Sandra Eglīte: Medicīniskie atkritumi
Attīstoties medicīniskajiem pakalpojumiem, mums ir iespējams saņemt arvien labāku un plašāku izmeklējumu un ārstniecības manipulāciju klāstu. Tomēr reti aizdomājamies, kas notiek ar izlietotajiem materiāliem, ar neizlietotajiem medikamentiem, kuriem beidzies derīguma termiņš, un citiem medicīnas pakalpojumu atkritumu produktiem. Vai varam būt droši, ka tie nenodara ļaunumu mūsu veselībai? Vai varam droši apgalvot, ka Latvijā tie tiek atbilstoši savākti un iznīcināti? To skaidrojām sarunā ar ārsti, veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Ragn Sell eksperti Sandru Eglīti.
Kas ir medicīniskie atkritumi
Šo specifisko atkritumu kategoriju pareizāk būtu saukt par veselības aprūpes atkritumiem. Manuprāt, šo jēdzienu vajadzētu paplašināt, jo runa ir ne tikai par atkritumiem, kas veidojušies veselības aprūpē, bet arī par tiem, kuri radušies ārpus ārstniecības iestādēm, piemēram, tetovēšanas vai skaistumkopšanas salonos.
Šajos atkritumos ietilpst dažādi instrumenti un materiāli, kas bijuši saskarē ar cilvēku, tātad arī saskarē ar iespējamiem slimību ierosinātājiem, kuri var atrasties cilvēka organismā. Tāpēc arī profesionāļu vidē tiek lietots nosaukums – potenciāli infekciozi atkritumi.
Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šādi atkritumi rodas ne tikai tajās iestādēs, kurās veic medicīniskās manipulācijas, bet arī, piemēram, kosmētiskajos salonos, mācību iestādēs u.c., piemēram, pēc pirmās palīdzības sniegšanas vai zāļu lietošanas. Mājās bieži rodas situācijas, kad medikamenti netiek pilnībā izlietoti un paliek pāri. Tā varam secināt, ka medicīnisko jeb veselības aprūpes atkritumu rašanās iespējas paplašinās, tos vairs nerada tikai ārstniecības iestādes vien. Kas notiek ar šo atkritumu grupu mājās – tā gan ir katra paša atbildība, kur un kā šie atkritumi tiek likvidēti.
Tomēr, ja runājam par bīstamiem atkritumiem, kas veidojas ārpus mūsu mājām, ir noteiktas likumu prasības, kas regulē, kā ar šiem atkritumiem ir jārīkojas.
Medicīniskie atkritumi jāatdala no pārējiem atkritumiem
Tas jādara, jo, pirmkārt, šajos atkritumos var atrasties dažādi slimību ierosinātāji – baktērijas, vīrusi, sēnītes, kas bijušas pacientiem, kuriem veiktas medicīniskas (un ne tikai!) manipulācijas ar dažādām medicīnas ierīcēm, instrumentiem un palīgmateriāliem. Daļa no mikrobiem, kas izkļuvuši no cilvēka organisma un iekļuvuši atkritumu masā, ir agresīvi, spējīgi izdzīvot ilgāku laiku un kļūt par jaunu slimības rašanās avotu.
Ārstniecības iestādē ir garantija, ka mūsu aprūpē tiek izmantots sterils vai vienu reizi lietojams instruments vai materiāls, tādējādi nepieļaujot slimības ierosinātāja ceļošanu no viena organisma uz otru. Apmeklējot skaistumkopšanas salonu, lai veiktu, piemēram, manikīru, neesmu pārliecināta, ka instrumenti tiek izmantoti tikai vienu reizi vai ir pienācīgi sterilizēti pirms atkārtotas izmantošanas. Mikrobu daudzums, kas var izraisīt jaunu inficēšanos, ir ļoti niecīgs un ar aci nav saskatāms!
Otra atkritumu grupa, kā minēju iepriekš, kas ir bīstama gan cilvēkam, gan apkārtējai videi, ir nederīgie vai neizlietotie medikamenti.
