Simona Upīte: Aktuālais par Covid-19

Covid-19 infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 koronavīruss, ir ietekmējusi ikviena cilvēka ikdienu. Līdz 2022. gada jūlijam visā pasaulē bija reģistrēts jau vairāk nekā 555 miljoni Covid-19 gadījumu. Ja ņem vērā, ka 2019. gada decembrī Uhaņā vēl neapzinājās vārdu “pandēmija”, tad jau šobrīd pieejami vairāki veidi, kā ierobežot Covid-19 izplatību, piemēram, vakcīnas, ieteikumi, izstrādāti darbību protokoli, vadlīnijas un cits.

Pieejamā informācija par Covid-19 ir daudzveidīga, bet raksturojošās iezīmes tomēr ir kopīgas:

• atkarībā no SARS-CoV-2 varianta, infekciju simptomi var atšķirties gan ar biežuma, gan smaguma pakāpi;
• līdz pat 40% Covid-19 gadījumu noris bez simptomiem;
• biežākie simptomi pirms Covid-19 Omikrona paveida: klepus, drudzis, nogurums, sāpes muskuļos, galvassāpes un ožas zudums;
• Covid-19 Omikrona paveida raksturīgākie simptomi: sāpes kaklā, drudzis un klepus;
• visbiežāk ziņotie simptomi bērniem: drudzis un klepus, bet retāk tādi simptomi  kā: kuņģa-zarnu trakta problēmas, iekaisis kakls/faringīts, elpas trūkums un sāpes muskuļos;
• smaga iespējamā Covid-19 komplikācija bērniem ir Multisistēmu iekaisuma sindroms (Multisystem inflammatory syndrome in children);
• personām, kuras saņēma pilnu vakcinācijas kursu, joprojām var attīstīties gripai līdzīgie simptomi, bet ar mazāku hospitalizācijas risku;
• nereti smaga Covid-19 gaita noris ar plaušu karsoni, drudzi, klepu, aizdusu un infekcijas lokalizēšanos plaušās, tādējādi ietekmējot to funkcionalitāti.

Šobrīd dažādās pasaules valstīs ir aktualizēta informācija, ka, pieaugot Covid-19 diagnosticēto gadījumu un tajos izdzīvojušo skaitam, attiecīgiem indivīdiem identificē ilgstošus simptomus. Apvienotās Karalistes (UK) izstrādātās vadlīnijas nošķir terminus “garais Covid-19” un “stāvoklis pēc Covid-19”. Termins “Garais Covid -19” attiecas uz pazīmēm un simptomiem, kas ilgst no 4 līdz 12 nedēļām pēc akūtas Covid-19 pārslimošanas. Savukārt “stāvoklis pēc Covid-19” (PPC - Post-COVID-19 Condition) attiecas uz pazīmēm un simptomiem, kas attīstās Covid-19 slimības laikā vai pēc tās un ilgst vairāk nekā 12 nedēļas. Nesen veiktā pētījumā Dienvidāfrikā novēroja, ka 82,1% pacientu noteikts “garais Covid-19”, savukārt 66,7% PPC. Simptomi, kas noteikti PCC gadījumā, bija nogurums un elpas trūkums. Citā valsts mēroga pētījumā Dānijā noteikts, ka bērniem retāk sastopami simptomi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas nekā pieaugušajiem.

Covid-19 un fiziskās aktivitātes

Sabiedrībā ieviestie epidemioloģiskie drošības pasākumi ir negatīvi ietekmējuši cilvēku fizisko sagatavotību. Piemēram, Itālijas futbola līgas divās komandās (763 futbolisti) novērots, ka pieauga sporta traumu biežums, salīdzinot 2019. – 2020. gada un 2020. – 2021. gada sezonu. Savukārt Spānijas studentiem noteica samazinātu fizisko aktivitāšu biežumu vidēji par 30 % un palielinātu mazkustīgumu par 50%, bet pētījumā  Kanādā (1472 dalībnieki) - tikai 4,8% bērnu un 0,6% jauniešu ievēroja savam vecumam atbilstošas fizisko aktivitāšu (FA) vadlīnijas.

