Sandra Vizule: Matu izkrišana – iemesli, diagnostika, mūsdienīga ārstēšana

Matus uzskata par vienu no svarīgākajiem pievilcīga izskata aspektiem. Tie, tāpat kā āda un viss ķermenis, ir pakļauti gan ārējās vides ietekmei, gan izmaiņām mūsu organismā. Molekulārā bioloģija un ģenētika pēta dažādus mata folikula funkcionēšanas aspektus. Ir ievērojami paplašinājušās zināšanas par sarežģīto endokrīno procesu ietekmi uz matiem, to blīvumu, krāsu un struktūru. Mūsdienās vislielākā uzmanība ir pievērsta mata folikula multifunkcionālo cilmes šūnu pētīšanai.

Katru dienu mums izkrīt no 20 līdz 100 matu, un tas ir dabiski. Par pataloģiju jāuzskata situācija, kad tiek zaudēts vairāk matu. Jāņem vērā, ka matu izkrišanas simptomi parādās dažādā vecumā un ir novērojami abiem dzimumiem.

Matu izkrišanas veidi

Matu izkrišanas biežāk novērotie veidi ir šādi:

• difūza telogēna matu izkrišana;
• androgēna alopēcija – pēc vīrišķā tipa, pēc sievišķā tipa;
• perēkļveida alopēcija.

Turpinājumā aplūkosim katru no tiem.

Difūza telogēna matu izkrišana

Difūza telogēna matu izkrišana ir priekšlaicīga mata folikula pāreja no anagēnās fāzes, kad mati aktīvi aug (2–6 gadi), uz telogēno fāzi, kad mati izkrīt. Parasti telogēnajā fāzē atrodas mazāk nekā 20% matu, taču telogēnās alopēcijas gadījumā to skaits var sasniegt pat 70%.

Difūzas telogēnas matu izkrišanas galvenie iemesli:

• trūkst barības vielu – proteīnu, cinka, silīcija, selēna, hroma, dzelzs, neaizvietojamo taukskābju, vitamīnu;
• endokrīnās sistēmas disfunkcija – hipotireoze, hipopartioze, hormonāls disbalanss pēcdzemdību periodā, hormonālās kontracepcijas pārtraukšana;
• eksogēna intoksikācija, ko izraisa medikamenti un ķīmiskas vielas;
• endogēna intoksikācija, ko veicina pneimonija, HIV, gripa, citas vīrusu infekcijas (tostarp Covid-19);
• sistēmiskas saistaudu slimības – sarkanā vilkēde, dermatomiozīts, sklerodermija;
• stress, psihoemocionālā spriedze.

Lai konstatētu telogēnās matu izkrišanas iemeslu, ļoti svarīgi ir rūpīgi un detalizēti ievākt anamnēzi par pacienta sūdzībām:

• matu izkrišanas ilgumu, sezonalitāti, epizožu biežumu, intensitāti;
• matu blīvumu un struktūras izmaiņām;
• hroniskām slimībām (vairogdziedzera disfunkciju, olnīcu policistozi, ginekoloģiskām slimībām;
• jebkurām veselības problēmām vai pašsajūtas izmaiņām pēdējo trīs mēnešu laikā;
• ķirurģisku iejaukšanos, manipulācijām ar narkozi, zobu labošanu;
• alerģiskām reakcijām;
• diētām, ēšanas paradumiem, svara izmaiņām.

Svarīga ir ģimenes anamnēze – ādas saslimšanas, matu stāvoklis, autoimūnās slimības vecākiem. Pacients jāizjautā arī par medikamentu, tostarp medikamentu epilepsijas ārstēšanai, hormonu preparātu, beta blokatoru, ķīmijterapijas līdzekļu un pārtikas piedevu lietošanu.

Nepieciešama arī padziļināta ginekoloģiska anamnēze, iztaujājot par menstruālā cikla traucējumiem, hormonaizstājterapiju un grūtniecību vēsturi.

Intensīva matu izkrišana rada negatīvu psihoemocionālu slodzi un var ietekmēt dažādas dzīves jomas. Bieži vien pacienti kontrolē un monitorē izkritušo matu daudzumu – ierodas uz pieņemšanu ar dienas vai nedēļas laikā savāktiem izkritušajiem matiem, tos fotografē. Noteikti vajadzētu uzzināt, ko pacients gaida no ārsta trihologa, un jāizskaidro, cik svarīga ir pacienta un trihologa ilgstoša sadarbība vismaz sešu mēnešu garumā.

Diagnostika:

• + pull tests – veicot vilkmes testu, parasti izkrīt 1–3–5 mati;
• laboratoriskās atradnes – jo plašāk tās tiek ordinētas, jo precīzāka diagnostika. Noteikti jānosaka hemoglobīna, ferritīna, tireoīdstimulējošā hormona (TSH), brīvā trijodtironīna (FT3), testosterona, androstendiona, kortizola, D vitamīna (D3 + D2), kopējā olbaltuma daudzums un brīvā androgēna indekss;
• informatīvākais diagnostiskais kritērijs trihologam ir trihoskopiskā atradne (sk. 1. un 2. att.).

