Signe Šetlere: Galvassāpes bērniem

Galvassāpes ir nepatīkams sensorisks un emocionāls notikums, kas var skart cilvēku visos vecumos, arī bērnībā. Tieši galvassāpes ir biežākā sūdzība, ar kuru savā praksē saskaras bērnu neirologs. Veselības paradumu pētījumā bērniem Latvijā, kas tika veikts 2013./2014. mācību gadā, konstatēts, ka trešā daļa bērnu vecumā no 11 līdz 13 gadiem sūdzējušies par galvassāpēm, kuras atkārtojas vismaz reizi nedēļā. Pēc pasaules datiem, 50% bērnu līdz septiņu gadu vecumam un 80% bērnu līdz 15 gadu vecumam ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, un vienam no trīsdesmit bērniem ir kāda no galvassāpju slimībām. Līdz pubertātes vecumam galvassāpes biežāk sastop zēniem, vēlāk – meitenēm.

Bērnu un pieaugušo fizioloģisko un psiholoģisko procesu norise ir atšķirīga, tāpēc taktika mazo pacientu diagnostikā un ārstēšanā ir citāda nekā galvassāpju gadījumā pieaugušā vecumā. Arī bērnu nervu sistēmas anatomija atšķiras – vēl nav beigusies mielinizācija, reorganizācija, nervu šūnu kontaktu veidošanās, īsāk sakot, tā vēl nav līdz galam nobriedusi. Vēl viens pamatojums, kāpēc pastāv atšķirības diagnosticēšanā un arī ārstēšanā, ir tāds, ka nereti simptomus mēs varam identificēt pēc bērna uzvedības reakcijām, nevis tieši iegūstot informāciju sarunas veidā. Tāpēc precīza un detalizēta anamnēze jeb “stāsts” par bērna galvassāpēm var būt noteicošais tālākās taktikas veidošanā.

Lai noskaidrotu galvassāpju cēloni, jāsāk ar atbildēm uz virkni svarīgu jautājumu. Pirmkārt, svarīgs ir bērna vecums, kurā galvassāpes sākušās, un sāpju biežumu. Otrkārt, sāpju dažādie raksturlielumi – vai tās ir epizodiskas, hroniskas, progresējošas, vai sāpes ir vienā galvas pusē vai abās, vai tās izstaro, kāds ir sāpju ilgums, kā sāpes ietekmē bērna ikdienu, vai ir kādi saistīti simptomi, piemēram, vemšana, fotofobija, redzes traucējumi u.c. Treškārt, kuri faktori provocē un pastiprina galvassāpes (slodze, ekrānlaiks – cik ilgs laiks pavadīts pie televizora, datora, viedierīcēm, dienas laiks, mēnešreizes, smaržas, laika maiņa u.c.). Daudzi dzīvesveida faktori var provocēt sāpes, tāpēc dzīvesveida modifikācija (kofeīna daudzums, miegs, hidratācija, uzturs u.c.) var būt pirmais solis galvassāpju ārstēšanā.

Galvassāpju veidi

Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem izšķir primāras un sekundāras galvassāpes. Sekundārām galvassāpēm iemesls ir kāda cita slimība, piemēram, infekcija, trauma, asinsvadu slimība, audzējs, sistēmiska slimība, medikamentu pārmērīga lietošana u.c. Visbiežākās primārās galvassāpes bērnu vecumā ir tensijas jeb saspringuma tipa galvassāpes, migrēna un trigeminālas autonomas galvassāpes, šīs trīs veido 98% no visām primārajām galvassāpēm.

Pati biežākā no primārajām galvassāpēm ir migrēna bez auras. Atšķirībā no pieaugušajiem bērnu vecumā migrēna bez auras ilgst īsāku laika periodu un parasti skar abas galvas puses (sāpes ir lokalizētas pa visu galvu). Atsevišķos gadījumos pirms sāpēm var novērot “auru” (brīdinošus simptomus), piemēram, redzes miglošanos, jocīgu garšu vai smaržu, nestabilitāti utt. Tensijas tipa jeb saspringuma galvassāpes ir otrais biežākais primāro galvassāpju veids. Atšķirībā no migrēnas tās ir ilgākas, biežākas, abpusējas, taču tās nav tik spēcīgas kā migrēna.

