Sausās acs sindroms

Acs priekšējā virsma – radzene un ap to esošā acs gļotāda jeb konjunktīva – ir ļoti maiga, jutīga struktūra. Daudzas mūsu organisma sistēmas ietekmē tās fizioloģisko veselumu, turklāt visu laiku, kamēr acs atvērta, tā ir pakļauta ārējās vides ietekmei.

Acs caurspīdīgā ārējā daļa – radzene – nesatur asinsvadus, tāpēc tās barošana notiek gan no iekšpuses, gan no ārpuses. No ārpuses radzene barojas caur asaru plēvīti, kas sastāv no vairākiem slāņiem. Caur iekšējo virsmu barības vielas nokļūst no acs iekšējā šķidruma. Par to izstrādi ir atbildīgas īpašas acs struktūras.

Sausās acs sindroma gadījumā asaru plēvīte nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas vai arī ir samazināta asaru izdalīšanās.

Veselas acs gadījumā normāla plakstiņu malu uzbūve (plakstu stāvoklis, skropstu augšana, tajos esošo dziedzeru darbība) ir pamatā tam, lai, mirkšķinot plakstiņus, acs priekšējā virsma vienmērīgi pārklātos ar asarām, veidotos asaru plēvīte, kurai ir ļoti liela nozīme acs mitrināšanā. Lai mitrināšana būtu pietiekama, ir nepieciešams līdzsvars starp asaru produkciju un to aizvadīšanu un iztvaikošanu.

Asaru plēvīte acij nodrošina skaidru redzi. Tā zināmā mērā ir atbildīga par to, lai radzene būtu caurspīdīga un gluda, kas nodrošina pareizu staru laušanu. Ja šajā plēvītē rodas pārmaiņas, tā kļūst nepilnvērtīga un nespēj laikus atjaunoties, cilvēkam var būt svārstīga redze.

Veselīga asaru plēvīte nodrošina cīņu pret dažādām infekcijām, jo asarās ir barības vielas, vitamīni, mikroelementi, antivielas, fermenti, skābeklis.

Asaras nepieciešamas arī, lai aizskalotu prom radzenes virspusējā slāņa bojāgājušās šūnas. Ja asaru plēvīte nav pilnvērtīga, šie atdalījumi sāk cilvēkam traucēt. Mirušās šūniņas, kuras asaru plēvīte nespēj aizvadīt projām, acīs mēdz veidot tādus kā diegus. Pacienti dažkārt saka: “Šorīt no acs izvilku diegu.”

Sausās acs simptomi

Visbiežāk cilvēki sūdzas nevis par to, ka acis ir sausas, bet par to, ka tās grauž, ir apsārtušas, ātri nogurst, sāp un asaro. Sausās acs sindroma gadījumā asarošana ir reflektora atbildes reakcija uz kairinājumu, izdalītās asaras nav pilnvērtīgas. Minētie simptomi pastiprinās apstākļos, kas veicina asaru iztvaikošanu, acu kairinājumu, retāku mirkšķināšanu. Piemēram, atrodoties sausā gaisā, telpās vai automašīnā, kur darbojas gaisa kondicionētājs, stiprā vējā, karstās telpās, žāvējot matus ar fēnu, pavadot ilgu laiku pie monitora, darbojoties putekļainā vai piedūmotā telpā, izteiktā siltumā (sauna, centrālā apkure), izteiktā ultravioletā starojuma ietekmē, lietojot hlorētu ūdeni, kosmētiskos līdzekļus, ķimikālijas, arī tad, ja ir nesabalansēts miega režīms u.c.

Sūdzības ir arī par pārejošām redzes asuma izmaiņām. Visas šīs sajūtas pastiprinās vakaros un pēc pamošanās.

Apmēram pieciem miljoniem amerikāņu (vecumā > 50 g.) ir konstatēta sausā acs. Savukārt 25% no aptaujātajiem ASV iedzīvotājiem atzīmē, ka arī cieš no sausās acs simptomiem; jādomā, ka reālie dati ir daudz lielāki.

Sausās acs riska faktori

• Sausās acs sindroma risks pieaug, cilvēkam novecojot, jo pēc 40 gadu vecuma mazinās asaru daudzums un mainās to sastāvs. 65 gadu vecumā asaru produkcija veido aptuveni 60% no tā apjoma, kāds bija 18 gadu vecumā.
• Sievietēm sausās acs sindroms sastopams biežāk nekā vīriešiem. Daudzām sievietēm saistībā ar hormonālām pārmaiņām grūtniecības, bērna zīdīšanas, menstruāciju periodā un menopauzē vērojamas sausās acs sindroma pazīmes. Arī pubertātes laikā notiekošās hormonālās pārmaiņas var veicināt sausās acs sindroma parādīšanos.
• Sausās acs sindromu var veicināt uzturēšanās netīros, putekļainos apstākļos, dūmos, sausā gaisā.
• Sūdzību cēlonis var būt liela redzes piepūle, kad acis tiek retāk mirkšķinātas un tāpēc nepietiekami mitrinātas, piemēram, strādājot ar datoru, skatoties TV, daudz lasot, rakstot vai vadot automašīnu.
• Nereti sausās acs sindroms sastopams, cilvēkam slimojot ar dažādām iekšķīgām slimībām: locītavu slimībām (piemēram, reimatoīdo artrītu), arī endokrinoloģiskām patoloģijām (diabētu, vairogdziedzera slimībām), kardioloģiskām, autoimūnām slimībām (tādām, kas ietekmē imūnsistēmu), zarnu, kuņģa slimībām, kā arī onkoloģiskām, hematoloģiskām (saistītām ar asinsradi, asins sastāva izmaiņām), psihiskām slimībām un infekcijām. Sausās acs sindroms var būt pazīme arī tā sauktajam Šēgrēna sindromam, kad cilvēkam novērojams arī citu gļotādu sausums.
• Sausās acs sindroms var rasties pēc pārslimotām acu slimībām, pēc plakstu dziedzeru iekaisuma, pēc apdegumiem, acu operācijām, pēc ilgstošas kontaktlēcu lietošanas, kā arī gadījumā, ja kontaktlēcas nav bijušas pietiekami gaisa caurlaidīgas vai pārkāpts to lietošanas režīms. Sastopamas arī iedzimtas acu slimības, kuru gadījumā ir sausā acs.
• Sausās acs sindroms var attīstīties, arī lietojot medikamentus – pretiesnu, pretklepus, pretsāpju, nomierinošos, hormonālos preparātus, antihistamīnus, kontraceptīvos, diurētiskos līdzekļus, kā arī acu pilienus.

Daudzu acu pilienu sastāvā ir konservanti, kas ļauj medikamentus uzglabāt un lietot ilgākā laika periodā, nekā tas būtu iespējams bez konservantiem. Šīs šķīdumam pievienotās vielas var izraisīt sausās acs sindromu. Aptiekās ir pieejami arī acu pilieni bez konservantiem – gan mazos flakoniņos, kas paredzēti vienreizējai lietošanai, gan speciālas formas konteineros (COMOD, OSD, ABAK). Šo iemeslu dēļ tie ir dārgāki.

Sausās acs sindromu var veicināt gan slimības, gan preparāti, kurus lieto šo slimību ārstēšanā. Tāpēc ir grūti noteikt, kas ir īstais sausās acs sindroma iemesls – piemēram, psihiska slimība vai nomierinošie līdzekļi, ar kuriem to ārstē.

Ko darīt, ja jūti diskomfortu, kā izvairīties no sausās acs sindroma un, kas ir mākslīgās asaras, lasi žurnāla "ārsts.lv" augusta numurā!