Terapija

Tās galvenais mērķis ir atjaunot matu blīvumu un apjomu. Parasti pirmo pozitīvo rezultātu novēro 1,5–2 mēnešu laikā. Ārstēšanas plāns tiek izveidots vismaz pusgadam, līdz notiek stāvokļa stabilizācija un vairs nenovēro pastiprinātu matu izkrišanu. Svarīgi novērst visus matu izkrišanu veicinošos faktorus.

Ieteicamie terapijas pasākumi:

• galvas ādā rekomendē viegli iemasēt šķīdumus, losjonus ar aktīvām vielām (placentas ekstraktu, kofeīnu, kapsicīnu, fitoestrogēnus, peptīdus, zīda proteīnus, vitamīnus);
• lokāli lieto 2–5% minoksidilu – asinsvadus paplašinošu līdzekli, kas novērš matu izkrišanu un stimulē cilmes šūnu dalīšanos matu folikulā;
• veic galvas ādas pašmasāžu, apmeklē mezorollera un lāzerķemmes procedūras;
• veic mezoterapiju – injekciju procedūru, kuras laikā galvas ādā problēmzonās tiek ievadītas aktīvās vielas (biotīns, cinks, niķelis, kobalts, silīcijs, B grupas vitamīni, aminoskābes, hialuronskābe). Kurss ir 3–10 procedūras;
• plazmorevitalizācija – ādā injicē pacienta asinsplazmu, kas ar specifiskas tehnoloģijas palīdzību bagātināta ar trombocītiem. Tā satur augšanas faktorus, vitamīnus un aminoskābes;
• iekšķīgi lieto vitamīnu un mikroelementu kompleksus (B grupas vitamīnus, D, A un C vitamīnu, cinku, silīciju, varu, magniju, dzelzi, kolagēnu).

Androgēna alopēcija vīriešiem

Tā ir ģenētiski determinēta (pēc autosomāli dominantā tipa) un progresē pēc pubertātes. To izraisa paaugstināta mata folikula šūnu jutība pret androgēnā hormona testosterona aktīvo formu dihidrotestesteronu. Tam savienojoties ar androgēnjutīgiem receptoriem, tiek aktivizēts gēns, kura ietekmē termināli mata folikuli samazinās tipiskajās zonās. Pamazām veidojas matu folikulu fibroze un atrofija (sk. 3., 4. un 5. att.).

3. Androgēnas alopēcijas stadijas vīriešiem (pēc Norvuda–Hamiltona)

Terapija

Lai ārstētu matu izkrišanu, lieto:

• 5% minoksidila šķīdumu, putas, spreju 1–2 reizes dienā uz problēmzonas. Pozitīvi rezultāti vērojami vidēji četru mēnešu laikā;
• finasterīdu – 5α reduktāzes inhibitoru, kas bloķē testosterona pāreju tā aktīvajā formā – 5α dihidrotestosteronā mērķreceptoru līmenī. Ieteicamā deva – 1 mg dienā, izteikti veicina matu ataugšanu vecuma grupā līdz 40 gadiem;
• galvas ādas masāžu, mezorollera, lāzerķemmes, mezoterapijas, plazmorevitalizācijas procedūras.

Matu transplantācija

Matu transplantācija ir ķirurģiska matu atjaunošanas metode problēmzonās. Tā strauji attīstās kopš 1995. gada. Visefektīvākā un mūsdienīgākā metode ir manuāla folikulāro vienību pārstādīšana no pakauša zonas. Tā ir bezrētu un bezšuvju metode, kas nodrošina matu biezuma ilgstošu atjaunošanos dažādās zonās.

Ar mikroinstrumentu tiek izņemti grafti (matu folikulu kopums) pacienta pakauša lejasdaļā un pārstādīti transplantācijas zonā. Viens grafts ir 2–4 matu folikuli. Svarīgi matus ievietot pareizā leņķī un pietiekami blīvi. Procedūra ilgst 2–12 stundas, vienas sesijas laikā lokālā anestēzijā tiek pārstādīts 500–3000 graftu. Pacientam 4–7 dienas vēlams ievērot saudzējošu režīmu. Pēc sešiem mēnešiem aptuveni 60% pārstādīto matu ir izauguši.

Androgēna alopēcija pēc sievišķā tipa

Tā novērojama līdz 40% sieviešu Eiropā, visbiežāk menopauzes laikā. Salīdzinot ar vīriešiem, sievietēm mati parasti izkrīt mazākā laukumā, alopēcija lēnāk progresē, biežāk novēro pozitīvu dinamiku. Androgēnas alopēcijas gadījumā saīsinās matu anagēnā fāze (aktīvā augšana), pagarinās katagēnā fāze (miera stadija, atrod tukšus folikulus), folikulu samazināšanās notiek lēnāk nekā vīriešiem (ir mazāk vellus tipa matu).

Izpaužas androgēno hormonu ietekme uz ģenētiski predisponētiem matu folikuliem un androgēnjutīgiem receptoriem dermālajā papillā un mata saknes ārējā apvalkā. Dihidrotestosterona ietekmē notiek matu folikulu samazināšanās pieres, deniņu un paura zonā. Pētījumi pierāda augstāku fermenta 5α reduktāzes klātieni šajās zonās. Nav izteiktas korelācijas starp androgēno hormonu līmeni asins serumā un monofolikulārām vienībām.

