Seksuāli transmisīvās slimības – viss, ko kautrējaties pajautāt!

No dabas viedokļa mūsu pamatmērķis ir radīt pēcnācējus, acīmredzot tāpēc šis process spēj dot lielu baudu un pat motivēt cilvēkus uz varoņdarbiem. Diemžēl dzimumattiecību sekas var būt ne tikai bauda un jauna cilvēka nākšana pasaulē, bet arī dzimumceļā iegūstamas jeb seksuāli transmisīvas slimības (STS). Agrāk tās bija pazīstamas ar nosaukumu 'veneroloģiskas' vai 'veneriskas' – par godu seno romiešu skaistuma un mīlestības dievietei Venerai. Īstenojot principu – brīdināts, tātad apbruņots –, sniegšu īsu ieskatu par biežāk sastopamām seksuāli transmisīvajām slimībām.

STS un izdalījumi

Gonoreja, tulkojot no grieķu valodas, nozīmē sēklas tecēšana. Agrākos laikos uzskatīja, ka slimība izraisa patvaļīgu spermas izdalīšanos. Mūsdienās zināms, ka gonoreja ir bakteriāla infekcija, kuras izraisītāji – gonokoki – aptuveni 5 dienas pēc dzimumakta izraisa apjomīgus strutainus izdalījumus no vīriešu urīnizvadkanāla. Pacienti sūdzas par dedzināšanu, biežāku urinēšanu, sāpīgiem un palielinātiem limfmezgliem. Sievietēm līdz pat 50% gadījumu infekcija var noritēt bez simptomiem. Pēc anāla dzimumakta var saslimt ar gonokoku proktītu (tūpļa infekciju), un pēc orāla dzimumakta – ar faringītu (rīkles infekciju).

Jaundzimušajiem mātes infekcijas dēļ var attīstīties acu konjunktīvas iekaisums, kas, ja to neārstē, rezultējas aklumā. Retos gadījumos gonokoki nonāk asinsritē un izraisa smagu saslimšanu ar drudzi, locītavu un asinsvadu iekaisumu.

Hlamidioze, kuras izraisītājs ir hlamīdijas, biežāk var noritēt bez simptomiem. Ja simptomi tomēr ir, tad novēro caurspīdīgus izdalījumus no urīnizvadkanāla vīriešiem vai dzemdes kakla sievietēm. Gan gonoreja, gan hlamidioze dažkārt var izplatīties uz priekšdziedzeri un sēklinieku piedēkļiem – vīriešiem, savukārt sievietēm – uz endometriju un dzemdes piedēkļiem. Šādos gadījumos bieži novēro izteiktu sāpīgumu, drudzi, sekas var būt neauglība.

Viens no hlamīdiju paveidiem izraisa sāpīgu čūlu veidošanos ģenitāliju un taisnās zarnas gļotādā, novēro arī izteikti palielinātus un sāpīgus limfmezglus. Šo slimību sauc par venerisko limfogranulomu. Agrākos laikos tā bija sastopama tikai tropu klimatā, tomēr mūsdienu sekstūrisms atveda to uz Eiropu, un tā ir īpaši plaši izplatīta homoseksuālu vīriešu vidū.

Dažkārt dzimumorgānu iekaisuma gadījumā neatrod nedz hlamīdijas, nedz gonokokus. Bieži vien iekaisuma cēlonis ir mikoplazmas vai ureaplazmas. Daudz biežāk sievietēm nekā vīriešiem simptomus izraisa trihomoniāze. Trihomonas ir vienšūnas parazīti, kuri ir iemesls izdalījumiem no maksts, dedzināšanas sajūtām un sāpēm dzimumakta laikā.

Raksta turpinājumu par herpesvīrsus infekciju, smailajām kondilomām jeb ģenitālajām kārpām, sifilisu un HIV, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!