Sarmīte Veide: Ģimenes ārsta loma profilakses nodrošināšanā

Lai uzlabotu un uzturētu sabiedrības veselību, ģimenes ārsta rūpe ir savu pacientu profilakse, rehabilitācija, paliatīvā aprūpe un, protams, slimību ārstēšana. Ģimenes ārsts ir speciālists, kurš pirmais novērtē pacienta veselības stāvokli, veic slimību diagnostiku un savu iespēju robežās nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstnieciskos pasākumus, kā arī norīko uz izmeklējumiem un konsultācijām pie citiem speciālistiem.

Kāda ir ģimenes ārsta loma profilakses nodrošināšanā?

Ģimenes ārstam ir vairāki uzdevumi, piemēram, jāveic vakcinācija, jāveicina veselībpratība praksē esošajiem pacientiem, jāpārzina pacientu un ārstu tiesības, jānovērtē epidemioloģiskā situācija, jāstrādā ar sijājošās diagnostikas (skrīninga) rīkiem.

Tālāk minēšu pamatlietas, kam gatavoties, ierodoties pie ģimenes ārsta uz profilaktisku apskati.

Bērnu profilakse

Ja runājam par bērnu profilaksi, tad šobrīd rūpīga bērna uzraudzība notiek jau kopš  dzimšanas brīža. Pirmā apskate ir 3. līdz 6.dienā un 15. līdz 21.dienā pēc dzimšanas, turpinot regulāru bērniņa uzraudzību gan zīdaiņa periodā (līdz 12 mēnešiem), gan mazbērna (1 līdz 3 gadi), pirmsskolas (3 līdz 6 gadi) un skolas (7 līdz 18 gadi) periodā. Vēlos piebilst, ka ģimenes ārsts mazuli no 1 līdz 6 mēnešiem apskatīs katru mēnesi, mazuli no 7 līdz 11 mēnešiem vismaz divas reizes šajā laika posmā, pēc tam 12, 18 un 24 mēnešu vecumā. Turpmākās profilaktiskās apskates notiek reizi gadā.

Bērniem profilakses nolūkā izvērtē gan augšanas, gan attīstības parametrus, pārrunā traumu profilaksi, miega higiēnu, uztura jautājumus, uzklausa un risina vecāku/aizbildņu un pašu bērnu sūdzības par veselības stāvokli, kā arī atbilstoši valstī apstiprinātajam vakcinācijas kalendāram, veic vakcināciju. Paredzēts, ka bērns no divu gadu vecuma vienu reizi gadā  apmeklē zobu higiēnistu, bet 7, 11 un 12 gadu vecumā – divas reizes gadā.

Tāpat noteiktos vecuma posmos bērns apmeklē acu ārstu jeb oftalmologu (vidēji 1,5 gada vecumā, tad trijos gados un tad pirms skolas) iespējamo redzes/acs patoloģiju noteikšanai.

Pieaugušo profilakse

Pacientiem, kuriem nav hronisku slimību un, kuri reti apmeklē ārstus, periodiskas veselības uzraudzības vizītes ir vienīgā iespēja pārrunāt profilakses un veselīga dzīvesveida jautājumus.

Pieaugušo profilaktiskās vizītes laikā, ko iesaka vienu reizi gadā no 18 gadu vecuma,  tiek uzklausītas pacienta sūdzības, notiek vispārēja veselības pārbaude, ķermeņa svara, auguma un ķermeņa masas indeksa noteikšana, asinsspiediena un pulsa mērīšana, ādas un gļotādu apskate, mutes dobuma stāvokļa izvērtēšana, limfmezglu apskate un iztaustīšana (palpācija), vairogdziedzera novērtēšana, krūšu dziedzeru apskate un palpācija, sirds un plaušu izklausīšana (auskultācija), vēdera dobuma palpācija, redzes un dzirdes novērtējums, psihes, jušanas un kustību izvērtējums, neiroloģisko traucējumu novērtēšana, traumu seku (ja tādas bijušas) izvērtēšana.

Viens no būtiskiem profilakses stūrakmeņiem pieaugušajiem ir skrīnings, kas pacientam neko nemaksā! Ir jāatvēl tikai nedaudz laiks un jāaiziet uz pārbaudi, lai, laikam ritot, izvairītos no ielaistām vēža stadijām.

