Sanda Siliņa: Urīna nesaturēšana vecākiem cilvēkiem

Urīna nesaturēšana jeb urīna inkontinence ir spontāna, nekontrolēta, nevēlama urīna noplūde, kas notiek nepiemērotā laikā un vietā, bez cilvēka gribas veikt urināciju. Pētījumi liecina, ka vidēji 12% iedzīvotāju ir sūdzības par urīna nesaturēšanu. Tā ir problēma, ko cilvēki nelabprāt vēlas atzīt un ļoti bieži cenšas noslēpt no apkārtējiem, tāpēc speciālisti ir pārliecināti, ka urīna nesaturēšana skar vairāk cilvēku – aptuveni 20%, turklāt ar vecumu šim skaitlim ir tendence pieaugt. Urīna nesaturēšana gados vecākiem cilvēkiem kļūst par pieaugošu medicīnisku un sociālekonomisku problēmu ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iemesls tam ir pacientu ar hroniskām slimībām kā, piemēram, diabēts, Parkinsona slimība un demence (piemēram, Alcheimera slimība) skaita palielināšanās. Cilvēki, kurus skārusi urīna nesaturēšana, sastopas ar sociālām, psiholoģiskām un aprūpes problēmām. Tā būtiski ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, veicinot sociālu izolāciju, trauksmi, depresiju, kā arī dažādu komplikāciju dēļ pieaug hospitalizācijas un mirstības risks.

Nereti pacients nemaz neievēro, ka rodas urinācijas traucējumi, jo pieņem esošo situāciju kā normālu, taču kādā brīdī, kad simptomi kļuvuši izteiktāki, ir nepieciešama urologa palīdzība. Šādi mēreni simptomi ir raksturīgi normālam novecošanās procesam, gluži tāpat kā kustībspējas, atmiņas un lokanības pasliktināšanās. Minētie urinācijas traucējumi raksturīgi apakšējo urīnceļu simptomiem (AUCS). Šajā sakarā biežākas sūdzības izraisa apakšējo urīnceļu funkcionālas vai strukturālas izmaiņas, tostarp priekšdziedzera, urīnpūšļa, urīnizvadkanāla un iegurņa pamatnes sfinkteru izmaiņas, kas, vērtējot atbilstoši vecumam, var būt arī patoloģiskas.

AUCS iedalās divās lielās grupās.

Urīnpūšļa pildīšanās laikā sastopami šādi simptomi:

• bieža mikcija - sūdzības par biežu urināciju dienas laikā. Starptautiskā Kontinences asociācija to definē - kā vairāk, nekā septiņas mikcijas reizes nomoda laikā;
• niktūrija - vajadzība urinēt naktī, kā dēļ pacients pamostas vienu vai vairākas reizes;
• urgenta mikcija - steidzama, neatliekama vajadzība urinēt;
• stresa urīna nesaturēšana - patvaļīga urīna noplūde slodzes laikā, šķaudot, klepojot, smejoties;
• urgenta urīna nesaturēšana - patvaļīga urīna noplūde tūdaļ pēc pēkšņas vajadzības urinēt;
• nepārtraukta urīna nesaturēšana - patvaļīga, nepārtraukta urīna noplūde;
• nakts enurēze - patvaļīga urīna noplūde miegā (neapzināta niktūrija);
• palielināta urīnpūšļa sensitivitāte - agrīna vai pastāvīga vajadzība urinēt pie maza urīnpūšļa pildījuma;
• samazināta urīnpūšļa sensivitāte - vāja pilna urīnpūšļa sajūta, kā rezultātā nav vēlmes urinēt.

Urīnpūšļa tukšošanās laikā sastopami šādi simptomi:

• vāja urīna plūsma;
• urīna plūsmas sadalīšanās;
• apgrūtināta urinēšanas uzsākšana;
• intermitējoša urīna plūsma;
• muskuļu sasprindzinājums urinēšanas laikā;
• urinēšanas beigu fāzes pagarināšanās;
• akūta urīna aizture - pēkšņa nespēja nolaist urīnu, lai gan ir pilns urīnpūslis, kas visbiežāk ir sāpīgi;
• hroniska urīna aizture - nespēja nolaist urīnu, lai gan ir pilns urīnpūslis, kas visbiežāk ir nesāpīgi.

Kad pacients ar AUCS ierodas vizītē, nereti diagnozes precizēšanai viņš jānosūta pie citiem speciālistiem, kā, piemēram, endokrinologa, ginekologa vai neirologa. Ir dažādas diagnozes, kur tieši urinācijas traucējumi ir pirmais simptoms, kas rodas pacientam ar nopietnu pamatsaslimšanu.

