Sejas traumas un svešķermeņi degunā, ausīs vai rīklē bērniem
Bērni ir ļoti aktīvi un zinātkāri. Tieši šīs divas rakstura īpašības ir iemesls tam, kāpēc bieži vien jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ausu, kakla un deguna slimību speciālists GINTS TOMIŅŠ stāsta par divām savā jomā visbiežāk sastopamajām bērnu akūtajām problēmām – sejas traumām un svešķermeņiem degunā, ausīs vai rīklē.
Bērni sejas traumas visbiežāk gūst sadzīves apstākļos. Nokrīt, kamēr mājās vai bērnudārzā spēlējas. Krītot bērns var atsisties pret šūpolēm, galdu vai krēslu. Bērns krītot sasit galvu, jo, salīdzinot ar ķermeni, bērna galva ir smagāka. Krītot uz sejas, visbiežāk tiek sasists deguns un rokas, jo ar rokām kritiena laikā bērns cenšas sevi aizsargāt. Plēstas traumas uz sejas ir nedaudz retāk. Sasitot sejas ādu, rodas nobrāzumi, zilumi. Sasitot degunu, var arī lūzt deguna kauli. Pēc deguna sasituma deguns reizēm ir šķībs, piepampis. Bērna vecāki satraucas un vēršas pēc medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā. Slimnīcā mazo pacientu apskata uzņemšanas nodaļas dežurējošais ārsts un nozīmē izmeklējumu – rentgenogrāfiju degunam. Var veikt arī ultrasonogrāfiju, kas būtu informatīvāka nekā rentgenogramma, jo ultrasonogrāfijā var labāk izšķirt, vai lūzums ir jauns vai vecs. Izvēloties izmeklējumu, jāņem vērā arī pieejamais speciālists, kas negadījuma brīdī ir slimnīcā, jo ne visi speciālisti ir pieejami visu diennakti. Rentgenogrāfijā vai ultrasonogrāfijā deguna kaulu lūzuma gadījumā redz lūzuma līniju un lielāku vai mazāku kaulu nobīdi. Deguna kaulu lūzuma gadījumā dežurējošais ārsts nosūta pacientu pie ausu, kakla un deguna slimību speciālista, kas izvērtē deguna elpošanu un deguna kaulu nobīdi – vai deguns ir simetrisks vai šķībs. Kosmētiskais izskats un deguna elpošana ir divi galvenie rādītāji, kas jāņem vērā, izvēloties tālāko ārstēšanas taktiku.
Ja deguna kauli ir ar manāmu nobīdi, tie jānoliek pareizajā pozīcijā. Ja pēc deguna kaulu lūzuma ir izveidojies zilums – visbiežāk tas ir deguna starpsienā, zilums ir jāuzgriež un sakrājušās asinis jāizvada uz āru (jādrenē). Ja deguna lūzuma gadījumā ir izteikta deguna tūska un deguna simetriskumu nav iespējams izvērtēt, jānogaida 3–4 dienas, līdz tūska mazinās. Ja pēc tūskas mazināšanās atklājas, ka deguns ir šķībs, tad deguna kaulus nolikt vietā (reponēt) iespējams līdz septītajai dienai, jo septītajā astotajā dienā pēc lūzuma jau veidojas kaulu fiksācija. Bērni, it sevišķi pusaudži, kas vēlas sev pilnīgi simetrisku degunu pēc deguna kaulu lūzuma, var ļoti vilties. Pēc lūzuma kauli sadzīst un lūzuma vietā veidojas sabiezējums jeb rumbējums. Tas padara kaulu no abām pusēm trīs reizes biezāku, nekā tas bija pirms lūzuma. Rumbējums ar laiku var uzsūkties un izlīdzināties, bet, cik lielā mērā, to nav iespējams paredzēt vai garantēt. Kauli var arī palikt sabiezēti visu atlikušo mūžu. Ja pēc palīdzības vēršas novēloti un deguna kauli pēc lūzuma jau ir fiksējušies (7–8 dienas pēc lūzuma), tad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Tādā gadījumā ārsts šķeļ fiksējošos kaulus un noliek tos pareizā pozīcijā, bet diemžēl nevar paredzēt, vai kaulu dzīšana būs veiksmīga.
Bērni sejas traumas nereti gūst arī ceļu satiksmes negadījumos. Automašīnā bērniem ir jābūt piesprādzēties viņu vecumam atbilstošā sēdeklītī. Kaut gan lielāki bērni negrib sprādzēties, tas ir muļķīgi ļaut viņiem rīkoties pēc sava prāta. Dumji, ja bērns braucošā mašīnā atrodas starp priekšējiem sēdekļiem, spēlējas tur un lēkā. Bērniem, kas brauc ar velosipēdu, skrituļslidām vai slidām, ir jāvelk ķiveres. Gan motociklisti, gan velosipēdisti ir ceļu satiksmes dalībnieki, un viņiem ir jāievēro drošība un jāvelk ķiveres. Velosipēdisti pārvietojas pa ceļa labo pusi, un nelaimes gadījumā sekas var būt graujošas, jo garām braucošās mašīnas var nepaspēt nobremzēt. Galvas traumas gadījumā var būt neiroloģiskas sekas (smadzeņu satricinājumi, kontūzijas).
No sejas kaulu lūzumiem biežākie ir deguna kaulu lūzumi, bet reizēm traumas gadījumā lūst pieres dobuma priekšējā siena. Pieres dobums atrodas pieres kaulā, vietā virs deguna, starp uzacīm. Aiz pieres dobuma atrodas galvas smadzenes. Šādu lūzumu gadījumā izvērtē bojājumu un piemeklē atbilstošu speciālistu komandu, kas sniedz palīdzību cietušajam: neiroķirurgs, otolaringologs, sejas un žokļu ķirurgs u.c. Ja trauma ir smaga, tad bērnam jāatrodas intensīvās terapijas nodaļā un ārstēšanu veic multidisciplināra komanda.
Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" septembra numurā!
