Sergejs Smirnovs, Vjačeslavs Simonovs: Amputācijas apsaldējumu un aterosklerotiskas gangrēnas gadījumā

Valsts Apdegumu centrs atrodas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Biķernieki” Ķirurģiskās infekcijas klīnikas sastāvā. Centrā palīdzību saņem pacienti, kam ir apdegumi, apsaldējumi, plašas inficētas brūces un gangrēna. Ārstēšanas laikā tiek izmantotas dažādas ķirurģiskas manipulācijas, un viena no smagākajām ir amputācija.

Amputācija ir ķirurģiska operācija, kurā pilnīgi vai daļēji tiek nogriezta kāda ķermeņa daļa (roka, kāja) vai kāds orgāns (krūts dziedzeris, dzemde, taisnā zarna). Locekļa amputācija ir kropļojoša operācija, ko izdara tikai tad, ja loceklis vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt un tā amputācija glābj pacientam dzīvību.

Valsts Apdegumu centrā tiek veiktas amputācijas pacientiem ar smagiem audu bojājumiem III pakāpes apdegumu gadījumā un biežāk, ja ir dziļi apsaldējumi un asinsrites traucējumu izraisīta gangrēna ekstremitātēs.

Pēdējo divu gadu laikā centra ārsti veikuši plaukstas un pēdu pirkstu amputācijas 87 gadījumos, augšējās un apakšējās ekstremitātes amputācijas – 172 gadījumos. Jāuzsver, ka pēdējā laikā amputāciju skaits strauji palielinājies, jo pacienti, laikus nevēršoties pēc palīdzības, ielaiduši savas veselības problēmas.

Apsaldējumu gadījumā parasti tiek veikta amputācija tad, kad pacienti ierodas novēloti – audos notikušas neatgriezeniskas izmaiņas. Ja pacienti vēršas pēc palīdzības pirmajās 3–4 diennaktīs, vēl ir cerība glābt bojāto ekstremitāti, tādējādi izvairoties no amputācijas. Visbiežāk apsaldējumu gadījumos smagi cieš plaukstas, pirksti, apakšstilbi, pēdas un to pirksti. Pirms sākt operāciju, nosakām tās apjomu un līmeni, kādā veiksim amputāciju. Bieži vien pāris “melnu” pirkstu nenozīmē, ka noņemsim tikai tos, jo daudzas reizes pacientiem ir traucēta asins plūsma pa artērijām un vēnām stenožu (asinsvadu plūsmas jeb tilpuma samazināšanās) vai oklūziju (asinsvadu pilnīgas slēgšanās) dēļ, tādēļ tiek veikta asinsrites plūsmas pārbaude artērijās – dupleksdoplerogrāfija vai datorangiogrāfija, tās ir pamatizmeklējumu metodes. Balstoties uz izmeklējumu datiem, pieņemam lēmumu, kādā līmenī veikt amputāciju, un izskaidrojam to pacientiem. Jo augstāk bojāti asinsvadi, jo augstāks būs amputācijas līmenis, neraugoties uz to, ka vizuāli audu bojājumi ir zemāk. Jebkurā gadījumā operācijas griezienu cenšamies veikt tālāk no bojātiem audiem. Liela daļa iedzīvotāju izturas vieglprātīgi pret gūtiem apsaldējumiem, nedomājot par smagām sekām, – liecina statistikas dati par veiktajām amputācijām. Operācijas tiek veiktas dažādos līmeņos: noņemot pirkstus daļēji vai pilnībā, daļēji amputējot pēdas un plaukstas, apakšstilbu un augšstilbu.

Aplūkojot statistikas datus, var secināt, ka apsaldējumus gūst pārsvarā pacienti smagā alkohola reibumā, kas aizmiguši uz ielas aukstā laikā, personas bez noteiktas dzīvesvietas un cilvēki, kuri ilgstoši atradušies neapkurināmās telpās, kā arī sava vecuma, slimību, invaliditātes un tuvinieku pamestības dēļ. Liela nozīme ir arī pareizai apavu un apģērba izvēlei atbilstoši laikapstākļiem.