Dati pirms Covid-19 liecināja, ka fiziski aktīvi cilvēki retāk ziņo par augšējo elpceļu slimību simptomiem. Tagad noskaidrots, ka labāka fiziskā sagatavotība spēj samazināt Covid-19 slimības smagumu, savukārt fiziskā inaktivitāte saistīta ar smagāku slimības gaitu un sliktākiem rezultātiem. Dienvidāfrikā iegūti tieši izmērīti FA dati no 65 361 pacientiem ar Covid-19 diagnozi, kurus grupēja pēc aktivitātes līmeņa: zema (<60 min/nedēļā), vidēja (60 līdz 149 min/nedēļā) un augsta aktivitāte (≥150 min/nedēļā). Noteikts, ka pacientiem ar augstu aktivitātes līmeni, salīdzinot ar pacientiem ar zemu aktivitātes līmeni, ir par 34% mazāks hospitalizācijas, par 41% mazāks intensīvās aprūpes, par 45% mazāks plaušu ventilācijas nepieciešamības un par 42% mazāks nāves risks.

Secināts, ka individuāli pielāgota fiziskā slodze cilvēkiem pēc Covid-19 ir svarīga, lai izraisītu pozitīvas adaptīvas izmaiņas imūnās funkcijas uzlabošanai, stiprinātu  sirds,  elpošanas, skeleta-muskuļu sistēmu funkcionalitāti un mazinātu neiroloģisko un psiholoģisko simptomu negatīvo ietekmi.

Sportists pēc Covid-19

Par Covid-19 izraisītām slimībām izpratne turpina attīstīties. Lai gan daudziem sportistiem ar Covid-19 diagnosticē vieglus simptomus, citiem pēc pārslimošanas rodas ilgstoši simptomi. Sportistiem, kuri atveseļojās no Covid-19, var būt iespējama virkne komplikāciju, kā, piemēram, nogurums, sirds muskuļa iekaisums, plaušu bojājums, asinsreces, kognitīvie un citi traucējumi. Pētījumā ar UK elites sportistiem (147 sportisti – vidējais vecums 24,7 gadi, 63% vīriešu, 37% sieviešu) diagnosticēja Covid-19. Visizplatītākais  simptoms bija nogurums (57%), vidējais simptomu ilgums bija 10 dienas, bet 14% ziņoja, ka tas ilgst vairāk nekā 28 dienas un vidējais laika zudums līdz pilnīgai treniņu atsākšanai bija 18 dienas. Savukārt 27% pacientu treniņi nebija pilnībā pieejami ilgāk nekā 28 dienas no sākotnējā inficēšanās datuma.

Nav zināms  precīzs laiks, kad sportistam būtu atļauts atsākt intensīvu fizisko slodzi pēc inficēšanās ar Covid-19, bet, pieņemot šādu lēmumu, svarīgi izvērtēt dažādus faktorus, piemēram, slimības smagumu, vecumu, blakusslimības, fizisko sagatavotību un FA mērķi. Sportistiem, kuri pārcietuši smagāku slimības gaitu vai kuriem ir augsta riska faktori, pirms viņi var atsākt intensīvus treniņus, nepieciešamas papildus veselības pārbaudes un speciālistu konsultācijas (piemēram, sporta ārsts un kardiologs). Atgriežoties aktīvā sportā, nepieciešama divu veidu rūpīga uzraudzība:

• novērot Covid-19 slimības potenciāli bīstamu komplikāciju (piemēram, sirds muskuļa iekaisums, trombi plaušu artērijās un citi) iespējamās attīstības pazīmes;
• lai nodrošinātu drošību un atbilstošu progresu, regulāri izvērtēt sportista reakciju uz aktivitātes pieaugumu.