Kādas ir skrīninga iespējas Latvijā? Šobrīd valsts nodrošina un ģimenes ārsti aicina izmantot šādus skrīningus: dzemdes kakla vēža skrīnings (reizi trijos gados, sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem), krūts vēža skrīnings (reizi divos gados, sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem), zarnu vēža skrīnings (reizi divos gados, visiem pieaugušajiem no 50 līdz 74 gadiem), prostatas vēža skrīnings (reizi divos gados, vīriešiem no 50 līdz 74 gadiem). Visu ģimenes ārstu vārdā aicinu pacientus būt atsaucīgiem un veikt gan ģimenes ārsta iedoto slēpto asiņu testu un/vai asins analīzes, gan pierakstīties uz mamogrāfijas izmeklējumu un ginekologa vizīti. Laicīgi atklāts vēzis daudz vieglāk padodas ārstēšanai un prognoze ir daudz optimistiskāka, nekā ielaistos gadījumos.

Nākamais būtiskais profilakses bloks ir sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana ar tā saukto SCORE metodi. Ar šo metodi nosaka bīstamu sirds un asinsvadu slimību risku tuvāko 10 gadu laikā. Pacientam 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā vienu reizi novērtē sirds un asinsvadu slimību risks. Ģimenes ārsts noskaidros pacienta slimības vēsturi, izvērtēs smēķēšanas paradumus, izmērīs asinsspiedienu, nosvērs, nomērīs un aprēķinās ķermeņa masas indeksu, izsniegs nosūtījumu uz analīzēm (kopējā holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīna, triglicerīdiem), izklausīs sirds un miega artērijas, kā arī uztaisīs elektrokardiogrammu (vai nosūtīs uz tās veikšanu). Ģimenes ārsts aprēķina sirds un asinsvadu slimību risku ar SCORE metodi, ņemot vērā pacienta dzimumu, vecumu, smēķēšanas paradumus, asinsspiedienu un kopējo holesterīna līmeni. Šis izvērtējums palīdz novērtēt pacienta sirds – asinsvadu slimību risku un nepieciešamības gadījumā nosūtīt uz papildu izmeklējumiem.

Glikozes jeb cukura līmeņa noteikšanu tukšā dūšā iesaka veikt, sākot no 40 gadu vecuma, noteiktos laika intervālos. Protams, arī pieaugušie ģimenes ārsta praksē  atbilstīgi vakcinācijas kalendāram un veselības stāvoklim, saņem vakcināciju.

Šobrīd nav noteiktas kādas citas specifiskas analīzes vai izmeklējumi, kas būtu nepieciešami sijājošās diagnostikas veidā. Par papildu izmeklējumiem, tostarp asins analīzēm ārpus iepriekš minētā, radioloģiskiem (rentgenogramma, datortomogrācija, un tā tālāk) izmeklējumiem vai papildu konsultācijām pie citiem speciālistiem, lemj ģimenes ārsts atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un sūdzībām.

Tendences Eiropā. Uz pacientu vērsta aprūpe

Pasaules Ģimenes ārstu organizācija, kas plašāk pazīstama kā WONCA, noteikusi, kas ir ģimenes ārsts, un kādas ir viņa kompetences. Mēs varam iztēloties WONCA koku pavisam vienkārši – tas attēlots kā koks, kur saknes simbolizē ģimenes ārsta attieksmi, zinātni un saturu, bet koka zari – specifiskas problēmu risināšanas prasmes, uz sabiedrību vērstu aprūpi, primārās aprūpes pārvaldību, visaptverošu, uz pacientu centrētu, kā arī holistisku pieeju.

Šobrīd veselības aprūpe, tajā skaitā ģimenes medicīna, aicināta virzīties pacientu centrētas aprūpes virzienā. Tā ir veselības aprūpes attīstības tuva nākotne. Tas nozīmē strādāt virzienā, kas ietver: pacienta vēlmju respektēšanu, veselības aprūpes koordinēšanu un iekļaušanu, plašāku informācijas un izglītošanās pieejamību, fiziska komforta nodrošināšanu, emocionāla atbalsta pieejamību, ģimenes un draugu iesaistīšanu, aprūpes nepārtrauktību un caurredzamību starp veselības aprūpes līmeņiem, kā arī pieejamību aprūpei.

