Sejas traumas – biežas un nepatīkamas

Sabiedrībā laiku pa laikam izskan informācija par dažādu ķermeņa daļu (pārsvarā – roku, kāju un galvas) traumām – lūzumiem, sasitumiem sastiepumiem – un to profilaksi, taču salīdzinoši maz dzird pieminam sejas traumas. Diemžēl tas nav izskaidrojams ar retāku sejas traumatismu. Sejas un žokļu ķirurgi ik dienu sniedz palīdzību vairākiem pacientiem, kas absolūtas neapdomības vai nelaimīgas nejaušības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā. Daloties profesionālajā pieredzē, plašāk par šo tēmu stāsta Latvijas Mutes, sejas un žokļu ķirurgu asociācijas prezidents ĢIRTS ŠALMS.

Bērniem – sekas uz mūžu

Biežākās traumas, ar kurām pie sejas un žokļu ķirurga nonāk bērni, ir mājdzīvnieku – lielākoties suņu – kodumi. Šīs traumas ir ar audu defektiem un samērā grūtu, ilgstošu ārstēšanu, neglītām keloīdrētām, kas bērnam var palikt uz sejas visu turpmāko mūžu. Vecāki mēdz aizmirst, ka pat bērnu lielākais draugs labradors un arī mazie suņi var būt neparedzami. Nesen bija notikums Latgalē, kur bērnu sejā sakoda japāņu sugas suns – šo bērnu pirms nedēļas redzēju... Bērniem jāmāca, ka no mājdzīvniekiem (jo īpaši nezināmiem) jāturas pa gabalu un jāpadomā par sekām, jo nekad nevar zināt, ko suns savā galvā domā. (Starp citu, līdzīgi bieži kā bērnus neapdomības dēļ suņi sakož arī dzērājus – piemēram, pagājušajā nedēļā sniedzām palīdzību sievietei, kura, dzērumā bučojoties ar suni, bija guvusi lielu, izkostu defektu augšlūpā.)

Samērā regulāri saskaramies ar bērniem, kas guvuši zobu traumas (bieži vien muļķības dēļ – skolā pagrūžot viens otru vai kā citādi). Šādos gadījumos zobus varam reimplantēt – iestādīt vietā –, taču bieži aptuveni 20–25 gadu vecumā saknes uzsūcas, tāpēc vienīgais variants ir zobu ņemt laukā un likt implantu, ja vien nav uzsūcies kauls un to ir, kur ieskrūvēt. Bērniem līdz 14 gadu vecumam dažkārt transplantējam zobu aizmetņus no vienas vietas uz citu, lai aizstātu zaudētos zobus – šādā gadījumā implantus nevajadzēs.

Trešā nozīmīgā sejas traumu grupa bērniem ir lūzumi: deguna kaula, apakšžokļa vai augšžokļa traumas. Pirms pāris nedēļām pie mums nonāca puisītis ar šķembainu augšžokļa lūzumu un zobu izmežģījumiem. Viņam bija uzbraukusi mašīna.

Bieži bērni krīt no augstuma – izkrīt pa logu no pirmā, otrā stāva, pat piektā..., parasti gūstot nopietnus ievainojumus, tostarp apakšžokļa locītavas galviņas lūzumus, kas, žoklim augot, rada deformācijas un situāciju, kad mute vienā vai abās pusēs pietiekami neveras vaļā.

Augošā vecumā estētiskas patoloģijas sagādā bērna periodā gūtas deguna traumas, kā arī apdegumi ar karstu ūdeni, benzīnu vai elektrību, no kā bērni vecākiem būtu jāsargā īpaši. Protams, vēl ir arī virkne gaužām bēdīgu situāciju, kad bērns skrējis ar asu priekšmetu (piemēram, pildspalvu vai skrūvgriezi) rokās, kritis un iedūris to acī...

Visbiežāk sadzīves traumas

Raugoties uz sejas traumatismu pieaugušajiem – agrāk visbiežāk traumas radīja autoavārijas, taču pašlaik pirmajā vietā ir tā dēvētās sadzīves traumas – ja, teiksim, vīrs piekauj sievu, cietusī ļoti reti norāda traumas gūšanas patiesos apstākļus. No sitiena ar dūri gaidāmi visi iespējamie lūzumi, taču procentuāli visbiežāk uzbrukuma sekas ir lauzti apakšžokļi un vaiga kauls.

Nākamās biežākās ir sporta traumas, starp tām bīstamākās gūst, spēlējot hokeju un braucot ar riteni pat amatieru līmenī (cilvēks brauc, nejauši piespiež bremzi un lido pāri stūrei), aiz tām seko autoavārijas ar smagām traumām. Starp citu, nekādā gadījumā nedrīkst, braucot ar velosipēdu, runāt pa telefonu, jo tas ir reāli bīstami!

Laiku pa laikam gadās, kad kādam uzbrauc virsū traktors vai līdzīgas absurdas situācijas, kādas grūti pat iedomāties, taču dzīvē tās mēdz notikt.

Pavisam smaga ievainojumu grupa ir šautie ievainojumi un smagas piekaušanas – kad cilvēku, piemēram, ar beisbola nūju sit līdz nāvei, salaužot visus iespējamos galvaskausa kaulus.

Sejas un žokļu ķirurga klienti ir arī dzērāji un sabiedrībai ne visai draudzīgie elementi bez noteiktas dzīvesvietas, kas ļoti bieži lauž žokļus saistībā ar viņu sociālās dzīves īpatnībām. Diemžēl šādi pacienti nekad pie ārsta nevēršas uzreiz. Viņi atnāk novēloti – pēc nedēļas, dažkārt pat mēneša –, kad lūzušie kauli jau ir nepareizi saķērušies un daļēji saauguši. Agri vai vēlu tie sastruto. Un pacients pie ārsta atnāk ar milzīgu vaigu un ir ne vien jāoperē, bet arī jāārstē infekcija. Turklāt, tā kā jebkurš žokļa lūzums kombinējas ar sakodiena izmaiņām, novēloti operējot, ir sarežģīti atjaunot normālu žokļa funkciju, lai pacients varētu sakost zobus un paēst.

Darba traumas

Atsevišķa traumu grupa ir darbā iegūti sejas rajona ievainojumi. Kokapstrādes uzņēmumu strādniekiem tipiski sejā mēdz iedurties koka šķilas, kas rodas no darbošanās ar rotējošo zāģi un aizlido pa gaisu. Mežstrādnieki regulāri nāk ar smagiem sejas kaulu lūzumiem, kuri radušies, kokam krītot vai dabūjot atsitienā ar baļķi.

Vēl ir gadījumi, kad ar rotējošajiem instrumentiem cilvēki iezāģē ne vien pirkstos, bet arī sejā – ar diezgan dramatiskām sekām. Skati ir visai briesmīgi.

Gadās arī neikdienišķākas un pavisam neiedomājamas situācijas. Piemēram, vienlaikus darbojas divi strādnieki: viens rok ar traktoru, bet otrs atrodas turpat netālu un dara ko citu. Traktors sit kausu zemē, un no zemes izlec metāla stienis (kurš tur vienmēr atradies, taču neviens to nav redzējis). Šādam stienim ietriecoties sejā, rodas graujošas traumas. Par deguna lūzumiem, žokļu traumām un acu rajona traumām lasi žurnāla "ārsts.lv" jūnija numurā.