Sportistiem, kuri atgriežas sportā pēc inficēšanās ar Covid-19, progresiju ieteicams veikt piecos posmos, vadoties no sportā atgriešanās protokola.[2] /Skat. Att. 1./ Izpildot protokolu, jāņem vērā šādi faktori:

• pieņemot lēmumu, ārstiem jāuztur cieša saziņa ar sportistiem, kad viņi pāriet no 2. posma uz visiem nākamajiem posmiem;
• katrā posmā (atkarībā no pacienta vecuma, Covid-19 slimības smaguma pakāpes, blakusslimībām un FA mērķiem) jāuzturas vismaz viena līdz divas dienas;
• sportisti ar pozitīvu Covid-19, kuriem nav vai kuri simptomus izjūt tikai “virs kakla” (klepus, ožas un garšas zudums), mēdz ātrāk atveseļoties un tādējādi var droši atsākt pilnu treniņu ātrāk, nekā sportisti, kuriem ir “zem kakla” (drudzis, elpas trūkums, sāpes krūškurvī vai sirdsklauves) vai vairāki citi sistēmiski simptomi;
• pirms protokola uzsākšanas visiem sportistiem jāspēj veikt visas ikdienas darbības bez pārmērīga noguruma un/vai elpas trūkuma;
• sportā atgriešanās protokols nav piemērots sportistiem, kuri bijuši hospitalizēti;
• sportisti, kuriem ir simptomi “zem kakla” atgriešanas protokolu uzsāk ar 1. posmu un nepieciešamas vismaz 10 dienas līdz protokola pabeigšanai. Lai optimizētu sākotnējo atveseļošanos un aizsargātu sirds un elpošanas orgānu sistēmas, tas ietver pilnīgu atpūtu vismaz piecas dienas. Turpmāk, ja simptomi uzlabojas apmierinoši un uzraugošais ārsts to apstiprina, var turpināt ar 2. posmu (vismaz 48 stundas vieglas aktivitātes), pēc tam vismaz 48 stundu laikā progresē līdz 3. posmam. Tādējādi 4. posms (normāla treniņu atsākšana) varētu tikt sasniegts 10. dienā un pēc tam 5. posms (atgriešanās sacensībās)  - pēc uzraugošā ārsta un plašākas atbalsta komandas ieskatiem;
• sportistiem, kuriem ir tikai viegli simptomi “virs kakla”, vismaz piecas dienas līdz protokola pabeigšanai ieteicams uzsāk ar 2. posmu (tas ir, sportists var turpināt veikt vieglas aktivitātes). Pēc 48 stundām sportists virzās uz 3. posmu, kurā pavadītais laiks ir 48 stundas. Tādējādi 4.posmu (normāla treniņu atsākšana) varētu sasniegt 5. dienā un pēc tam pāriet uz 5. posmu (atgriešanās sacensībās);
• pilnībā jāievēro obligātais pašizolācijas periods (piemēram, ja arī 4. posms sākas pirms pašizolācijas beigām), kas noris uzraugošā ārsta un plašākas atbalsta komandas pārziņā;
• sportistiem, kuru tests ir pozitīvs, taču slimība noris bez simptomiem, jāuzsāk ar 3. posmu rūpīgā uzraudzībā visa protokola izpildes laikā.  Ja attīstās simptomi, sportistiem jāatgriežas 1. vai 2. posmā, atkarībā no klīniskām izpausmēm.
• Visos gadījumos, ja rodas kāds no “sarkanā karoga” simptomiem (elpas trūkums, sāpes krūškurvī, ģībonis, galvassāpes, mentāli traucējumi, izteikts nogurums, nespēks, sirdsklauves, paātrināts pulss fiziskas slodzes laikā vai palēnināta pulss, beidzot fizisku slodzi, salīdzinot ar iepriekšējiem pirms slimošanas radītājiem, kā arī grūti atgūt spēku pēc fiziskas slodzes, grūtības veikt fizisku slodzi, ko iepriekš varēja izpildīt bez grūtībām, nekavējoties jākonsultējas ar uzraugošo ārstu un protokola izpilde jāpārtrauc.

