Santa Trofimova-Trofimoviča: Ergonomika dārza darbos
Pavasarī un vasaras sākumā daudzi aktīvi rosās mazākos un lielākos piemājas dārzos. Fiziskas aktivitātes dārzā pēc ilgstošā ziemas miera perioda vajadzētu sākt pakāpeniski, lai neradītu traumas. Jāņem vērā, ka dārza darbi prasa zināmu piepūli, bet tiem noteikti nevajadzētu radīt sāpes locītavās. Tāpēc jāņem talkā ergonomika.
Kas tad īsti ir ergonomika? Tā ir zinātne par cilvēka attiecībām ar darbu. Tās uzdevums ir piemērot darba procesu un darba vidi cilvēka fiziskajām iespējām, lai nodrošinātu iespējami produktīvāku darbu. Ergonomika ir svarīga katrā darbā un profesijā, par to būtu jādomā gan būvniecībā un birojos strādājošajiem, gan profesionāliem autovadītājiem, zobārstiem, medmāsām utt. Tomēr nevajadzētu aizmirst par to, ka patiesībā ergonomika ir it visā, ko darām. Efektīvai ķermeņa izmantošanai ir nozīme jebkurā ikdienas darbībā – arī pavadot brīvo laiku pie datora, gatavojot maltīti, iepērkoties, uzkopjot mājokli un, protams, arī veicot dārza darbus. Šoreiz vairāk par dārza darbu ergonomiku.
Kas notiek, ja neievēro ergonomiku, strādājot dārzā? Nereti gadās gūt traumas vai saasinās hroniskas locītavu veselības problēmas. Pārsvarā ir divu veidu traumas:
- straujš traumatisks sastiepums – rodas paslīdot vai strauji paceļot smagu priekšmetu;
- viegls, bet ilgstošs slodzes sastiepums – rodas, ilgstoši darbojoties vienveidīgā pozā bez atpūtas.
Lai izvairītos no šīm veselības problēmām, vēlams dārza darbus veikt pakāpeniski, sadalīt darāmo vairākās dienās un strādājot ievērot atpūtas pauzes, kā arī dažādot darāmos darbus. Atpūtas paužu ilgums un biežums katram būs individuāls, jāvadās pēc pašsajūtas. Galvenais signāls ir sāpes. Tāpēc jājūt brīdis, kad sāpes vēl nav parādījušās, un jāļaujas īsai atpūtai.
Ievērojami īsākas un retākas darba pauzes vajadzīgas, ja strādājot izmantojam vēlamas pozas. Tāpēc nedaudz apskatīsim darba pozas, kuras mūsu locītavām nav vēlamas, un arī ieteicamās pozas, kuras atvieglos darbu un mazinās risku gūt traumas.
Apstrādājot zemi ar dārza aprīkojumu (kapli, grābekli), svarīgi izvēlēties pēc svara vieglākus darbarīkus un pietiekami garā kātā. 1. attēlā redzama nelabvēlīga poza – saliekšanās un stiepšanās uz priekšu. Šī poza rada īpaši lielu slodzi uz mugurkaulāja jostas, krustu daļu. Stiepšanās uz priekšu pārslogo arī plecu un apkakles daļu. Spēks, ar ko darbojamies, vien jau rada slodzi uz locītavām, bet, ja pievienojam pozu, kas to pastiprina, nogurums rodas daudz ātrāk, un palielinās risks, ka sāksies arī sāpes.
Svarīgi ir sekot līdzi arī darbarīku stāvoklim. Neuzasināti darba rīki arī radīs nevajadzīgu papildu slodzi locītavām.
Strādājot ar grābekli vai kapli, pareizi ir turēt mugurkaulāju iztaisnotu. Darba procesā neliela noliekšanās uz priekšu ir dabiska, bet tā nedrīkst būt izteikta. Pareiza darba poza redzama 2. attēlā. Strādājot šādi, neaizmirstiet mainīt roku novietojumu uz darbarīka – roku, kas atrodas zemāk, pārvietojiet tuvāk sev un otrādi. Tādā veidā attālināsiet noguruma iestāšanos un sadalīsiet noslogojumu kā labajā, tā arī kreisajā ķermeņa pusē. Veicot kustības ar kapli, aktīvi darbojas tikai rokas. Neveiciet aktīvu locīšanos ar muguru uz priekšu vai sāniem.
