Sanita Žīgure: Atopiskais dermatīts, kādas ir atšķirības bērniem un pieaugušajiem?

Atopiskais dermatīts ir tā pati slimība kas bērnu ekzēma, neirodermīts, neirodermatīts, endogēnā ekzēma, atopiskā ekzēma, diatēze, tikai ar dažādiem nosaukumiem.

Atopiskais dermatīts ir viena no visbiežākajām ādas slimībām, tā var sākties jebkurā vecumā, - gan zīdaiņu perioda, gan bērnu dārza un skolas vecuma bērniem, gan arī pieaugušiem. 

Nedaudz statistikas: slimības sastopamība

Saskaņā ar Eiropas statistikas datiem, bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadiem atopiskais dermatīts sastopams  aptuveni 8,4 līdz 18,6% , bet pieaugušajiem, sākot no 18 gadiem, to sastop aptuveni 4,4% .

Pasaulē maziem bērniem līdz piecu gadu vecumam, atopisko dermatītu sastop 15 līdz 38% .

Novērota jauna tendence, ka atopiskā dermatīta gadījumu skaits palielinās pieaugušiem pēc 50 gadu vecuma, no 5,6% (laika periodā no 1994. līdz 1997.gadam) līdz 8,9% (laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam) un daudz biežāk šajā grupā slimības norise ir nopietna, plaša vai ļoti nopietna.

Atopiskais dermatīts var sākties pusaudža vai pieaugušā vecumā - aptuveni vienam no četriem pieaugušiem slimība sākusies pieaugušo vecumā.

Pētījumu dati liecina, ka 80% bērniem atopiskais dermatīts izzūd, jeb tiek iegūta remisija ap astoņiem gadiem. Tikai aptuveni 5% slimība turpinās pieaugušo vecumā.

Galvenā sūdzība ir par traucējušo niezi

Visneciešamākā subjektīvā sūdzība ir par nieze, kas apgrūtina ikdienā, it īpaši, nervozējot, un arī naktīs, kad tā pat neļauj gulēt. Niezes sajūta paasinājumu jeb akūtos slimības brīžos ir ļoti traucējoša, to nevar paciest un, sakasot niezošo ādu ar nagiem, iekaisumu nokasa līdz asinīm, un tajā brīdī niezes izjūtas vietā rodas sūrstoša sāpju sajūtu, un ādas iekaisuma virsma pēc sakasīšanas mitro.

Mazi bērni, tajā skaitā zīdaiņi, neizprot niezes sajūtu, viņi nemāk kasīties, bet pēc bērna uzvedības, pašsajūtas var saprast, ka viņš nejūtas komfortabli, piemēram, bieži mostas naktīs, nevar nomierināties, dara sev pāri.

Nieze ir ļoti sarežģīta sajūta, ko mēs, mūsu organisms, apgūstam un attiecīgi reaģējam pēc katra saprašanas. Atopiskā dermatīta nieze ir izteikti intensīva, bet, ja ir pozitīvs ierosinātājs - patīkams, pēkšņs kairinājums (uzmanības novēršana ar kaut ko labu, pārsteigums, piemēram, pasniedzot kādu priekšmetu, dāvanu, kas jāpaņem),  domāšana tobrīd pārslēdzas uz pārsteigumu un  notiek darbība, nevis kasīšanās. Šo metodi vecāki var pielietot brīžos, kad bērns ir satraukts, tūlīt kasīs ādu – viņam jāpiedāvā kāda darbība, manta, kas bērnu pārsteigtu un viņam mainītos emocijas no niezes uz pārsteigumu, rastos interese. Tā tiek iegūtas vismaz trīs minūtes laika, lai šajā brīdī reaģētu, ar apģērbu, pārsēju apslēpjot iekaisuma laukumus. Tāpēc, lai āda būtu pasargāta no tieša kontakta ar pacienta nagiem, jāizvēlas ādai piegulošs, maiga materiāla apģērbs bez vīlēm vai apģērbts “nepareizi”, ar iekšpusi uz āru, ar garām piedurknēm blūzes vai krekli, vai speciāli pārsēji un ar garām starām bikses vai  legingi.

Niezes sajūta ir ļoti sarežģīta un to nevar vienkārši savaldīt ar uzsaukumu: ”nekasi!”.

Niezes sajūta atopiskā dermatīta gadījumā rodas gan caur centrālo nervu sistēmu (tā nav neirālas dabas patoloģija), gan tā tiek pārvadīta arī no ādas uz smadzenēm.