Apakšējo urīnceļu simptomus izraisa:

• ar urīnceļiem saistītas izmaiņas, piemēram, simptomātiska labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija, prostatīts, urīnpūšļa vai priekšdziedzera audzējs, urīnizvadkanāla striktūra, uretras distālās daļas konkrements, svešķermenis;
• endokrīnās sistēmas slimības: cukura diabēts - diabētiska cistopātija, poliūrija (palielināts urīna daudzums diennaktī);
• nieru slimības: hroniska nieru mazspēja, nierakmeņu slimība;
• kardiovaskulārās sistēmas slimības: hroniska sirds mazspēja ar nakts poliūriju;
• neiroloģiskas slimības: pēc insulta vai mugurkaula diska trūces - neirogēna urīnpūšļa disfunkcija, multiplā skleroze, Parkinsona slimība un cits.

Runājot tieši par urīna nesaturēšanu, tā var būt dažāda veida:

1. slodzes urīna nesaturēšana - urīns brīvi noplūst, ceļot smagumus, nošķaudoties, klepojot, smejoties vai sportojot. Šo veidu visbiežāk novēro sievietēm, proporcionāli  pieaugot sievietes vecumam. Ir zināmi veicinošie riska faktori – grūtniecības un dzemdības, menopauze, kognitīvie traucējumi, liekais svars, kā arī ginekoloģiskas operācijas un izmainīta mazā iegurņa anatomija. Problēmas pamatā ir atslābusi vai bojāta iegurņa muskulatūra, kas nespēj efektīvi balstīt apakšējos urīnceļus. Fiziskas slodzes laikā vēdera dobuma spiediens uz urīnpūsli palielinās, vājās iegurņa muskulatūras rezultāta notiek urīna noplūde jeb urīna nesaturēšana. Slodzes urīna nesaturēšana ir saistīta ar urīnizvadkanāla hipermobilitāti jeb pastiprinātu kustīgumu, retāk ar sfinkteru jeb urīnizvadkanāla slēdzējmuskuļu vājumu. Taču abos gadījumos urīnpūšļa slēdzējmehānisms nespēj nodrošināt urīna saturēšanu;
2. neatliekama urīna nesaturēšana -  vēlme iztukšot urīnpūsli rodas negaidīti un bieži, vīriešiem to sastop 40 līdz 80 % gadījumu no visiem inkontinences veidiem. Kā galvenais iemesls neatliekamai urīna nesaturēšanai  jāmin pāraktīva urīnpūšļa sindroms. Tas ir apakšējo urīnceļu simptomu kopums, kam raksturīga bieža, neatliekama mikcija, ar vai bez urīna nesaturēšanas un niktūrija. Šo terminu kā klīnisku diagnozi 2002. gadā ieviesa Starptautiskā Kontinences asociācija. Pāraktīvo urīnpūšļa sindromu visbiežāk novēro vecāka gada gājuma pacientiem ar hroniskām slimībām kā cukura diabēts, multiplā skelorze, pacientiem pēc insultiem, spināliem pacientiem un citiem. Pāraktīva urīnpūšļa sindroms attīstās arī sekundāri pacientam ar komplicētu labdabīga priekšdziedzera hiperplāziju un infravezikālu obstrukciju. Tas var būt iemesls ilgstoši neārstētai urīnceļu infekcijai, kā arī, mainoties hormonālajam stāvoklim, to novēro sievietēm menopauzē. Pāraktīva urīnpūšļa sindroma gadījumā urīnpūšļa funkcionālās spējas ir ievērojami izmainītas. Notiek patvaļīgas urīnpūšļa muskuļa kontrakcijas, ko veicina muskarīna receptori urīnpūšļa pildīšanās fāzē. Tie nodod signālu tālākiem smadzeņu centriem, taču centrālās nervu sistēmas kontrole pār mikcijas ciklu ir izmainīta. Urīnpūslis iztukšojas pārlieku bieži un pārāk pēkšņi, pat, ja ir  mazs urīnpūšļa tilpums. Šiem pacientiem mikcijas sajūta ir saglabāta, taču viņi nepagūst nokļūt līdz tualetei un arī naktī vairākkārt mostas no urinācijas vajadzības.