Ravējot dārzu ar rokām vai mazo rokas kapli, nav vēlama poza, kas demonstrēta 3. attēlā. Veidojas asimetriska slodze vienā ķermeņa pusē. Attēlā redzamajā pozā tiek pārslogota labā ķermeņa puse. Atbalsts ar kreiso roku nav pietiekams, līdzsvara noturēšanai ir lielāks izaicinājums. Šādu pozu var izmantot īslaicīgi, piemēram, noliekties, lai paceltu nezāles vai gružus. Ravēt, ilgstoši atrodoties šajā pozā, nedrīkst. Un kategoriski aizliegts šādā pozā celt smagumus.
4. attēlā redzama vēlama darba poza, ravējot ar rokām. Asimetriskums ķermeņa pozā ir minimāls. Vēlams arī mainīt roku noslogojumu – mēģiniet ravēt pārmaiņus gan ar labo, gan ar kreiso roku. Ja attēlā redzamā poza ceļu locītavām ir nepatīkama, tad ravēšanai labāk izvēlēties kapli garā kātā (2. attēls). Nezāļu novākšanai izmantojiet grābekli garā kātā, lai mazāk būtu ilgstoši un bieži jānoliecas.
Dārza vai siltumnīcas laistīšana ir viens no nogurdinošākajiem darbiem. 5. attēlā demonstrēta nevēlama poza, laistot dārzu. Tajā redzams, ka, laistot ar lejkannu, cilvēks noliecies, pastiepies uz priekšu un turklāt ķermenis ir rotācijā. Šāda poza rada augstu risku muguras sastiepumiem.
Lai saudzētu enerģiju un locītavas, vislabāk laistīšanai izmantot šļūteni ar laistīšanas sprauslu. Ja šļūtene nav pieejama, tad izmantojiet lejkannu, taču turiet to ar abām rokām un pēc iespējas tuvāk ķermenim, lai samazinātu slodzi uz mugurkaulāju un risku gūt sastiepumus (6. attēls). Salīdzinoši lēnāks, bet pavisam drošs un saudzējošs veids ir dārza liešana, izmantojot nelielu krūzi vai kausu.
7. attēlā ir redzama poza, kādā celt vai stumt smagumus. Pirms ceļat smagumu, ieliecieties mazliet ceļos, lai slodze vairāk ir uz kājām un mazāk uz mugurkaulāju.
8. attēlā redzama laba darba poza, izmantojot grābekli. Pārnesot svaru uz priekšā esošo kāju, grābekli pārvieto uz priekšu. 9. attēlā redzams, kā, svaru pārnesot uz aizmugurē novietoto kāju, vienlaikus grābekli pievelk sev tuvāk. Tā iespējams izvairīties no ilgstošas locīšanās un stiepšanās uz priekšu. Mugurkaulājs tiks noslogots, bet saudzīgi.
9. attēls
10. attēlā parādīta nevēlama poza, strādājot ar grābekli. Strādājot cilvēks aktīvi noliecies un pastiepies uz priekšu, bet tas rada lielu spriedzi uz mugurkaulāju un it īpaši uz krūšu daļas pēdējiem un jostas daļas pirmajiem skriemeļiem.
Lai ražīgi dārzi un veselas locītavas!
Atsauces
- Ergonomika darbā. Spānijas nacionālais darba drošības un higiēnas institūts 2000. gads, 217 lpp., ISBN 84-7425-401-9. No spāņu valodas tulkojuši: Inga Eglīte, Lija Cīrule, Liene Mustapa, Anna Vilmane.
- Darba apstākļi un veselība darbā. Spānijas nacionālais darba drošības un higiēnas institūts 2000. gads 189 lpp., ISBN 7425-568-6. No spāņu valodas tulkojuši: Ivonna Viļumsone, Ināra Granta.
Santa Trofimova-Trofimoviča- Ergoterapeite
Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari