Seborejiskais dermatīts
Seborejiskais dermatīts jeb ādas iekaisums ir bieži sastopama hroniska ādas slimība, kuru pilnībā izārstēt nav iespējams. Lai arī tā nav dzīvību apdraudoša vai lipīga ādas slimība, kā arī komplikācijas ir reti sastopamas, tā ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un emocionālo labsajūtu. Tā var izpausties jebkurā vecumā. Pirmkārt – zīdaiņiem līdz trīs mēnešu vecumam. Šajā gadījumā tā ir pašlimitējoša kaite. Savukārt pieaugušajiem tā ir sastopama daudz biežāk un vairākumā gadījumu ir ar hronisku norisi. Parasti pirmie simptomi parādās pubertātes laikā. Seborejiskais dermatīts biežāk raksturīgs vīriešiem nekā sievietēm, turklāt visās vecuma grupās, ar augstāko saslimstību 40–50 gadu vecumā. Uzskata, ka pat trīs līdz pieci procenti jaunu cilvēku cīnās ar šo slimību.
Jau kopš 1887. gada, kad ārsts, vārdā Unna, pirmo reizi aprakstīja šo ādas problēmu, tiek diskutēts par to, kas īsti ierosina iekaisuma attīstību. Jau tolaik izvirzītā hipotēze par Malessezia, kas ir rauga tipa sēnīte, ekspertu vidū joprojām tiek uzskatīta par galveno seborejiskā dermatīta izraisītājfaktoru, kas kombinācijā ar imunoloģiskiem traucējumiem, pastiprinātu tauku dziedzeru aktivitāti un paša cilvēku uzņēmību ir šī ādas iekaisuma pamatā. Malessezia ir mikroorganisms, kuru var atrast normālā ādas mikroflorā lielākajai daļai cilvēku, bet iespējams, ka tiem, kam ir paaugstināta jutība pret to, organisms reaģē, radot iekaisuma atbildi. Izsitumi un ādas lobīšanās parasti ir ķermeņa vietās, kur ir lielāks tauku dziedzeru blīvums. Šie dziedzeri producē sebumu, kas ir eļļains sekrēts, ko izdala āda, lai pasargātu to no izžūšanas. Pastiprināta sebuma producēšana nav galvenais faktors dermatīta attīstībā, jo ne visiem pacientiem ar seborejisko dermatītu tas ir palielinātā daudzumā. No otras puses, ne visiem, kam tas būs lielākā daudzumā, attīstīsies seborejiskais dermatīts. Novērots, ka cilvēkiem ar neiroloģiskām slimībām, piemēram, Pārkinsona slimību, vai ar cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju ir daudz augstāks risks attīstīties seborejiskam dermatītam.
Sārti ādas laukumi un ādas lobīšanās
Bieži vien šī ādas problēma ir līdzīga citām ādas slimībām. Iekaisuma atbilde ir tā, kas rada ādas zvīņošanos, niezi un citus simptomus. Seborejiskais dermatīts tipiskos gadījumos skar seju (rievas ap degunu, apkārt mutei, pieri, uzacis, pieres daļu starp acīm), apvidu aiz ausīm un ārējo auss eju, kā arī galvas mataino daļu, bet var būt arī uz citām ķermeņa daļām – uz krūtīm, uz muguras starp lāpstiņām, citās ādas krokās. Raksturīgi sārti ādas laukumi, kurus klāj baltas vai dzeltenīgas taukainas zvīņas. Reizēm mēdz būt nieze. Vairākumā gadījumu seborejiskais dermatīts izpaužas kā sīka ādas lobīšanās galvas matainajā daļā vai kā neliels apsārtums deguna un mutes kroku apvidū, iespējams – ar nelielu dedzināšanas sajūtu. Dermatīta paasinājumi mijas ar remisijas periodiem. Uzskata, ka uzliesmojumu aktivitāte ir saistīta ar dažādiem faktoriem, piemēram, stresu, hormonālām pārmaiņām (paaugstinātu androgēnu līmeni) vai kādu citu blakusslimību. Ādas kairinātāji, piemēram, dažādi mazgāšanas līdzekļi, ziepes var pasliktināt slimības norisi. Šim dermatīta veidam ir novērota sezonalitāte. Ziemā un agrā pavasarī, kad ir zems mitruma līmenis un zema temperatūra, raksturīgi simptomu paasinājumi. Savukārt vasarā vērojams uzlabojums. Taču šai slimībai nav saistības ar diētas paradumiem.
Kā atšķirt no līdzīgām ādas slimībām
Seborejiskā dermatīta – tāpat kā atopiskā dermatīta un psoriāzes – gadījumā slimības pamatā ir ādas iekaisums. Simptomi var izskatīties savstarpēji līdzīgi, un dažkārt pārklājas vairāku slimību simptomi vienlaikus. Nav specifisku testu, lai diagnosticētu seborejisko dermatītu, tāpēc ir būtiski apmeklēt dermatologu pareizas diagnozes noteikšanai un ārstēšanai. Starp atopisko dermatītu un seborejisko dermatītu nav būtisku klīnisku atšķirību – nozīmīgākā atšķirība ir tā, ka pirmajā gadījumā praktiski vienmēr ir raksturīga nieze un tipiskās lokalizācijas vietas – seja, elkoņu un ceļu ieloču virsmas.
Par seborejiskā dermatīta ārstēšanu lasi žurnāla "ārsts.lv" augusta numurā!