Skaidrs, ka līdz šādas veselības aprūpes nodrošināšanai vēl tāls ceļš ejams, taču ģimenes ārsta praksē daļa no šiem kritērijiem, ja tā var teikt, ir ierakstīti jau pašā specialitātes saknē – ieklausīties, izrādīt empātiju, emocionālu atbalstu, iesaistīt ģimenes locekļus, ja pacients tam piekrīt, kopīgi nonākt pie  atbilstīgākā uzraudzības plāna un tā tālāk. Jau šobrīd pacientam jāsaņem skaidri ieteikumi izmeklēšanas un ārstēšanas plānam, jābūt skaidri definētiem profilakses kritērijiem kā pieaugušajiem, tā bērniem. 

Kā profilakse notiek citās valstīs?

Piemēram, ASV visiem pacientiem vecumā no 17 līdz 21 gadam ieteikts vienu reizi iziet paaugstināta holesterīna skrīningu ar ne-augsta blīvuma holesterīna (ne-ABL) noteikšanu asins analīzēs. Ja rezultāts ir normas robežās, turpmākās holesterīna līmeņa izmaiņas nosaka vīriešiem no 35 gadu vecuma, sievietēm, sākot no 45 gadu vecuma. Tāpat pastāv ieteikums vienu reizi gadā līdz 75 gadu vecumam testēties uz HIV infekciju un uz C hepatītu vienreiz dzīvē, laika periodā no 18 līdz 79 gadiem.

Vācijā sistēma ir nedaudz citāda, tur holesterīna un glikozes analīzes asinīs iesaka veikt no 35 gadu vecuma, ja ir noteikti pacienta riska faktori, - ik pēc trīs gadiem un ik pēc trim gadiem arī urīna analīzi (glikoze, eritrocīti, leikocīti, nitrīti). No 35 gadu vecuma ir vienreizējas tiesības uz B un C hepatīta skrīningu. Vīriešiem no 65 gadu vecuma veic ultrasonogrāfiju vēdera aortas aneirismas (paplašinājuma) skrīninga nolūkos.

Apvienotajā Karalistē tā sauktais veselības check–up notiek reizi piecos gados, kur paralēli pacienta izvērtēšanai nosaka kopējā un zema blīvuma holesterīnu  (no pirksta vai vēnas).

Secinājumi

Redzams, ka dažādās valstīs esošās profilaktiskās apskates minimums var atšķirties, un tas tā var būt. Kopīgs paliek pacients – jebkurā valstī, kur profilaksi vada ģimenes ārsts, pacientu uzklausīs, prakses ietvaros izmeklēs un novērtēs atkarībā no riskiem, ģimenes anamnēzes.

Ģimenes ārsta uzdevums, neatkarīgi no tobrīd valstī pastāvošajiem ieteikumiem, uzraudzīt pacienta veselības stāvokli, novērtēt potenciālos riska faktorus un katram pacientam individuāli izvēlēties atbilstīgāko uzraudzības/diagnostikas/ārstēšanas taktiku. 

Izmantotā literatūra:

• World Health Organization, 2019. Primary health care. [online] Available at: <https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/primary-health-care> [Acessed 15 September 2022].
• Valsts izglītības satura centrs, 2020. Ārsta profesijas standarts. [Tiešsaite] Pieejams: <https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0382.pdf > [Skatīts internetā 2022.gada 15.septembrī]
• Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība". https://likumi.lv/ta/id/301399
• https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings
• https://www.vmnvd.gov.lv/lv/sirds-un-asinsvadu-slimibu-noteiksana-ar-score-metodi
• EURACT, 2005. The European definition of general practice/family medicine.
• O'Neill N. (2022) The Eight Principles of Patient-Centered Care https://www.oneviewhealthcare.com/blog/the-eight-principles-of-patient-centered-care/
• Overview of preventive care in adults (2022); UpToDate datubāze
• https://www.bundesgesundheitsministerium.de/checkup.html
• https://www.nhs.uk/conditions/nhs-health-check/

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!