Runājot par migrēnu bērniem, jāpiemin, ka ir iespējami tādi migrēnas veidi, kas izpaužas ne tikai ar galvassāpēm, bet arī citiem simptomiem. Viens no tādiem simptomiem ir vēdersāpes, kas bērnu vecumā sastopamas samērā bieži. Parasti tās ir kādas citas slimības sastāvdaļa, piemēram, vīrusa infekcijas dēļ. Taču ir gadījumi, kad arī vēdersāpes var kļūt regulāras. Tādā situācijā nepieciešams noskaidrot to cēloni, un viens no iemesliem var būt abdomināla (“vēdera”) migrēna. Aptuveni 15% bērnu ar hroniskām vēdersāpēm to iemesls var būt abdomināla migrēna – stipras, epizodiskas sāpes vēderā, kas var kombinēties ar sliktu dūšu, vemšanu un ilgt no stundas līdz pat trim dienām. Ir tendence, ka šiem bērniem, augot lielākiem, parādās arī migrēnas galvassāpes.

Pastāv vairākas teorijas par šīs slimības etiopatoģenēzi, taču ir noskaidrots, ka abdominālās migrēnas izraisītājfaktori ir līdzīgi kā migrēnas galvassāpēm, to vidū ir šokolāde, nitrāti u.c. Abdomināla migrēna ir izslēgšanas diagnoze, taču, ja tā ir diagnosticēta, kā jau visām sāpēm, tai nepieciešama atbilstoša aprūpe un ārstēšana. Parasti dzīvesveida pārmaiņas un izraisītājfaktoru noskaidrošana un to izslēgšana ir efektīva. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešama arī medikamentoza terapija.

Svarīgi uzsvērt, ka galvassāpju gadījumā parasti nav jāveic padziļināta izmeklēšana ar attēldiagnostikas metodēm (datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi), asins analīzēm, elektroencefalogrammu u.c. Taču, parādoties īpašiem, brīdinošiem – tā sauktajiem “sarkanā karoga” – simptomiem, būtu noteikti jādodas pie ārsta un šāda izmeklēšana jāapsver. Šādi brīdinoši simptomi ir:

• regulāras sāpes mazāk nekā 6 mēnešus;
• sāpes bez auras;
• apjukums sāpju laikā;
• vemšana
• ar miegu saistītas galvassāpes;
• sāpes, kas ir progresējošas;
• sāpes, kas sākas pēkšņi un ar augstu intensitāti;
• sāpes ar mainīgiem simptomiem laikā;
• izteiktākas galvassāpes no rīta;
• Sāpes, ko provocē fiziska slodze;
• pozīcijas galvassāpes;
• krampji;
• sistēmiskas slimības simptomi.

Ārstēšana

Lai sekmīgi ārstētu sāpes bērniem, ļoti svarīga ir individualizēta pieeja pacientam, kur izvērtēšanā piedalās pats pacients, vecāki un bērnu ārsts – vēlams, bērnu neirologs. Taču jāsaprot, ka galvassāpju ārstēšana ir multimodāls process, kurā jāpievērš uzmanība ne tikai somatiskajiem faktoriem, bet arī psihoemocionālajiem un apkārtējās vides faktoriem. Bieži vien tieši šo faktoru modificēšana var būt noteicoša galvassāpju sekmīgai ārstēšanai.

Turpmāk rakstā – pieci soļi veiksmīgai galvassāpju ārstēšanai

1.  Diagnozes noskaidrošana un izpratne par to. Ja sāpes ir hroniskas, tās bieži vien rada stresu, neziņu, bailes par to, ka tā ir nopietna, potenciāli veselību apdraudoša slimība. Tad, kad mēs izprotam diagnozi, ārstēšanas iespējas un prognozi, ir vieglāk ar saslimšanu sadzīvot.

2.  Galvassāpju ietekmes noskaidrošana. Konkrētā saslimšanas gadījuma “nasta” katram indivīdam ir atšķirīga. Tās noskaidrošana ir ļoti svarīga, lai varētu pieņemt tālākos ar ārstēšanu saistītos lēmumus. Tas attiecas uz skolas apmeklējumu, ārpusskolas aktivitātēm, sociālo dzīvi, ģimenes vidi utt. Ir objektīvas skalas ar kuru palīdzību šo ietekmi var izvērtēt.

3.  Blakusslimību atpazīšana un ārstēšana. Ir ļoti svarīgi atpazīt un ārstēt ne tikai somatiskās slimības, bet arī psihiatriskos traucējumus.

4.  Nefarmakoloģiska ārstēšana. Jāmin vairākas metodes. Viena no tām ir galvassāpju dienasgrāmatas rakstīšana, kas darbojas gan kā diagnostisks rīks, lai noskaidrotu potenciālos sāpju ierosinātājfaktorus u.c. raksturlielumus, gan arī palīdz ārstēšanas efektivitātes izvērtēšanā. Pie šī soļa pieder arī visi jautājumi, kas saistīti ar “galvassāpju higiēnu”. Jāpiemin arī kognitīvi biheiviorālā terapija, bioloģiskās atgriezeniskās saites (angliski biofeedback) metodes, relaksācijas treniņi, stresa menedžēšana kā metodes galvassāpju ārstēšanā. Nozīme ir arī svara mazināšanai, ja ir virssvars, un uztura bagātinātāju un vitamīnu lietošanai. Šeit iezīmējas multidisciplināras komandas nepieciešamība, kurā ietilpst uztura speciālists, fizioterapeits, psihologs un citi funkcionālie speciālisti.

