Sirdi un asinsvadus var ārstēt bez zālēm!

Andrejs Ērglis, kardiologs

Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents

Visizplatītākais un nozīmīgākais sirds un asinsvadu slimību riska faktors ir arteriālā hipertensija. Tā veicina insulta, koronārās sirds slimības, aritmijas, sirds mazspējas attīstību. Ja asinsspiediens ir paaugstināts (t.i., ir hipertensija), tad mirstības risks no kardiovaskulārām slimībām ir 5,6 reizes lielāks nekā tad, ja asinsspiediens ir normāls. Ir pierasts, ka paaugstinātu asinsspiedienu ārstē ar zālēm, un ir atrastas vairākas lieliskas zāļu kombinācijas, kas dod patiešām labus rezultātus, – samazinās gan sistoliskais, gan diastoliskais asinsspiediens. Ko gan vēl vairāk var vēlēties?

Taču būs cilvēki, kas teiks: “Jūs sakāt, ka nevar izgudrot vēl labākas zāles? Tas nav pareizi. Ir jāiet cits ceļš.” Cits ceļš šajā gadījumā ir simpātiskās nervu sistēmas lomas novērtējums hipertensijas attīstībā. Tās palielināta aktivitāte rada hipertensiju, kas savukārt var radīt gan išēmiju, gan sirds mazspēju, aritmiju, kambaru hipertrofiju, asinsvadu endotēlija izmaiņas, vaskulāro remodelāciju, hronisku nieru mazspēju. Zinot šo sakarību, mums tiek piedāvāts ārstēt hipertensiju bez zālēm, veicot perkutānu denervāciju, izmantojot radiofrekvenci. Īpašas manipulācijas laikā mēs denervējam nieru artērijas, tā samazinot simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti un arī asinsspiedienu.

Latvijas Kardioloģijas centrā šādas operācijas kopš 2009. gada esam veikuši 153 pacientiem. Metode vēl ir ļoti jauna, un līdz pilnīgai tās lietderīguma pierādīšanai paies vēl gadi desmit. Tomēr jau tagad ir redzams, ka pacientiem ievērojami samazinājies asinsspiediens, sirds kreisā kambara hipertrofija.

Mēs pasaulē esam slaveni ar to, ka darām jaunākās lietas, par ko citi ir tikai dzirdējuši vai arī vēl pat nav dzirdējuši. Kardioloģijas centrs pašlaik piedalās pētījumā, kurā asinsspiediena samazināšanai tiek stimulēti miega artēriju baroreceptori. Tie ir speciāli receptori, kas reaģē uz asinsspiediena pārmaiņām. Spiedienam pieaugot, tie dod impulsu uz smadzenēm, ka asinsvadiem ir jāpaplašinās. Pastāvīgi paaugstināta asinsspiediena dēļ šie receptori ar laiku nogurst un tik labi savu funkciju vairs nepilda. Tāpēc ir izgudroti speciāli zem ādas implantējami baroreceptoru stimulatori – barorefleksa veicinātāji. Tāpat mums pirmajiem pasaulē ir piedāvāts sākt karotīdā ķermeņa ablāciju jeb iznīcināšanu. Tas atrodas starp divām miegartērijām un atbild par simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu. Iznīcinot karotīdo ķermeni, mēs panākam samazinātu simpātiskās nervu sistēmas aktivāciju un zemāku asinsspiedienu.

Šie pētījumi ļauj cerēt, ka nākotnē mēs veiksmīgi varēsim cīnīties arī ar sirds mazspēju, kuras viens no galvenajiem iemesliem ir arteriālā hipertensija un kuru ārsti mēdz saukt par sirds vēzi. Vīriešiem ar sirds mazspēju 10 gadu dzīvildzes prognoze ir daudz sliktāka nekā tiem, kam ir prostatas vēzis. Sievietēm šo pašu salīdzinājumu var attiecināt uz krūts vēzi.