Pirms pāris gadiem Liepājā bija gadījums, kad pilsētas nomalē bērni bija atraduši un izmēģinājuši izmestās zāļu ripiņas. Atrastie medikamenti bija ļoti spēcīgas iedarbības, paredzēti tuberkulozes ārstēšanai. Bērni saindējās. Un tad vietējie plašsaziņas līdzekļi aktualizēja jautājumu – kur paliek nevajadzīgās zāles? Kā šīs zāles varēja nokļūt ārpus pilsētas izgāztuves? Kāda ir bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība pilsētā? Kas ir atbildīgs par šīs kārtības ievērošanu?
Pateicoties žurnālistu saceltajam tracim, augstākajā līmenī (Veselības ministrijā) Latvijā tika sākts projekts Nederīgo medikamentu savākšana no iedzīvotājiem caur aptiekām, kas guva atsaucību un darbojas vēl šodien.
Reizēm paviršības vai nezināšanas dēļ rodas apburtais loks – ārstējot pacientus, taču, nepareizi rīkojoties ar potenciāli infekcioziem atkritumiem vai nederīgām zālēm, radām jaunus saslimšanas gadījumus, ko atkal ārstējam...
Bīstamie atkritumi ārpus ārstniecības iestādēm
Gribu vēlreiz atgriezties pie iepriekš minētā, proti, infekcijas slimības un to izraisītāji nedzīvo tikai slimnīcu teritorijās.
Cilvēki parasti baidās no tā, ka var ieraudzīt, piemēram, ērci, kad tā rāpo pa ķermeni. Tad sāk domāt, vai ir sevi pasargājuši pret ērču pārnēsāto smago slimību – ērču encefalītu. Bet tajā pašā laikā no vīrusiem, kas ir daudz agresīvāki, ir bieži sastopami un izraisa smagu aknu iekaisumu – B un C hepatītu –, bailes ir krietni mazākas... jo tos nevar ar acīm ieraudzīt! Taču tos dabūt ir vieglāk nekā noķert ērci! Apmeklējot manikīru vai tetovējoties, ja speciālists ar vieniem un tiem pašiem instrumentiem strādā arī ar iepriekšējo klientu un neveic to dezinfekciju, pārnest mikrobus ir ļoti viegli! Pārnešanas ceļš ir mikroskopisks asins daudzums ar mikrobiem (apmēram 10-7 ml), kas pielīp pie instrumenta un ceļo no viena saimnieka pie nākamā! Šo infekcijas slimību attīstības laiks jeb brīdis, kad parādās pirmie slimības simptomi, ir ļoti ilgs, pat līdz pusgadam. Tāpēc ir niecīgas iespējas atrast infekcijas avotu un to likvidēt. Atliek tikai cīnīties ar sekām, ārstēties no uzbrukušās slimības.
Ja bīstamo un iespējami infekciozo atkritumu apsaimniekošana netiek veikta profesionāli, tad jāsaka atklāti, krītam no viena grāvja otrā... un visiem ir darbs! Līdzīgi kā ar datora vīrusiem – vieni cilvēki strādā, lai tos radītu, otri strādā, lai izveidotu atveseļošanas – pretvīrusu programmu.
Kā rāda mana pieredze, profilakse tomēr vienmēr ir lētāka nekā ugunsgrēka dzēšana!
Cilvēks parastais – ko darīt?!
Kādu laiku esmu strādājusi par ārstu ātrajā palīdzībā. Bieži praksē nācās saskarties ar gadījumiem, kad pacientiem mājās zāļu skapītī ir vairāk medikamentu nekā manā zāļu kastē. Gandrīz katram senioram saimniecībā ir atrodama kāda kurpju kastīte vai skapītis, kur glīti sakārtotas gadiem krātās neizlietotās tabletes, smēres un citi labumi. Veicot revīziju šajās krātuvēs, konstatēju, ka dažai lietai derīguma termiņš ir beidzies ļoti sen! Bet ir nostrādājusi doma – ja nu ievajagas, būs pa rokai! Otrs iemesls šai glabāšanai reizēm bijis tīri praktisks – bet kur šo bagātību likvidēt? Izmest atkritumos nebūtu pareizi, jo kāds var saindēties! Nu tad katrs atbrīvojas, kā nu māk, – noskalo kanalizācijā, ved uz laukiem aprakt vai arī vienkārši turpina krāt un glabāt.