Gangrēnu izraisa ne tikai zema temperatūra, bet arī asinsvadu aterosklerotiskie bojājumi. Vispārēja ateroskleroze ir viena no plašāk izplatītajām slimībām Latvijā. Asinsvadu bojājums galvenokārt rodas aterosklerozes dēļ. Ateroskleroze ir viena no biežāk sastopamajām asinsvadu slimībām, kas rodas galvenokārt holesterīna nogulsnēšanās asinsvadu sieniņās dēļ. Iznākumā ateroskleroze noved pie asinsvadu stenozes (sašaurināšanās) vai pat pilnīgai noslēgšanai (oklūzijai). Progresējot aterosklerozei, rodas audu trofiskas izmaiņas, pēc tam veidojas čūlas, kas var pāriet nākamā etapā – gangrēnā. Asinsvadu saslimšanu galvenie riska faktori ir smēķēšana, aptaukošanās, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens.

Statistiskas dati liecina, ka ļoti bieži pacienti slimo ne tikai ar aterosklerozi, bet arī ar cukura diabētu. Cukura diabēts – hroniska slimība, kas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris pārstāj producēt pietiekami daudz insulīna vai arī organisms nespēj efektīvi izmantot insulīnu. Insulīns ir hormons, kas regulē cukura līmeni asinīs. Ja insulīns vairs neizdalās, rodas hiperglikēmija (paaugstināts cukura līmenis asinīs), kas nekontrolēta diabēta gadījumā noved pie asinsvadu sieniņas bojājuma. Pieaugušajiem, kam ir cukura diabēts, ir trīs reizes augstāks infarkta un insulta risks. Šiem pacientiem ir traucēta asinsrite kājās, tāpēc veidojas lielo un mazo asinsvadu bojājumi, kā arī perifēra neiropātija jeb nervu galu bojājumi, tāpēc ir lielāka iespējamība veidoties nedzīstošām brūcēm, kas pārvēršas čūlās – rodas tā sauktā diabētiskā pēda. Pēc centra ārstu novērojumiem ar cukura diabētu lielākoties slimo vīrieši, kas vecāki par 55 gadiem, kuriem anamnēzē ir aptaukošanās, smēķēšana un regulāra alkohola lietošana. Cukura diabēts rada izmaiņas visos asinsvados, sašaurinot to diametru, līdz ar to ātrāk veidojas asinsvadu stenoze un oklūzija. Galvenais asinsvadu sieniņu bojātājs cukura diabēta gadījumā ir paaugstinātais glikozes līmenis asinīs.

Aterosklerozes klīniskā aina ir atkarīga no tā, kurā ķermeņa daļā artērijas ir vairāk bojātas. Valsts Apdegu centra pacientiem biežākās sūdzības ir stipras sāpes kāju ikros, izteiktas sāpes naktīs, nevar paiet pat 50 metru. Bieži vien slimnieki mediķu palīdzību meklē novēloti, kad pēdas pirkstos jau ir gangrēna, kas izpaužas ar nepatīkamu smaku, strutainiem izdalījumiem un stiprām sāpēm, it īpaši naktīs.

Amputācijas sekmīgi tiek veiktas pacientiem jebkurā vecumā un jebkuru blakusslimību gadījumā, galvenais, lai viņi tai piekristu. Nevajag domāt, ka seniorus cienījamā vecumā neviens neoperēs. Jāuzsver, ka it īpaši pēdējā laikā centrā ierodas dažāda vecuma pacienti ar ielaistām brūcēm, kuru vienīgā ārstēšanas metode ir amputācija. Tas lielākoties notiek tāpēc, ka pacienti nav laikus vērsušies pie ārsta.

Nobeigumā jāpiekodina, ka jebkuras etioloģijas (izcelsmes) neārstēta gangrēna var novest pie letāla (nāvējoša) iznākuma. Lai centra ārstiem būtu mazāk jāveic amputācijas, kas ir psiholoģiski grūtas operācijas, aicinām pacientus laikus ierasties, kad gūti apsaldējumi, un censties no tiem izvairīties, ievērojot elementārus drošības pasākumus. Savukārt no aterosklerozēm iespējams izvairīties, sekojot holesterīna līmenim asinīs. Pacientiem, kam ir cukura diabēts, vienu reizi gadā ieteicams veikt dupleksdoplerogrāfijas izmeklējumu asinsvadiem. Laikus jāapmeklē arī endokrinologs, neirologs un, ja nepieciešams, asinsvadu ķirurgs, lai laika gaitā izvairītos no amputācijām. Veselību visiem!

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!