Sandra Eglīte: Izlietoto sejas aizsargmasku un cimdu likvidēšana COVID 19 pandēmijas laikā
Daudzās profesijās, lai pasargātu sevi no kaitīgo faktoru iedarbības, tiek lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi. Piemēram, elektriķim tie ir speciāli cimdi vai zābaki ar zoli, kas novērš elektrības pārvadi, ceļu meistaram – apģērbs ar atstarotājiem, celtniekam – ķivere pret galvas traumām.
Medicīnā nodarbinātajiem speciālistiem biežāk izmantotie aizsardzības līdzekļi ir virsvalks, cimdi, aizsargbrilles un sejas maskas, kas pārsvarā ir vienreizlietojamas lietas. Cimdi un sejas maskas tiek mainītas pēc katra kontakta ar pacientu, tie kļūst par bīstamajiem atkritumiem. Šo atkritumu savākšanu ārstniecības iestādēs veic apmācīts un sagatavots personāls. Atkritumu plūsma tālākai apsaimniekošanai tiek nodota specializētām kompānijām, kas nodrošina cilvēkam un videi drošu atkritumu likvidēšanu.
Mediķiem ikdienas darbā jāsaskaras ar pastiprinātu mikroorganismu klātbūtni, ko katrs cilvēks ienes sev līdzi, ierodoties ārstniecības iestādē pēc palīdzības. Kādi šie mikrobi ir, kā tie izplatās, cik ilgi saglabājas uz priekšmetiem, kā ar tiem var cīnīties? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem nav iespējams rast atbildes. Tāpēc ārstam un māsiņai katrs pacients ir jāuztver kā potenciāls infekciju slimības avots un jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi medicīnisko manipulāciju laikā. Lai nepieļautu slimību ierosinātāja izkļūšanu no izlietotajiem aizsarglīdzekļiem, tikpat svarīgi ir izlietoto potenciāli infekciozo priekšmetu pareiza savākšana, iesaiņošana, uzglabāšana un likvidēšana.
COVID-19 pandēmija ir mainījusi ierasto kārtību, vīrusam izejot no ārstniecības iestādēm plašā sabiedrībā, un mēs katrs esam iespējamais vīrusa avots vai pārnēsātājs. Satraucošākais šajā situācijā ir neziņa un bailes no vīrusa, jo ar tik lielu vienlaikus saslimušo cilvēku daudzumu pasaule nav saskārusies jau vairāk nekā 100 gadu. Mums tiek atgādināta vēsture ar pagātnē notikušajām slimību pandēmijām. Lielākā no tām ir spāņu gripa, kas noritēja laika posmā no 1918. līdz 1920. gadam un izraisīja pandēmiju visā pasaulē, inficējot aptuveni 550 miljonus cilvēku, no kuriem aptuveni 50–100 miljoni nomira.
Tagad atbildes uz jautājumiem, kas līdz šim bija aktuāli mediķiem, jāmeklē mums katram pašam. Un to ir ļoti daudz, turklāt pareizo atbilžu nav, ir tikai ieteikumi.
Sabiedrība lielu daļu informācijas par notiekošo saņem ar masu mediju starpniecību un no apkārt novērotā. Kā parasti krīzes situācijās, sabiedrības vidū ir vērojamas viedokļu atšķirības no klaji noliedzošas attieksmes pret vīrusa COVID-19 infekciju līdz pārspīlētiem pašaizsardzības pasākumu ieteikumiem.
Jāatzīst, ka arī starp profesionāļiem, zinātniekiem un nozares speciālistiem vērojams apjukums un viena, pareizā, viedokļa trūkums.
Tas nozīmē, ka mums katram ir jāmeklē savs aizsardzības modelis COVID-19 laikā un jāpalīdz tiem, kas paši to nevar izdarīt. Tikai kopīga sabiedrības rīcība un atbildība spēs pandēmiju apturēt!