Slimības izpausmes

Slimības klīniskajām pazīmēm uz ādas ir viļņveida raksturs. Paasinājuma brīdī, kad ir akūts iekaisums ar tūsku, pietūkumu, apsārtumu, pūslīšiem un mitrošanu, traucē neciešamā nieze, un āda tiek sakasīta līdz asinīm un jēlumiem. Pielietojot atbilstošu terapiju, izvairoties no provocējošiem faktoriem, izvēloties gadalaikam un videi piemērotu apģērbu, slimība norimst, maziem bērniem remisijas laikā āda var būt viegli sausa. Bet lielākiem bērniem un pieaugušiem iekaisuma laukumos mierīgā periodā saglabājas ādas sabiezējums, raupjums ar izteikti sausu ādu, pat plaisām, bet niezes sajūta var rasties jebkurā brīdi. Niezi var izprovocēt arī pats ādas sausums.

Katrā vecuma grupā ādas iekaisuma izpausmes atšķiras - maziem bērniem vairāk ir tūska, mitrošanās, plašs ādas iekaisums paasinājuma brīdī, bet lielākiem bērniem un pieaugušiem pat slimības mierīgajā periodā var redzēt ādas pārmaiņas tipiskajās slimības izpausmes vietās, ar raupjumu, sausumu, sabiezējumu.

Pieredzējis ārsts - dermatologs atpazīst slimību pēc klīniskām pazīmēm.

Atopiskā dermatīta galvenās izpausmes ir ādas sausums un nieze.

Lielākiem bērniem un pieaugušiem, kuriem ir vidēji vai ļoti smaga atopiskā dermatīta aina, šo slimību jau pazīst kā ģimenes saslimšanu, jo kādam no radiniekiem, iespējams, ir astma, alerģisks konjunktivīts, alerģiskas iesnas, siena drudzis,  atopiskais dermatīts vai pārtikas alerģija. Bet, tas nenozīmē, ka šādos gadījumos dzimta ir vainīga turpmāko paaudžu saslimšanā. Slimība ir konkrētam pacientam, ar konkrētām problēmām, kā arī, atopiskais dermatīts nav lipīga ādas slimība.

Aptuveni 50% pacientiem ar smagu atopiskā dermatīta izpausmi, ir arī citi atopiski stāvokļi, kā astma vai alerģija rinīts.

Pacientiem var būt arī ne-atopiskas izpausmes: depresija, trauksme, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi, citas ādas slimības (piemēram, kontaktdermatīts, roku ekzēma, folikulīts), ādas infekcijas.

Atopiskā dermatīta galvenās komplikācijas ir sekundāras bakteriālas un vīrusu infekcijas, jo sakasījumu, sausas ādas dēļ, ir izmainīta tās aizsargfunkcija un uz ādas esoši mikrobi, vīrusi, sēnītes var izmantot labvēlīgus apstākļus augšanai, iekaisuma veicināšanai. Dažas no šīm infekcijām var noritēt ļoti smagi, piemēram, herpes simplex vīruss infekcija, kas skar aptuveni trīs procentu pacientu ar atopisko dermatītu.

Neliels ieskats, kā atšķiras ādas iekaisums bērniem un pieaugušiem, redzams 1. tabulā.

Pārtikas alergēni kā kairinātāji, atopiskā dermatīta ierosinātāji - biežāk sastopami jaunākiem bērniem nekā pieaugušajiem ar atopisko dermatītu un pacientiem ar vidēju līdz smagu slimības formu.

No pārtikas alergēniem kā biežākie alergēni var būt: govs piens, vistu olas, kvieši, soja.

Atopiskais dermatīts ir īpaši saistīts ar tūlītēju, kā arī ar vēlīna tipa paaugstinātu jutību pret kokosriekstiem un zemesriekstiem, visbiežāk slimība saasinās zīdaiņiem un maziem bērniem.

Lielākiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem jāņem vērā ar ziedputekšņiem saistītas pārtikas alerģijas: izplatītākie «vainīgie ēdieni», piemēram, burkāni, selerijas un lazdu rieksti var krusteniski reaģēt ar aeroalergēniem.

Pacientu ziņotā paaugstināta jutība pret pārtiku nereti netiek apstiprināta, jo alerģija uz pārtiku nav visiem atopiskā dermatīta pacientiem. Tikai atsevišķiem indivīdiem ir konkrēta produkta nepanesamība.

