paaugstināts asinsspiediens, augsts glikozes līmenis asinīs (gestācijas diabēts), preeklampsija, kam raksturīgs paaugstināts olbaltuma daudzums urīnā un augsts asinsspiediens, – palielina turpmāko sirds un asinsvadu slimību risku.

Sievietēm, kas dzīvo hroniskā stresā, kas guļ mazāk par 6 stundām diennaktī, arī ir paaugstināts sirds slimību risks. Depresija dubulto sirdslēkmju un nāves risku sievietēm, kas jaunākas par 55 gadiem. Arī ģimenes anamnēze sievietēm strauji palielina risku – ja kādam ģimenē, vecākiem vai brāļiem, māsām, bijusi sirdslēkme, insults vai šuntēšanas operācija, stenta implantācija pirms 55 gadu vecuma.

Sirds slimības šķiet grūti prognozējamas, bet, ja ir zināmi riska faktori, simptomi, tad laikus var vērsties pie ārsta un novērst katastrofu.

Nevainojiet vecumu, slodzi darbā vai menopauzi, ja jūtat izteiktāku nogurumu, diskomfortu, nespējat izpildīt slodzi, ko iepriekš veicāt viegli, iespējams, ka jūsu sirds sauc pēc palīdzības! Aizejiet pie ārsta, kopīgi izvērtējiet savu sirds slimību riska profilu un veiciet nepieciešamās pārbaudes, lai novērtētu sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli (slodzes testu un ehokardiogrāfiju). Uzklausiet un paklausiet ārsta norādījumiem, tas jūs var paglābt no katastrofas!

* Rakstā izmantotas Eiropas un ASV kardiologu biedrību, kā arī Latvijas Kardiologu biedrības izstrādātās kardiovaskulāro slimību profilakses vadlīnijas, Latvijas iedzīvotāju KVS riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma dati, materiāli no USA Today. 

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!