Sabīne Šaripova: Kas ir endometrioze

Endometrioze ietekmē apmēram 200 miljonus sieviešu visā pasaulē. Tā ir pusaudžu un reproduktīvā vecuma sieviešu slimība, kurai raksturīga endometrijam līdzīgu audu veidošanās ārpus dzemdes iekšējā slāņa un parasti ir saistīta ar hroniskām iegurņa sāpēm un neauglību. Endometrijs ir šūnu slānis, kas normā izklāj dzemdes dobumu. Tas regulāri cikla laikā atjaunojas un noārdās, kas izpaužas ar menstruācijām. Endometrioze visbiežāk skar olnīcas, olvadus un audus, kas izklāj iegurni. Reti endometrija audi var izplatīties ārpus iegurņa orgāniem. Diemžēl endometriozi ne vienmēr savlaicīgi diagnosticē un tā pasliktina dzīves kvalitāti.

Teorijas par endometriozes rašanos

Lai gan endometriozes etioloģija nav pilnībā noskaidrota, pastāv vairākas hipotēzes par endometriozes bojājumu attīstību. Saskaņā ar neseniem pētījumiem ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka hormonālie un imūnie faktori rada iekaisumu veicinošu mikrovidi, kas atvieglo endometriozes noturību. Endometrioze ir estrogēnu atkarīga slimība – ektopiskie endometrija audi reaģē uz dzimumhormonu līmeņa svārstībām menstruālā cikla laikā, tāpēc tajos notiek histoloģiskas pārmaiņas.

Aplūkosim vairākas teorijas.

1. Implantācijas teorija

1927. gadā Džons Sampsons kā pirmo slimības attīstības soli ierosināja retrogrādo asiņu un endometrija audu plūsmu caur olvadiem vēderplēves dobumā, kur tie veido audu perēkļus. Šī teorija ļauj labi izskaidrot, kāpēc endometrioze visbiežāk sastopama uz olnīcu, peritoneālajām virsmām, uterosakrālajām saitēm un urīnpūšļa. Tomēr šī teorija neļauj izskaidrot retus gadījumus, kad endometriozes perēkļi veidojas, piemēram, galvas smadzenēs.

2. Celomiskā teorija

Celomiskā metaplāzija ietver normālu peritoneālo audu pārveidošanos par ārpusdzemdes endometrija audiem. Ķīmiskajām vielām, kas traucē endokrīnās sistēmas darbību, šādā transformācijā var būt svarīga loma. Autori apgalvo, ka atlikušās šūnas no Milleru vadu veidošanās embrioģenēzes periodā saglabā spēju estrogēnu ietekmē attīstīties par endometriozes perēkļiem.

3. Aromatāzes

Perifērie audi arī spēj ražot estrogēnus, kas nodrošina labvēlīgu vidi endometriozes perēkļu attīstībai. Endometiozes perēkļos ir paaugstināta aromatāžu aktivitāte, kas atbild par androstendiona konversiju par estronu un estradiolu – estrogēniem, kuri veicina endometriožu augšanu.

4. Prostaglandīni

Prostaglandīns ir visspēcīgākais aromatāzes aktivators, kas stimulē estrogēnu darbību un endometriozes šūnu proliferāciju. Prostaglandīnu aktivitāte endometriozes perēkļos ir paaugstināta.

5. Ģenētiskie faktori

Daži pētījumi liecina, ka ģimenes locekļi endometriozi var nodot jaunajām paaudzēm. Dažas ģimenes var būt uzņēmīgākas pret endometriozi, taču tās cēloņi ir neskaidri.

Simptomi, kādi sastopami endometriozes gadījumā

Primārais endometriozes simptoms ir iegurņa sāpes, kas bieži saistītas ar menstruācijām. Kaut arī menstruāciju laikā daudzām ir krampji, endometriozes slimniecēm parasti raksturīgas menstruālās sāpes, kas ir daudz spēcīgākas nekā parasti. Laika gaitā sāpes var arī palielināties.