Atopiskā dermatīta klīniskās atšķirības dažādos vecumos var aplūkot 1. attēlā. Ādas iekaisuma lokalizācija atšķiras bērniem un pieaugušiem. 1. attēlā redzamas atšķirības pacientiem trīs vecuma grupās: līdz 18 gadiem, no 18 līdz 39 gadiem, pēc 39 gadiem. Iekaisuma laukuma plašums izteikts procentos. Bērniem biežāk iekaisums ir kakla daļā, roku pirkstiem, delnu locītavām, elkoņu ielokos, ceļgalos, pacelēs, ap potītēm, pēdām. Ādas iekaisums bērniem nedaudz retāk skar arī sejas ādu, krūšu kurvi, un mazāk nekā 20 % gadījumu var izpausties uz krūtīm un ģenitālijām. Pieaugušiem no 18 līdz 39 gadiem atopiskais dermatīts biežāk izpaužas kakla zonā, uz rokām, var būt skarti pirksti, plaukstas un delnas, elkoņu zona, nedaudz retāk var skart sejas ādu, delnu locītavas, paceles, pēdas, kāju pirkstus un aptuveni 20 % gadījumu iekaisums skar krūšu kurvi un ģenitālijas. Pēc 39 gadiem pieaugušiem slimību visbiežāk novēro kakla zonā, delnās, nedaudz retāk iekaisums lokalizējas sejas ādā, pirkstu falangu un delnu locītavās, elkoņu un ceļgalu rajonos, potītēs un pēdās, bet 20% gadījumos iekaisums ir krūšu kurvja zonā un uz ģenitālijām.

Kas jāņem vērā pirms AD terapijas izvēles?

Lai ātrāk sasniegtu ādas stāvokļa uzlabošanos un pēc iespējas ilgāk noturētu ādu labā stāvoklī, nepietiek tikai ar dermatologa konsultāciju. Jā, ir svarīgi zināt, kādi medikamenti jālieto paasinājumu gadījumos, kur var saņemt palīdzību akūtos brīžos, taču ļoti daudz savas veselības labā var paveikt katrs pats ar atopisko dermatītu saistīts indivīds vai tuvākais cilvēks.

Zinot, kā izpaužas slimība, kas katrā vecuma grupā ir citādāk, zinot, ka neciešamā nieze ir galvenais iemesls, kādēļ rodas redzami ādas bojājumi ar asiņainām, līnijveidā izvietotām krevelēm uz iekaisuma virsmām, zinot, ka niezi var izprovocēt gan stresa situācijas, gan sausa āda, gan pārāk siltas telpas, sauss gaiss, raupjš apģērbs, un tā tālāk, ikviens atopiskā dermatīta pacients vai viņam tuvs cilvēks pats var daudz paveikt ādas diskomforta novēršanai.

Atopiskā dermatīta palīdzība jeb ārstēšana sākas ar pacienta vai bērna vecāku izglītošanu, kas ir šī slimība, par faktoriem, kas veicina vai saasina tās gaitu.

Jāzina, ka sausa un iekaisusi āda ir “jāslēpj no personīgiem nagiem” ar apģērba palīdzību. Ik dienu iekaisuma laukumiem vai izteikti sausām ādas vietām jālieto ādas aizsargkrēmi pat vairākas reizes dienā, tādējādi, pasargājot ādu no ūdens zuduma iekaisuma laikā un stabilizējot tās aizsargfunkcijas.

Svarīgi apzināt un, ja iespējams, izvairīties no specifiskiem un nespecifiskiem provokācijas faktoriem, piemēram, stresa, negatīvām emocijām, asiem ēdieniem, karsta, sausa gaisa, vilnas vai sintētiska materiāla apģērba tieša kontakta ar ādu un tā tālāk.

Aptuveni trešdaļai pieaugušo ar atopisko dermatītu novēro kontaktalerģiju pret mīkstinošo līdzekļu sastāvdaļām un biežāk tā noris atbilstoši vēlīnajam (IV tipa - aptuveni pēc trim četrām dienām) alerģijas tipam (pret emulgatoriem, konservantiem un smaržvielām).

Bērniem  līdz  diviem gadiem jāizvairās no mīkstinošiem līdzekļiem, emolientiem, kas satur potenciāli alerģiskus augu proteīnus no zemesriekstiem, auzām vai kviešiem, bet droši var lietot augu ekstraktus kas nesatur olbaltumvielas.

Man ir liels prieks, ka pieņemšanās ierodas izglītoti pacienti, kas zin un lieto ikdienā kopšanas līdzekļus un uz jautājumu, kādus kopšanas līdzekļus lieto, patiešām tos nosauc.

Lai kopsadarbībā ar dermatologu izdodas katram atrast savu atopiskā dermatīta sakārtošanas programmu.

Atopiskais dermatīts ir grūts, pat apnīkošs ādas iekaisums ar uzmācīgu niezi, bet ar iecietību, līdzestību, kas arī ir apgūstamas īpašības, ikvienam var sākties veseļošanās process. Smagu klīnisko formu ārstēšanai bez medikamentiem neiztikt, tāpēc šo sadaļu pārzina dermatologs un nosaka atbilstošu terapiju.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!