Pie neatliekamas urīna nesaturēšanas noteikti vēl jāmin urīnceļu infekcija. Biežāk tā attīstās pacientiem, kuriem ir traucēta urīna attece, un vīriešiem pēc 60 gadu vecuma. Pacientiem ar recidivējošu urīnceļu infekciju neatliekamas urīna nesaturēšanas simptomus novēro trīsreiz biežāk nekā pacientiem ar pirmreizēju urīnceļu infekcijas epizodi. Tāpat svarīgi vai ir/nav apakšējo urīnceļu obstrukcija.

Urīna nesaturēšanu neveicina vecums, bet gan tas, ka, palielinoties vecumam, notiek dažādas izmaiņas organisma sistēmās, kas attīsta hroniskas slimības. Līdz ar to rodas nepieciešamība pēc dažāda veida medikamentiem, tostarp tādiem, kas var tieši veicināt urinācijas traucējumus. Piemēram, pāraktīva urīnpūšļa sindromu un neatliekamas urinācijas simptomus var veicināt antidepresanti, antihistamīni un bronhu dilatatori. Diurētiskie medikamenti palielina urīna daudzumu, līdz ar to rodas nepieciešamība bieži doties uz labierīcībām. Šādiem pacientiem nereti ir arī kustību traucējumi, kas vēl vairāk pasliktina dzīves kvalitāti un paaugstina risku sadzīves traumu gūšanai. Ārstam jāpārskata medikamentu saraksts, ko lieto pacients, un, ja iespējams, medikamentus jāmaina;

3.  jaukta urinācijas nesaturēšana - kombinējas slodzes urīna nesaturēšana un neatliekama urīna nesaturēšana, 10 līdz 30 % gadījumos;
4. pārplūdes urīna nesaturēšana - urīns noplūst no urīnpūšļa, kad urīnpūslis ir pārpildīts. Nesaturēšana visbiežāk veidojas, ja ir urīna atteces traucējumi no urīnpūšļa (visbiežāk urīnizvadkanāla sašaurinājums, labdabīga priekšdziedzera palielināšanās, atonisks urīnpūslis, priekšdziedzera vēzis). Pieaugot priekšdziedzera izmēram un vīrieša vecumam, attīstās labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija. Klīniski tā izpaudīsies ar apakšējo urīnceļu simptomiem (AUCS). Jāuzsver, ka tieši vīriešiem pēc 50 gadu vecuma, AUCS ir viens no galvenajiem dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem.

Kā noskaidrot urīna nesaturēšanas cēloni? 

Ir ļoti svarīgi rūpīgi izsekot slimības anamnēzei. Jānoskaidro blakus saslimšanas un tas, vai pacientam nav neiroloģiskas saslimšanas. Svarīga ir informācija par ikdienas paradumiem, tajā skaitā šķidruma lietošanu. Jāpievērš uzmanība pacienta emocionālajam un psiholoģiskajam stāvoklim. No specifiskiem izmeklējumiem kā precīzākos jāmin urodinamiskos izmeklējumus. Tie šobrīd visā pasaulē ir labākā metode apakšējo urīnceļu simptomu izvērtēšanai. Tas ir neinvazīvs, nesāpīgs un informatīvs izmeklējums. Urodinamisko izmeklējumu laikā urīnpūsli mākslīgi uzpilda ar  sterilu šķidrumu. Izmeklējuma gaitā vienlaikus mēra spiedienu urīnpūslī un spiedienu vēdera dobumā, un analīzē spiedienu sakarības atkarībā no urīnpūšļa pildījuma. Rezultātā iegūst „tilpuma/spiediena līkni" jeb cistometrogrammu. Analizējot cistometrogrammu, var iegūt informāciju par urīnpūšļa sensitivitāti jeb jutību, urīnpūšļa ietilpību, kā arī par urīnpūšļa muskuļa funkciju. Urodinamisko izmeklējumu laikā iegūstam informāciju par to, vai pacientam ir/nav urīna nesaturēšana, kā arī nosakām  urīna strūklas ātrumu, jo izmeklējuma beigās pacientam urīnpūslis jāiztukšo. Nākot uz šo izmeklējumu, nav nepieciešama speciāli gatavoties. Jāpiebilst, ka, lai arī urīna nesaturēšana ir delikāta un intīma tēma, svarīgi par to runāt un līdz ar to būt informētam, jo mūsdienās ir pieejamas modernas diagnostikas un ārstēšanas iespējas.

Svarīgi atcerēties!

Urīna nesaturēšana nav norma, bet, iespējams, kāda no ļoti nopietnu slimību pazīmēm. Urinācijas traucējumi nereti ir pirmais kādas slimības simptoms, tādēļ nedrīkstētu tos atstāt bez ievērības.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!