Svarīgākie diagnostiskie kritēriji

Pull tests var būt negatīvs, izkrīt arī līdz 3 cm gari mati. Svarīgi izvērtēt laboratoriskos rādītājus – kā izmainījušies hormoni: luteinizējošais hormons (LH), folikulu stimulējošais hormons (FSH), testosterons, androstendions, brīvo androgēnu indekss, DHEA-SO4, Pg, PRL, kortizols, adrenokortikotropais hormons (AKTH), vairogdziedzera hormoni.

Svarīgākais ārstēšanā

Svarīgi atrast un novērst androgēnās alopēcijas cēloni, kas var būt paaugstināta androgēnu sintēze, policistiskas olnīcas, virsnieru hiperplāzija, olnīcu audzēji. Nepieciešams veikt kvalitatīvu ultrasonogrāfiju.

Ārstēšanas plāns

Lai uzlabotu matu augšanu, tiek lietoti šādi līdzekļi:

• ārīgi šķīdumi, losjoni ar aktīvām vielām (placentas ekstrakts, kofeīns, kapsicīns, fitoestrogēni, vitamīni);
• minoksidils (2–5%), kas pagarina matu anagēno fāzi, stimulē matu diametra pieaugumu. To lieto 4–6–12 mēnešus, pamazām pārejot uz lietošanu divas reizes nedēļā;
• finasterīds – 5α reduktāzes inhibitors, ko lieto 2,5–5 mg dienā. Jāņem vērā, ka noteikti jāpārtrauc lietot šo medikamentu, ja tiek plānota grūtniecība, turklāt to nedrīkst lietot grūtniecības laikā;
• spironolaktons – aldosterona antagonists, kas nomāc androgēnu sintēzi. Dienas deva – 200 mg. Noteikti jāmonitorē kālija un nātrija līmenis asins serumā, īpaši vecākām pacientēm;
• iekšķīgi vitamīni un mikroelementi.

Procedūras galvas ādas asinsrites un matu augšanas veicināšanai:

• galvas ādas masāža;
• mezorollis;
• lāzerķivere;
• mezoterapija,
• plazmorevitalizācija.

Perēkļveida alopēcija

Tā ir organospecifiska perēkļveida matu izkrišana, ko izraisa autoimūna organisma reakcija. Šajā procesā liela nozīme ir ģenētiski noteiktu īpatnību un eksogēnu trigeru mijiedarbībai. Tās izplatība populācijā ir 1 : 1000. Perēkļveida alopēcijai raksturīgs augsts recidīvu biežums – līdz pat 86%. Šo slimību veicina vairāki faktori – bakteriālas un vīrusu infekcijas, autoimūns tireoidīts, alerģijas, atopisks dermatīts, stress un ilgstoša spriedze. Bieži tā norit asimptomātiski, retāk jūtama nieze, dedzinoša sajūta un sāpīgums problēmzonā.

Perēkļveida alopēcijas klīniskās formas:

• lokālā forma – ovālas formas alopēcijas perēkļi, ādas krāsa parasti nav izmainījusies. Šo formu novēro 75% gadījumu. 90% gadījumu ir skarta galvas matainā daļa;
• totāla alopēcija – notiek 100% matu zudums galvas matainajā daļā;
• universāla alopēcija – notiek 100% matu zudums uz galvas un ķermeņa.

Ārstēšana:

• topiskie kortikosteroīdi – pētījumos pierādīta to pozitīvā ietekme 54% gadījumu. Lieto lokāli perēkļu zonā divas reizes dienā 4–6 nedēļas;
• kortikosteroīdu injekcijas alopēcijas skartajās zonās – pētījumos atzīta par visefektīvāko metodi;
• biežāk pielieto triamcinolona acetonīdu – Sol. Kenalog 40 mg / 1 ml. Maksimālā deva – 2–4 ml vienas procedūras laikā ar intervālu 4–6 nedēļās. Ievada ādā mikrodevās 0,1 ml ar intervālu 1 cm. Metode nav efektīva, ja perēkļveida alopēcija aizņem vairāk nekā 30% skalpa;
• minoksidils 5% – divas reizes dienā uz problēmzonas;
• sistēmiskie kortikosteroīdi – pētījumos pierādīti rezultāti, ārstējot strauji progresējošu perēkļveida alopēcijas AA formu. Lieto prednizolonu, sākot no 40 mg dienā, pamazām mazinot devu 1–3–6 mēnešus. Lieto metilprednizolonu 250–500 mg vienu reizi dienā intravenozi trīs dienas pēc kārtas, pulsa terapija – trīs mēnešu kurss.

Ārstēšanas prognoze atkarīga no slimības izplatības un ilguma. 50% gadījumu alopēcijas perēkļi izzūd bez ārstēšanas. Totālas un universālas alopēcijas gadījumā pilnīga izārstēšanās novērojama mazāk nekā 10% gadījumu.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!