Roberts Stašinskis: Kā rīkoties, ja kaut kas ir iekodis

Uz mūsu planētas ir vairāki tūkstoši indīgo dzīvnieku un kukaiņu. No to izraisītas saindēšanās ik gadu mirst vairāki tūkstoši cilvēku. Dzīvojot Latvijā, varam būt priecīgi, jo indīgo radību daudzums Latvijā ir niecīgs. Latvijā ir tikai viena indīga čūska – parastā odze (Vipera berus).

Odze ir 40–80 cm gara čūska. Tās krāsa var būt no gaiši pelēkas, dzeltenbrūnas līdz pat melnai. Visā ķermeņa garumā ir melna vai tumši brūna zigzagveida līnija. Vēderdaļa ir gaišāka par muguru. Galva saplacināta, ir izteikta kakla iežmauga, starp acīm mēdz būt tumšs X vai V veida zīmējums. Odzes sastopamas visā Latvijas teritorijā. Odzes ir siltummīļi, tāpēc nereti izlien saulē “pasildīties”.

Odzes ir kurlas. Tomēr tās ļoti labi jūt dažādas vibrācijas un draudu gadījumā cenšas paslēpties. Ja odzei nav izdevies paslēpties, tā sastingst cerībā, ka netiks pamanīta. Cilvēks odzei nav interesants, jo neietilpst pārtikas ķēdē. Odze nekad (!) pirmā neuzbrūk cilvēkam. Kož tikai tad, kad tiek tīši provocēta, piemēram, biedēta, tramdīta, aizskarta ar zābaku, ar koku vai kad viņai snaudošai netīši uzmin, uzsēžas vai pieskaras ar roku. Visneiecietīgākās pret aizskaršanu čūskas ir pārošanās periodā un ādas virskārtas maiņas laikā.

Odzes inde sastāv no daudziem bioloģiski aktīviem komponentiem, kur katram ir citāda ietekme uz dažādām orgānu sistēmām. Galvenā ietekme ir hemotoksiska, tas ir, uz asinsrites sistēmu.

Kodiena vietā visbiežāk redzami divi “punktiņi” no čūskas zobiem. Ja pirms kodiena odze indi jau iztērējusi un tā vēl nav paspējusi atjaunoties, saindēšanās nenotiks. Tomēr notikuma brīdī to neviens nezina. Visbiežāk inde cilvēka organismā tiek iešļākta, un tad sākas saindēšanās izpausmes.

Simptomātika sākas agrīni ar lokālām sāpēm koduma vietā, var veidoties lokāls pietūkums. Iespējama agrīna kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumu rašanās (slikta dūša, vemšana, caureja, kolikas vēderā). Smagos saindēšanās gadījumos novēro šoku: strauju asinsspiediena krišanos, izteiktu vājumu, ģībšanu, svīšanu, smagākos gadījumos sākas apziņas traucējumi, var pievienoties arī elpošanas traucējumi.

Saindēšanās gadījumā lokālā tūska var pieaugt un izplatīties pat 72 stundas, iespējamas hemorāģiskas un pat nekrotiskas ādas pārmaiņas.

Kā rīkoties, ja iekodusi odze

Vispirms gan jādara viss, lai ar odzi nesastaptos, – var skriet, lēkt, sist kājas pie zemes utt. Ja dodamies pļavā vai mežā ogās, sēnēs, galvenais ir stingrs apģērbs, zābaki virs potītēm, cimdi.

Ja odze tomēr iekodusi, jāsaglabā miers. Jācenšas sakosto ķermeņa daļu turēt mierā, piemēram, roku iekārt lakatiņā, lieki nekustināt sakosto kāju utt. Koduma vietu nedrīkst spiest, sūkt, griezt vai veikt citas darbības, jo tās veicina indes izplatību un infekcijas pievienošanos. Lokāli drīkst uzlikt vēsumu, bet nedrīkst likt žņaugu. Pēc iespējas ātrāk jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Ikviens cietušais medicīnas iestādē būtu jānovēro 8–12 stundas.

Medicīnas iestādē tiks lemts par tālāko terapiju. Notikuma vietā nav izmantojami specifiski antidoti. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar izteiktu anafilaksi jeb šoka reakciju anamnēzē.

Kož ne tikai odzes, bet arī bites, lapsenes, dunduri utt. Šo kukaiņu dziedzeros veidojas indes, kuras satur dažādus fermentus. Šiem enzīmiem nonākot mūsu organismā, rodas dažādas pakāpes alerģiskas izpausmes – no lokāla kairinājuma līdz pat smagai anafilaktiskai reakcijai un nāvei. Izpausmes ātrums un apjoms ir atkarīgs no cilvēka individuālās jutības.

Kodiena gadījumā sākotnēji ir sāpes koduma vietā, tām seko lokāls iekaisums ar apsārtumu, lokālu tūsku, sulošanos, niezi. Var izveidoties vezīkula vai čulga. Smagākos gadījumos pievienojas slikta dūša, vemšana, caureja, asinsspiediena pazemināšanās, ģībonis, elpošanas traucējumi. Smagas alerģijas gadījumos cilvēks var arī nomirt.

Kā rīkoties, ja sakoduši kukaiņi

Rīcībai jābūt ātrai, saglabājot mieru, īpaši tad, ja pacientam jau kādreiz ir bijusi anafilakse. Šiem pacientiem agrīni jāievada adrenalīns (šīs grupas pacienti šo medikamentu nēsā ikdienā sev līdzi) un jānogādā medicīnas iestādē.

Ja konstatējam, ka kukaiņa koduma vietā palicis dzelonis, tas akurāti jāizvelk. Lokāli var uzlikt vēsus apliekamos vai drānā ietītu ledu, kas mazinās sāpes, lokālo tūsku. Koduma vietas kasīšana tikai pastiprina lokālās izmaiņas, un pastāv iespēja inficēt brūci. Ir apsverama pretsāpju un antihistamīna grupas medikamentu lietošana, lokāla hormonterapija. Pirms lietojat medikamentus, tomēr būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.

Noteikti jāatceras – ja cilvēkam čūska vai kukaiņi ir iekoduši rokā vai pacientam strauji veidojas tūskas uz rokām, plaukstām – jau laikus ir jānoņem rotaslietas (gredzeni, rokassprādzes, arī rokas pulkstenis u.tml.), jo izteiktas tūskas gadījumā var būtiski pasliktināties perifērā asinsrite.

Mazākas iespējas, ka sakodīs kukaiņi, būs tiem, kuri nēsā apģērbu ar garām piedurknēm, garās bikses, apavus, izvairās no ūdens tuvuma, nebrien garā zālē utt.

Ja mums apkārt būs sakopta vide (nopļauta zāle, nebūs drazu kaudzes, būs iztīrītas pažobeles), kā arī parūpēsimies par drošību, ejot mežā, pļavā, – iespēja iedzīvoties veselības problēmās samazināsies.

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!