Sintija Miļuna, Una Soboļeva: Zobu griešana un nodilums

Zobu griešana jeb bruksisms ir augšžokļa zobu berzēšana pret apakšžokļa zobiem. Zinātniskajā literatūrā tiek minēts, ka bruksisms skar ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus. Tiek iedalīts dienas jeb nomoda bruksisms un nakts jeb miega bruksisms. Nakts bruksisms skar aptuveni 10–13% pieaugušo, savukārt dienas bruksisms – aptuveni 22–30%. Bērniem šie rādītāji var būt pat augstāki. Tomēr jāakcentē, ka zobu griešana nav jāsasaista ar parazītu esamību organismā, kā to kādreiz uzskatīja. Tas ir mīts!

Zobu griešanas iemesli ir dažādi un visbiežāk tie summējās visi kopā. Kā viens no biežākajiem iemesliem tiek minēts stress. Paaugstināts stresa līmenis mēdz būt ne tikai pāris minūtes dienā, bet pat nedēļām vai mēnešiem ilgi, piemēram, maģistra darba aizstāvēšanas periods, darba atskaišu periods, kā arī ģimenes, attiecību un citas problēmas. Kā papildu faktori, kas var pastiprināt zobu griešanu, ir pārāk liels kofeīna, tabakas, kā arī alkohola patēriņš, traucēts miegs u. c. Citreiz kā iemesls tiek minēts sejas muskuļu disbalanss. Bērnam stresu var izraisīt dažnedažādi pārdzīvojumi: vecāku nesaskaņas, vides izmaiņas u. c. Stipru zobu sakošanu var novērot smaga un aktīva darba darītājiem, piemēram, svarcēlājiem, sportistiem, kā arī kurjeriem un celtniekiem, kam ikdienā ir jāceļ smagumi, kas rada fizisku piepūli un sasprindzinājuma žoklī.

1. attēls. Apaksžokļa zobu nodilums

Dažiem cilvēkiem sūdzības var būt par žokļa stīvumu no rītiem, par sāpēm žokļa locītavās, sejas muskuļos. Raksturīgas ir galvassāpes, kas pastiprinās tieši no rītiem. Savukārt citreiz sūdzību vispār nav un zobārsts ir tas, kas akcentē, ka ir zobu nodilums vai ir redzamas pirmās zobu nodiluma pazīmes. Process ir ilgstošs un pakāpenisks, tāpēc bieži vien pats cilvēks nejūt un nepamana, ka zobi dilst, jo pie šīm izmaiņām organisms adaptējas.

Vispirms nodilst zobu pauguri un šķautnes. Ilgstošā periodā zobi kļūst īsāki, un tad jau pats cilvēks atpazīst, ka zobi ir “noēsti” un kļuvuši ievērojami īsāki. Ar laiku zobi var kļūt tik īsi, ka tiks atsegts zobu nervs, kas ir zobā, kā arī izmainīsies sakodiens, kas var izmainīt sejas proporcijas un radīt vecāku izskatu. Nelielu zobu audu nodilumu var atjaunot ar plombām vai onlejām, bet lielu zaudējumu gadījumā būs nepieciešama zobu protezēšana, kas var ietvert arī sakodiena izmaiņas (2. un 3. att.).

2. un 3. attēls. Zobu nodilums – zobi kļuvuši īsāki, ar asām malām, ar atsegtu dentīnu jeb zoba iekšējiem audiem

Ir gadījumi, kad zobi tiek saspiesti ar tik lielu slodzi, ka tas izraisa emaljas kristālu izlūšanu no zoba kakliņa – rodas bedrītes zoba kakliņa rajonā, kas atrodas tieši pie smaganas. No sākuma šīs vietas ir jutīgas, it īpaši uz aukstiem dzērieniem vai ievelkot gaisu. Ar laiku defekts kļūst lielāks – līdz pat zoba nervam (sk. 4. att.).

4. attēls. Ķīļveida defekti – bojājumi zoba kakliņa rajonā, kurā redzams ne tikai dentīns, bet arī zoba nervs

Šādi bojātu zobu jutību var samazināt ar speciālām lakām un līdzekļiem, ko aplicēs zobārsts vai higiēnists. Dažreiz šo defektu var maskēt ar restaurāciju, kam būs vairāk estētisks pamatojums.

Spēks, ar kādu tiek sakosti zobi, ir mērāms ap 500–1000 ņūtoniem. Zoba audi nav radīti tik lielai slodzes izturībai, lai gan ir paši cietākie un izturīgākie audi visā ķermenī. Liela slodze tādējādi tiek uzlikta arī uz zobu restaurācijām – plombām, kroņiem, tiltiem, protēzēm. Tas rada restaurāciju plaisas, lūzumus, drupšanu.

Lai pasargātu zobus no nodiluma, var tikt izgatavotas speciālas zobu kapes. Šīs kapes ir caurspīdīgas, plānas un komfortablas. Nakts kapes ir nepieciešams lietot nakts laikā, lai pasargātu zobus no nakts bruksisma (sk. 5. att.).

5. attēls. Nakts kape zobu aizsardzībai

Tiem, kam ir izteikts fizisks darbs un slodze pa dienu vai augsts stresa līmenis pa dienu, šādas kapes var lietot darba laikā. Kapes neārstē zobu griešanu, bet gan pasargā zobus un restaurācijas. Ir pieejamas gan mīksta, gan cieta materiāla kapes, un pacientam visatbilstošāko materiālu varēs noteikt speciālists. Visbiežāk ir vajadzīga viena kape – vai nu augšžoklim, vai apakšžoklim. Lai izgatavotu šādu kapi, ir jādodas pie zobārsta vai zobu protēzista un jānoņem zobu nospiedums vai jāveic zobu digitāla skenēšana, pēc kuras tiks izgatavota personalizēta kape zobiem.

Sejas muskuļu disbalansa gadījumā labus rezultātus sniedz sejas fizioterapija vai masāžas. Savukārt, lai samazinātu stresa līmeni, sākumā katrs pats var mēģināt apdomāt savu ikdienu, ieviest tajā meditāciju, mierīgas fiziskas aktivitātes, kā arī plānot savu ikdienas darbu, to veidot strukturizētu un reāli izdarāmu. Tā kā stress skar ne tikai zobu, bet arī kopējo organisma veselību un miega kvalitāti, tad citos gadījumos var meklēt palīdzību pie psihoterapeita, kas palīdzēs atpazīt stresa cēloņus un strādāt ar tiem.

*Bildes ņemtas no interneta.

Foto: shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!