Ārsts Pēteris Apinis, kurš ilgus gadus bija Latvijas Ārstu biedrības prezidents, intervijā ir teicis, ka gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs ar šo vīrusu agrāk vai vēlāk saskarsies. Vai cilvēks saslims, cik smagi noritēs slimība, vai viņš nejutīs slimības simptomus, to pārstaigājot, atbildes nav. Cik ilgi vīruss saglabājas ārpus cilvēka organisma, vai tam patīk siltums vai aukstums, ko tas dara atkritumos – vairojas vai iet bojā? Nezinām!
Pašlaik mūsu uzdevums ir, sevi sargājot, pavājināt vīrusa agresivitāti. Vīruss ar katru saslimšanas gadījumu kļūst vājāks un nespēcīgāks. Savukārt, ja saslimšanas gadījumu skaits vienlaikus būs neliels, tad mūsu veselības aprūpes iestādes veiksmīgi tiks galā ar smago saslimšanas gadījumu ārstēšanu.
Ir skaidrs, ka lielāko daļu sabiedrības ir sasniegusi informācija par speciālistu ieteiktajiem piesardzības pasākumiem, kas samazina iespēju vīrusam iekļūt “jauna” saimnieka organismā. Tie ir: “mājas, ziepes, divi metri”. Pasaules Veselības organizācija rekomendē arī telpu ventilēšanu, “klepošanu” elkonī un nepulcēšanos pūļos. Tikai kopā ievēroti visi rīcības punkti aizšķērsos ceļu vīrusam!
Neapstrīdama ir patiesība, ka, dzīvojot izolācijā tuksnesī vai dziļi laukos bez kontakta ar citiem cilvēkiem, saslimt ar COVID-19 nevar. Bet cilvēks ir sabiedriska būtne, tāpēc vīrusam ir plašas iespējas pārvietoties no viena saimnieka pie otra. Par to, cik lielu attālumu spēj pārvarēt vīruss, arī ir dažāda informācija: sākot no viena metra līdz pat diviem metriem. Skaidrs, ka sprinta distance – 100 m – vīrusam nav pārvarama.
Vīrusa savaldīšanai mums par labu nāk Latvijas nelielais iedzīvotāju skaits – nepilni divi miljoni – un izvietojuma blīvums. Bet, ja cilvēki vienlaikus sanāk pūlī kopā Lāčplēša dienā vai 18. novembra pasākumos, situācija var mainīties par 100%. Tad varam nonākt līdzīgā situācijā kā, piemēram, Deli iedzīvotāji, kuriem jebkurā diennakts laikā apkārt ir tūkstošiem līdzcilvēku. Tad vīrusiem ir, kur izvērsties.
Ieteikums: esiet kopā, bet distancēti! Ejiet laukā, baudiet jūru, sportojiet, bet nepulcējieties!
Visvairāk apspriestais rīcības punkts ir speciālistu ieteikums visur sabiedriskās vietās lietot sejas maskas. Kā jau minēju, maska ir ārstniecības personu ikdienas individuālais aizsardzības līdzeklis, ko profesionāļi māk un lieto atbilstoši instrukcijām.
Sabiedrībai, kas līdz šim maskas ikdienā nav lietojusi, tas izrādās apgrūtinoši?!
Taču vīruss lido pa ielām, brauc autobusos, dodas uz skolu un sporta centriem. Tas ir ļoti niecīgs pēc izmēra, neredzams un netverams. Mēs taisām muti un degunu ciet ar masku cerībā, ka tas neiekļūs mūsu organismā, bet tas var būt mānīgi, ja nelietojam masku tā, kā pienākas.
Aizsedzot vīrusam ieejas vārtus ar sejas masku, mēs palēninām mazā mikroba ceļojumu uz mūsu elpošanas sistēmu. Savukārt, ja jūtaties nevesels, tad maska samazina vīrusa daudzumu, kas cenšas tikt brīvībā ar izelpotā gaisa plūsmu.
Otra iespēja ienest vīrusu organismā ir ar rokām. Rokas vienmēr grib kustēties – pakasīt degunu, parīvēt acis, ielīst mutē, un kopā ar tām ceļā dodas arī vīrusi. Speciālistu ieteikums: lietojiet aizsardzībai gumijas cimdus, vismaz tie ļaus atcerēties, ka pirms ceļa rokas jāmazgā ar ziepēm!