Bieži sastopamās endometriozes pazīmes un simptomi:

• dismenoreja – sāpīgi periodi: iegurņa sāpes un krampji var sākties pirms menstruāciju perioda un ilgt vairākas dienas, var būt arī sāpes muguras lejasdaļā un vēderā;
• dispareūnija – sāpes iegurņa rajonā, kas saistītas ar dzimumaktu, sāpes dzimumakta laikā vai pēc tā ir saistītas ar endometriozi;
• sāpes vēdera izejas vai urinēšanas laikā;
• pārmērīga asiņošana – iespējamas smagas menstruācijas vai asiņošana starp periodiem (starpmenstruālā asiņošana);
• neauglība – dažreiz endometrioze tiek diagnosticēta tām sievietēm, kuras izmeklē neauglības cēloņus;
• citas pazīmes un simptomi – iespējams nogurums, caureja, aizcietējums, vēdera uzpūšanās vai slikta dūša, īpaši menstruāciju laikā.

Riska faktori, kas saistīti ar endometriozes attīstību

Vairāki faktori rada lielāku endometriozes attīstības risku, piemēram:

• nedzemdējusi sieviete;
• menstruācijas sākušās jau agrīnā vecumā;
• vēlīna menopauze;
• īsi menstruālie cikli – īsāki par 27 dienām;
• smagas menstruācijas, kas ilgst ilgāk par septiņām dienām;
• paaugstināts estrogēna līmenis;
• Zems ķermeņa masas indekss;
• ģimenes anamnēzē saslimstība ar endometriozi;
• reproduktīvā trakta anomālijas.

Diagnostikas iespējas

• Iegurņa pārbaude. Iegurņa pārbaudes laikā ārsts manuāli izjūt (palpē) iegurņa zonas, lai konstatētu novirzes, piemēram, reproduktīvo orgānu cistas.
• Ultraskaņa. Lai uzņemtu attēlus, ierīce, ko sauc par pārveidotāju, tiek vai nu piespiesta vēderam, vai arī ievietota makstī (transvagināla ultraskaņa). Lai iegūtu vislabāko reproduktīvo orgānu pārskatu, var pielietot abus ultraskaņas veidus.
• Magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI). MRI laikā tiek izmantots magnētiskais lauks un radioviļņi, lai izveidotu detalizētus ķermeņa orgānu un audu attēlus.
• Laparoskopija. Procedūra, kas ļauj ķirurgam apskatīt vēdera iekšpusi. Kamēr sieviete ir pakļauta vispārējai anestēzijai, ķirurgs izdara nelielu iegriezumu pie nabas un ievieto instrumentu (laparoskopu), meklējot endometrija audu pazīmes ārpus dzemdes. Laparoskopija var sniegt informāciju par endometrija perēkļu atrašanās vietu, apjomu un izmēru. Ķirurgs var paņemt audu paraugu (biopsiju) turpmākai pārbaudei.

Terapijas iespējas

Tradicionālā sāpju ārstēšana ietver dažādas pieejas un dažādus ceļus.

• Medikamentozās terapijas iespējas

1. Hormonālie preparāti. Ieteicams lietot tikai progesteronu saturošu kontracepciju, piemēram, desogestrēlu.
2. Pretsāpju medikamenti. Ir maz pierādījumu par nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu endometriozes gadījumā. Šiem līdzekļiem ir labvēlīga ietekme uz primāro dismenoreju, un tie tiek plaši izmantoti kā pirmās izvēles līdzekļi ar endometriozi saistītu sāpju ārstēšanā.

• Ķirurģiskās ārstēšanas iespējas

Ķirurģisku ārstēšanu pielieto gadījumos, ja sievietei nelīdz medikamentozā terapija. Kā viena no ķirurģiskām iespējām ir laparoskopiska operācija, kas uzlabo dzīves kvalitāti. Retāk tiek veikta histerektomija, kuras laikā notiek olnīcu, olvadu un visbiežāk arī dzemdes izņemšana.

• Alternatīvās ārstēšanas iespējas

Akupunktūra, augstas frekvences transkutāna elektriskā nervu stimulācija, ķīniešu augu izcelsmes zāles, vingrošana, bezglutēna diēta, B1 un B6vitamīnu, magnija lietošana, tropiskais karstums, mugurkaula manipulācijas un meditācija. Nav pamatotu pierādījumu vai augstas kvalitātes pētījumu, kas atbalstītu šīs terapijas, taču, ja tās nerada kaitējumu vai neaizkavē specifisku ārstēšanu, tās var uzskatīt par atbalstošiem terapijas veidiem.

Kopumā endometrioze ir slimība, kas novājina organismu un ietekmē pieaugušo un pusaudžu dzīves kvalitāti. Ja slimība tiek diagnosticēta vēlīni, tā var izraisīt reproduktīvā potenciāla un auglības samazināšanos.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2020. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!