Sabīne Šķēle: Runas un valodas traucējumu ietekme uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli

Valoda ir būtiska cilvēka pieredzes sastāvdaļa. Tā mums ļauj sazināties ar citiem, dalīties domās un sajūtās, kā arī orientēties pasaulē. Tomēr cilvēkiem ar runas un valodas traucējumiem šīs funkcijas var būt lielākā vai mazākā mērā ierobežotas. Runas un valodas traucējumu ietekme sniedzas daudz tālāk par grūtībām komunikācijā. Tie būtiski ietekmē cilvēka emocionālo un psiholoģisko stāvokli, ietekmējot pašapziņu, sociālās attiecības un garīgo veselību.

Pētījumos, kuros tiek analizēts, kā runas un valodas traucējumi var ietekmēt psihoemocionālo stāvokli, atrada korelāciju starp runas/valodas traucējumiem un trauksmes un depresijas risku. Šie riski rodas jau bērna vecumā, tomēr visaugstākie tie ir pusaudžu gados. Ja laikus nemeklē atbilstošu terapiju un speciālistu palīdzību, pieaugušo vecumā psihoemocionālie traucējumi, kas radušies runas vai valodas barjeru dēļ, nostiprinās.

Frustrācija un izolācija, ko izraisa runas un valodas traucējumi, var radīt virkni psiholoģisku problēmu, tostarp trauksmi, depresiju, zemu pašvērtējumu un emocionālus traucējumus.

1. Trauksme. Daudzi cilvēki ar runas un valodas traucējumiem sociālajās

situācijās  piedzīvo izteiktu trauksmi. Viņi var baidīties no tā, ka viņus vērtēs,  runas grūtību dēļ pārpratīs vai pazemos. Trauksmes dēļ cilvēki var  izvairīties no sarunām, socializēšanās vai pat darba, vai skolas aktivitātēm, kur  nepieciešams runāt. Laika gaitā šī izvairīšanās var ierobežot viņu iespējas  veidot sociālos kontaktus un personisko izaugsmi. Bērniem ar valodas traucējumiem var būt grūti iegūt draugus vai piedalīties grupu aktivitātēs. Viņu nespēja izteikties vai pareizi reaģēt uz sociālajiem signāliem var likt viņiem  izskatīties noslēgtiem vai neieinteresētiem, pat ja viņi ļoti  vēlas saikni. Laika gaitā tas var izraisīt sociālo noraidījumu vai pat izsmieklu, kas tikai pastiprina emocionālo stresu. Cilvēkiem ar runas un    valodas traucējumiem var rasties sociālā fobija jeb bailes no socializēšanās un logofobija jeb bailes runāt.

2. Depresija. To var veicināt hroniska izolācijas un vilšanās sajūta. Bērniem depresija var izpausties kā viegla aizkaitināmība, atteikšanās no sociālām aktivitātēm un samazināta interese par spēlēšanos. Izteikti emocionāli traucējumi rodas pusaudžu vecumā, kad runas un valodas traucējumu dēļ ir ierobežota komunikācija un socializēšanās ar vienaudžiem. Pieaugušajiem emocionālā slodze var izraisīt pastāvīgas skumjas, motivācijas trūkumu vai mazvērtības sajūtu. Smagas depresijas gadījumā palielinās arī pašnāvības risks.

3. Zems pašvērtējums. Runas un valodas traucējumi, kuru dēļ ir ierobežota komunikācija, var ietekmēt cilvēka pašvērtējumu. Nespēja efektīvi izteikties vai būt saprastam, var likt cilvēkiem justies mazāk kompetentiem vai, ja tā var teikt, zemākiem par vienaudžiem. It īpaši svarīgi šo problēmu risināt bērnu  vecumā, jo šajā laikā veidojas viņu pašapziņas pamati. Atkārtota neveiksmes vai apmulsumu pieredze var nostiprināt negatīvu pašvērtējumu, izraisot nepilnvērtības sajūtu.

4. Emocionālā attīstība. Bērniem runas un valodas traucējumi var būtiski ietekmēt emocionālo attīstību. Valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tā ir arī svarīga daļa no emociju izpratnes un pārvaldīšanas. Ja bērniem ir grūtības ar valodu, viņiem var būt grūtāk izprast savas emocijas, runāt par sajūtām vai saprast citu cilvēku emocijas. Tas var izraisīt emocionālu disfunkciju, kad    bērna nespēja komunicēt vai saprast emocijas, raisa dusmu uzplūdus, agresiju vai  noslēgšanos. Turklāt bērna nespēja izprast savu emocionālo stāvokli var kavēt empātijas un sociālo prasmju attīstību, kas ir būtiski, lai veidotu veselīgas  attiecības. Šīs grūtības var turpināties arī pusaudža un pieaugušā   vecumā, radot vēl vairāk sociālos un emocionālos izaicinājumus.

Neraugoties uz runas un valodas traucējumu radītajām grūtībām, daudzi rod veidus, kā pārvarēt savas problēmas un gūt emocionālo un psiholoģisko izaugsmi. Agrīna iejaukšanās ir būtiska, īpaši bērniem. Logopēdiskā terapija un psiholoģiskā  atbalsta kombinācija var palīdzēt uzlabot komunikācijas prasmes un attīstīt mehānismus, kā tikt galā ar emocionālo un sociālo stresu. Ģimenes, draugu un pedagogu atbalsts arī ir ļoti svarīgs. Veicinot iekļaujošu un saprotošu vidi, cilvēki ar komunikācijas traucējumiem var justies atbalstīti un mazāk izolēti. Sociālais atbalsts, apvienojumā ar profesionālo palīdzību, var ļaut atgūt pārliecību, mazināt trauksmi un veidot augstāku pašvērtējumu.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!