Rudīte Pivņeko, Marta Celmiņa: Krākšana – kaitinošs slimības liecinieks

Kam gan nav nācies saskarties ar krākšanu? Lielākoties šķiet, ka galvenais cietējs ir blakusgulētājs (troksnis taču traucē), bet patiesībā tā liecina par  nopietnu slimību – obstruktīvu miega apnoju (OMA). Tas nozīmē, ka miega laikā elpošana apstājas uz vismaz 10 sekundēm. Tā ir dzīvībai bīstama situācija, ko nereti nenovērtē un līdz ar to neārstē.

Bez krākšanas par OMA liecina arī nepieciešamība iet uz tualeti nakts laikā, smakšanas vai aizrīšanās sajūta miegā, sausa mute un sāpes kaklā no rīta… Dienas laikā cilvēks var būt miegains (pat tik ļoti, ka aizmieg pie stūres), kā arī konstatē grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumus, garastāvokļa maiņas, vieglu aizkaitināmību, depresiju, paaugstinātu asinsspiedienu.

Kādi ir riska faktori obstruktīvās miega apnojas attīstībai?

OMAS riski ir abiem dzimumiem un sastopami visās vecuma grupās. Kopumā vīriešiem OMA risks ir augstāks, bet sievietēm tas nozīmīgi palielinās pēc menopauzes. Citi riska faktori ir palielināts svars, šauri elpceļi, palielinātas kakla vai aizdegunes mandeles, vecums pēc 40 gadiem. Lai izvērtētu savu OMA iespēju, aizpildiet testu!

Šis tests palīdzēs novērtēt, vai Jums ir obstruktīvas miega apnojas risks. Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir elpošanas traucējumi miegā, kas izpaužas kā krākšana, elpas aiztures, nemierīgs miegs, elpošana caur muti, nakts tualetes apmeklējumi. Dienas laikā var būt pastiprināta miegainība, nogurums, koncentrēšanās grūtības

stop bang skala

Ja uz 3 vai vairāk jautājumiem atbildējāt ar “Jā”, tad Jums ir risks miega apnojai. Ja uz vairāk kā 5 jautājumiem atbildējāt ar “Jā” – Jums ir augsts risks miega apnojai.

Ja Jums ir risks miega apnojai, vērsieties pie miega speciālista.

Adaptēts Chung F. et al 2008

Kā diagnosticēt obstruktīvo miega apnoju?

Vērsieties pie speciālistiem, kuri veic miega izmeklējumu – poligrāfiju. Izmeklējums notiek miegā, un tā laikā ar speciāliem sensoriem nosaka un mēra dažādas ķermeņa funkcijas – elpošanu un elpas aizturi, sirdsdarbību, skābekļa līmeni un elpošanas muskuļu darbību.

Kādas var būt neārstētas miega apnojas sekas?

Elpas aizturu dēļ smadzenēs miegā sāk trūkt skābeklis, tādēļ viena no spilgtākajām neārstētas OMA sekām – pastiprināta miegainība un nogurums. Cilvēks var aizmigt gan darbā, gan pie stūres, kas var kļūt par iemeslu dažādiem nelaimes gadījumiem. Pietiekami nenovērtēts ir arī insulta un infarkta risks: skābekļa samazināšanās dēļ tiek noslogota asinsrites sistēma, kas paaugstina asinsspiedienu. Smagākos gadījumos tas krietni palielina pēkšņas nāves risku. Tas ir īpaši svarīgi, jo neārstēta OMA var paaugstināt komplikāciju risku, lietojot medikamentus vai veicot ķirurģiskas manipulācijas. Daži medikamenti (piemēram, narkoze vai pretsāpju līdzekļi) var atslābināt muskulatūru, vēl vairāk pastiprinot OMA, tādēļ noteikti pirms jebkādas medikamentu lietošanas jāinformē ārsts. Nav mazsvarīgi, ka neārstēta OMA var izraisīt seksuālu disfunkciju vai paātrināt glaukomas attīstību. Protams, viens no OMA pamanāmajiem simptomiem – krākšana – traucē arī partneri un citus ģimenes locekļus. Tā rezultātā arī citi cieš no hroniska miega un atpūtas trūkuma, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt attiecību pārtraukšanu. Pēdējos gados, kad pasaule cīnījās ar pandēmiju, konstatēts, ka OMA pacientiem bija augstāks risks smagāku COVID -19 formu attīstībai. Šiem pacientiem biežāk bija nepieciešama ārstēšana stacionārā nekā tiem, kuriem nebija OMA.

Transporta vadīšana un miega apnoja

Nav grūti iedomāties, ka pēc negulētas nakts ir sarežģīti koncentrēties – arī sēžot pie stūres. OMA gadījumā, lai gan gulēts pietiekami daudz, miegs ir nekvalitatīvs, tādēļ mēdz gadīties,  - cilvēki nejūt, ka pie stūres iemieg. Jebkuram, kurš vēlas iegūt vai pagarināt autovadītāja apliecību, medicīniskajā apskatē noteikti jāizvērtē arī OMA risks, aizpildot STOP-BANG anketu un paaugstināta OMA riska gadījumā, veicot poligrāfiju. Ministru kabineta noteikumi Nr. 940 nosaka, ka cilvēkiem, kuriem ir mērena vai smaga OMA, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja slimības simptomus iespējams kontrolēt. 

Kā ārstē miega apnoju?

Ārstēšana atkarīga no iemesla. Svarīgākais ārstēšanas mērķis ir atjaunot pietiekamu skābekļa apgādi pacienta organismam. Iespējams, nepieciešams samazināt kakla vai deguna mandeles, vai arī ārstēt alerģiskās iesnas, kas sabiezina deguna gļotādu. Dažiem pietiek ar pretkrākšanas kapi vai mutes aparatūru, kas palīdz noturēt vaļā elpceļus. Viens no biežāk izmantotajiem ārstēšanas veidiem – ventilācijas atbalsts miegā. Tā ir īpaša ierīce, kas sastāv no maskas, caurules un aparāta, kas palīdz elpot, maigi pūšot elpceļos gaisu un noturot tos vaļā.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!