Lielākā daļa cilvēku ir ievērojuši sejas maskas, ko lieto mediķi ārstniecības iestādēs. Maskas ir ar dažādiem caurlaidības parametriem atkarībā no to pielietojuma vietas un vajadzības. Visaugstākās ražošanas prasības ir ķirurģiskajām maskām, ko mediķi lieto, veicot manipulācijas, kurās jāievēro sterilitāte, piemēram, operāciju laikā, laboratorijās.
Vairums cilvēku šī gada pavasarī, pirmā COVID-19 viļņa laikā, sabiedriskās vietās izvēlējās nēsāt medicīniskās maskas. Tam bija vairāki iemesli – tās bija viegli pieejamas, lētas, kādam bija krājumi mājās. Taču pārsvarā maskas netika pareizi lietotas informācijas un pieredzes trūkuma un reizēm arī neērtību dēļ, ja maska jālieto ilgstoši.
Vienlaikus ar pieprasījumu pēc maskām palielinājās dažnedažādu sejas aizsargu piedāvājums: sejas aizsargstikli jeb vizieri, respiratori un maskas. Īpaši jāatzīmē masku fasonu daudzveidība: no klasiskām formām līdz par modes industrijas šedevriem – katram pēc vēlmēm un maciņa biezuma.
Šo dažādo individuālo aizsarglīdzekļu lietošanas mērķis ir viens – pasargāt cilvēku no vīrusa.
Ja visi lieto sejas aizsargmaskas, tad samazinās vīrusa daudzums, kas izkļūst ārpus slima cilvēka vai vīrusa nēsātāja (cilvēks, kura organismā vīruss ir konstatēts, bet kuram nav slimības izpausmju) un MAN samazinās iespēja vīrusus ieelpot. Jāpiebilst, ka COVID-19 nav vienīgais vīruss, kas pašlaik aktīvi cirkulē dabā. Ir modies arī gripas vīruss, visdažādākie vīrusi un baktērijas (izmēru ziņā daudzreiz lielākas par koronavīrusu), kas izraisa iesnas un pret kuriem vēl efektīvāk darbojas lietotie aizsarglīdzekļi.
Izlietoto masku atkritumu kalni katru dienu dramatiski palielinās ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē. Kā tās savākt, kur likt? Tas ir jauns uzdevums, ar ko cilvēce ir saskārusies COVID-19 pandēmijas laikā un kas prasa ātru risinājumu.
Nedaudz statistikas.
2019. gadā pasaulē tika pārdoti 800 miljoni medicīnisko masku, pārsvarā medicīnas vajadzībām;
2020. gadā prognozē pārdot 160 miljardus masku, kas ir 200 reižu vairāk.
Aizsarglīdzekļus, tostarp sejas maskas un cimdus, lieto īsu brīdi, un no tiem atbrīvojas, izmetot atkritumos.
Kur likt izlietotos individuālos aizsarglīdzekļus?
Sabiedriskās vietās – izmest izlietotos gumijas cimdus pirms iziešanas no iestādes. Parasti publikai redzamā vietā ir izvietoti atkritumu savākšanas konteineri.
Jāatzīmē, ka COVID-19 otrā viļņa laikā cimdus kā individuālos aizsarglīdzekļus tirdzniecības vietās vairs nepiedāvā. Tam pamatojums ir nelielais cimdu aizsardzības efekts.
Sejas maskas katrs lieto individuāli un maina vai izmet pēc nepieciešamības. Tikai viens ieteikums – sevis paša labad (infekcijas cirkulācija) nemest tās, kur pagadās, bet konteineros!
Mājās mēs rīkojamies līdzīgi, ja esam slimi vai kontaktpersonas: izlietotās sejas maskas un cimdus vispirms ieliekam atsevišķā atkritumu maisiņā un pēc tam izmetam kopējā sadzīves atkritumu konteinerā.
Savāktie atkritumi nonāks kopējā sadzīves atkritumu plūsmā un tiks noglabāti kādā no valsts atkritumu poligoniem. Tie netiks šķiroti vai pārstrādāti.
Domāsim un rīkosimies atbildīgi gan pret saviem līdzcilvēkiem, gan dabu, kurā dzīvojam!
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada janvāra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