Bērni un Covid-19

Covid-19 pandēmijas laikā palielinājās gadījumu skaits, kad bērniem un pusaudžiem konstatēja pārmērīgu ķermeņa svaru, depresiju un trauksmi, kā arī pēc ilgstošas aktivitātes pārtraukuma -  sporta traumas (sastiepumus, sasitumus un citas).

Pirmkārt, bērniem, kuri atgriežas organizētā sportā, ir jāveic ikgadējās profilaktiskās veselības pārbaudes, kas noteiktas MK noteikumos (Nr.594, spēkā esoši) par sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīniskās uzraudzības kārtību.

Lai noteiktu visprecīzāko nepieciešamo medicīnisko novērošanu un veidu, kā atļaut atgriezties aktīvā sportošanā, Amerikas pediatrijas asociācijas vadlīnijās bērniem ņemts vērā simptomu smagums un ilgums.

• Bērni, kuri jaunāki par 12 gadiem un inficējušies ar Covid-19, var atgriezties FA, atkarībā no savas slodzes tolerances, ja iepriekš ievērota nepieciešamā izolācija un saņemta ārsta atļauja atsākt FA.

• Bērniem ≥12 gadi, kuri atveseļojas no vidēji smagas vai smagas Covid -19 slimības, pirms viņi var atgriezties sportā, nepieciešama rūpīga medicīniska individuāla izvērtēšana.
• Visiem bērniem un pusaudžiem, kā arī viņu vecākiem un treneriem, atsākot FA, nepieciešams būt izglītotiem par simptomiem, kā, piemēram, atpazīt sāpes krūškurvī, elpas trūkumu, sirdsklauves vai ģīboni, kas nav samērīgs augšējo elpceļu infekcijas gadījumā, nekavējoties pārtraucot sportošanu un vēršoties pie ārsta, lai izvērtētu simptomu nopietnību un nepieciešamību saņemtu bērnu kardiologa konsultāciju.
• Bērniem un pusaudžiem ar Covid-19 anamnēzē, kuri jau patstāvīgi atsākuši FA/sportu un, kuriem nav nekādu anomālu pazīmju/simptomu, papildus uzraudzība nav nepieciešama.
• FA atsākšanas principi bērniem pēc Covid - 19 infekcijas, pabeidzot izolāciju un saņemot ārsta atļauju:

- ja nav bijuši simptomi vai ir viegli simptomi, jāsāk ar vienu dienu, bez simptomiem (izņemot ožas un garšas zudumu), jāspēj veikt ikdienas parastās aktivitātes, tad, pirms atgriezties aktīvā sportošanā, vismaz vienu dienu jāveic regulārais treniņš, kā arī ieteicama sejas maskas lietošana, kamēr paiet 10 dienas, kopš simptomu rašanās vai pozitīva testa;

- ja bijuši vidēji smagi simptomi, jāsāk minimāli vismaz vienu dienu bez simptomiem (izņemot ožas un garšas zudumu), jāspēj veikt ikdienas parastās aktivitātes, tad vienu dienu veic kardio treniņu minimāli 30 minūtes un tālāk, pirms atgriezties aktīvā sportošanā, vismaz vienu dienu veic regulāro treniņu, kā arī ieteicama sejas maskas lietošana, kamēr paiet 10 dienas, kopš simptomu rašanās vai pozitīva testa;

- ja bijuši smagi Covid-19 simptomi (ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļā, veikta  intubācija vai noteikts Multisistēmu iekaisuma sindroms), bez treniņiem iesaka iztikt minimums no trim līdz sešiem mēnešiem, pirms treniņu atsākšanas, saņemt kardiologa atļauju (citi izmeklējumi  nepieciešami atkarībā no individuālajiem simptomiem un sūdzībām).