Jāpiemin gan, ka šodienas jaunās paaudzes domāšanā ir pozitīvas pārmaiņas! Tā vairāk domā par vidi, kurā dzīvojam, pārtiku, ko lietojam ikdienā, dabas resursu saprātīgu izmantošanu un otrreizējo izejvielu izlietošanu, arī par atkritumu šķirošanu! Man piemērs ir mani dēli, kas ir tīņa un jaunieša vecumā un aizrāda, ka nedrīkst termometru vai zāles mest kopā ar sadzīves atkritumiem!
Pirms vairākiem gadiem mēs sākām domāt arī par to, kā iedzīvotāji sev, apkārtējiem un dabai drošā veidā var atbrīvoties no šiem nevajadzīgajiem uzkrājumiem. Tika atrasti resursi un sākts projekts – daudzu pilsētu un lauku aptiekās izvietotas speciāli marķētas kastītes, kur varēja atnest un izmest mājās sakrātos, bet par liekiem kļuvušos medikamentus. Piemērs bija redzētais citās Eiropas valstīs, kur, ieejot aptiekās, redzamā vietā ir medicīnisko atkritumu savākšanas punkts. Un izrādās, ka punktu izveidošanas iemesls ir finansiālais ieguvums! Nosegt izdevumus par cilvēkam bīstamu atkritumu apsaimniekošanu ir lētāk nekā glābt kāda veselību vai dzīvību, ja noticis nelaimes gadījums saindējoties ar zālēm.
Šis projekts un arī pati ideja izrādījās dzīvotspējīga, un šodien ikviens zaļi domājošs sabiedrības loceklis Latvijā var atrast aptieku un izmest nederīgos medikamentus.
Mēs visi dzīvojam uz vienas planētas
Ar medicīnisko atkritumu jautājumu kārtošanu nodarbojos jau vairāk nekā 20 gadus. Esmu vairākās profesionālās asociācijās gan Latvijā, gan Eiropā. Darba dēļ iznāk daudz ceļot un ir iespēja salīdzināt situāciju ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.
Diemžēl diezgan bieži, īpaši Āzijas valstīs, ir nācies redzēt piegružotas pludmales, kas paveras aiz tūristiem paredzētajām vietām, vai peldēt okeānā, kur apkārt virmo pakešu, pamperu, plastmasas pudeļu un citu drazu straumes! Arī pilsētas ir netīras, liekas, ka viss nevajadzīgais tiek izmests uz ielas, koki pilni ar dažādas krāsas plastmasas maisiņiem, daudzās vietās atkritumi vienkārši tiek dedzināti!
Bet Zemeslode ir apaļa un viena mums visiem kopā! Ūdens cirkulē vienotā sistēmā, arī gaiss mums kopējs! Putni no Latvijas migrē uz siltām zemēm, bet te no olām izšķiļas slimi putniņi! Un kāds ir iemesls dzīvnieku infekcijas slimībām, kas pēdējos gados ir strauji izplatījušās un radījušas jau reālus draudus arī cilvēka veselībai? Problēma ir globāla un nopietna.
Lai mainītu pasauli, jāsāk ar sevi pašu! Nemet atkritumus, kur pagadās, taupi resursus – aizgriez ūdens krānu, izslēdz elektrību utt. Teorētiski jau visiem skaidrs, ka resursi uz Zemes nav bezgalīgi, bet praktiski kaut ko mainīt ir grūti.
Un tieši tāpēc man ir gandarījums par mūsdienu jaunatni, kas domā par vidi un atbilstoši rīkojas!
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada aprīļa numurā!