5.  Farmakoloģiska ārstēšana:

• Akūta ārstēšana – tā ir ārstēšana, ko izmanto tajā brīdī, kad galvassāpes sākas. Akūtas ārstēšanas mērķis ir apturēt sāpes, lai pacients var atgriezties pie iepriekšējām aktivitātēm un sāpes neatkārtotos. Ja sāpes ilgst līdz 30 minūtēm, tad iesaka pretsāpju medikamentus nelietot, taču sāpju mazināšanai un novēršanai izmantot citas metodes – miegu, pastaigas, svaigu gaisu, mieru u.c. metodes, kas palīdz. No medikamentiem ārsts var nozīmēt nesteroīdos pretsāpju līdzekļus vai triptānus, paracetamolu, nepieciešamības gadījumā – antiemētiskos (pretvemšanas) līdzekļus. Nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, noteikti jāizvairās no barbiturātu, kofeīna un narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošanas, kas bez ārsta ziņas ir bīstami. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai medikamenti netiktu pārdozēti (tos lieto ne vairāk kā 10 dienas mēnesī), jo to nekontrolēta lietošana epizodiskas galvassāpes ātri vien var pārvērst hroniskās galvassāpēs.
• Profilaktiska ārstēšana – migrēnas un citu primāru galvassāpju ārstēšanā efektīva ir arī profilaktiska ārstēšana. Profilaktiskas ārstēšanas mērķis ir samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti, mazināt ar galvassāpēm saistīto nespēju. Šajā gadījumā medikamentus ārsts piemēro pēc riska un ieguvuma principa, ņemot vērā blakusslimības. Terapijā var tikt izmantoti bēta blokatori, pretepileptiskie līdzekļi, flunarizīns, antidepresanti un citi medikamenti, to kombinācijas. Par efektīvāko profilaktisko ārstēšanu uzskata medikamentozo un citu metožu kombināciju, ietverot dzīvesveida modifikāciju.

Galvassāpju higiēna bērniem

Ir daudzi faktori, kas izraisa galvassāpes vai tās pastiprina. Šeit daži ieteikumi, ko var darīt, lai galvassāpes nebūtu tik bieži.

Miegs

Ej gulēt un mosties katru dienu vienā un tajā pašā laikā (arī brīvdienās).

Lai kompensētu neizgulētās stundas, brīvdienās neguli vairāk nekā darbadienās.

Lielākajai daļai bērnu miegam nepieciešamas 8–10 stundas katru nakti.

Uzturs

Cukura līmenis asinīs arī ietekmē galvassāpes. Tās var izraisīt gan zems, gan pārlieku augsts cukura līmenis asinīs. Tāpēc:

• ēd regulāri – trīs ēdienreizes dienā ar 1–3 uzkodām starplaikos;
• katrā ēdienreizē centies iekļaut gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, gan kādu augli vai dārzeni;
• uzņem augstu proteīnu daudzumu brokastīs stundas laikā pēc pamošanās. Tas pasargās no pēkšņa cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.

Fiziska aktivitāte

Bērniem un jauniešiem nepieciešamas vismaz 60 minūtes ilgas mērenas fiziskas aktivitātes dienā.

Regulāra 60 minūšu fiziska aktivitāte katru dienu var mazināt stresa līmeni, uzlabot fizisko formu un mazināt galvassāpes

Pārlieku liela slodze var izraisīt galvassāpes. Panākumu atslēga ir slodzes regularitātē.

Ūdens

Dehidratācija (samazināts šķidruma daudzums organismā) var izraisīt galvassāpes.

• Uzņem vismaz 1,5–2 litrus šķidruma dienā.
• Izvairies no krāsainiem un gāzētiem dzērieniem.

Dažādas vielas

Ierobežo kofeīna, alkohola un medikamentu lietošanu.

Kofeīns ir stimulants, arī tā līmeņa samazināšanās asinīs var izraisīt galvassāpes.

Stress

Stress ir viens no faktoriem, kas var izraisīt galvassāpes

Vingrinājumi (relaksācijas vingrinājumi, meditācija, joga u.c.) stresa mazināšanai var mazināt galvassāpes

Galvassāpju dienasgrāmata

Viens no labākajiem palīgiem galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā gan pacientam, gan ārstam. Tā palīdzēs noskaidrot galvassāpju izraisošos faktorus, kā arī izvērtēt ārstēšanas efektivitāti.

Atceries to paņemt līdzi uz vizīti!

Foto: pexels.com