Roberts Stašinskis: Atklāti par alkohola postu

Alkoholisko dzērienu lietošana ir galvenā problēma, kuras dēļ pacienti nonāk Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā, norāda klīnikas ārsts ROBERTS STAŠINSKIS. Šeit stacionāru palīdzību ik gadu saņem vismaz 500–600 šādu pacientu, taču tā ir aptuveni ceturtdaļa no tiem, kas uz slimnīcu atvesti alkohola lietošanas dēļ. Pārējie palīdzību saņem uzņemšanas nodaļā un pēc tam tiek palaisti mājās, bet vēl daļa ar sarežģījumiem, kas radušies alkohola ietekmē, nonāk citās slimnīcas nodaļās: traumatoloģijā ar dažādiem lūzumiem, neiroķirurģijā ar galvas traumām, ķirurģijā ar ilgstošas alkohola lietošanas sekām un pat patologanatomijas nodaļā.

Skarbā realitāte

Savus pacientus varam iedalīt divās grupās – pirmie ir tādi, kas alkoholu lietojuši ne ilgstoši, taču lielā apjomā un ar to saindējušies. Pacientu promiles mēdz būt dažādas: 3, 4, 5, un pat 6, un neapšaubāmi – jo vairāk ir iedzerts, jo lielāks ir arī promiļu skaits un līdz ar to pacienta vispārējais stāvoklis – smagāks.

Diemžēl saindēšanās ar alkoholu var radīt pat pēkšņu nāvi, turklāt, lai cik pārsteidzoši tas varētu šķist, nomirt var, jau sasniedzot 2,5 promiles. Dažs gan teiks, ka ir iedzēris krietni vairāk, bet nekas slikts nav noticis... Par to varam vienīgi priecāties, jo ikdienā patiešām sastopamies arī ar pacientiem, kuriem pēc alkohola lietošanas bijušas klīniskās nāves epizodes un veikta reanimācija. Pēc nonākšanas slimnīcā šādus pacientus sīki izmeklējot, parasti neizdodas atklāt akūtas sirds lielo asinsvadu problēmas, kas varētu būt izraisījušas sirds apstāšanos, tātad vienīgais cēlonis, ko izdodas atrast, ir alkohols. Šādos gadījumos cilvēkam paveicies, ja agrīni paspējuši reaģēt līdzcilvēki un atbraukt ātrā palīdzība, taču, ja palīdzība ierodas pārāk vēlu, cilvēks nokļūst nevis vairs pie mums, bet patologanatomijas nodaļā.

Otra daļa pacientu ir tādi, kas nevis vienā vakarā izdzēruši kādu litru degvīna vai tā analoga, bet tie, kas alkoholu lieto nosacīti mazākos apjomos, taču ļoti ilgstoši. Mums ir pacienti, kas ik dienu dzer mēnešiem – trīs, četrus, sešus… Daži stāsta, ka alkoholu lietojuši katru dienu gadiem ilgi – divus, trīs gadus vai vēl vairāk. Šie pacienti parasti ar alkoholu nesaindējas bet pakāpeniski gūst dažādus ļoti nopietnus orgānu bojājumus.

Rudens–ziemas–pavasara sezonā klāt nāk vēl viena papildu problēma – kā zināms, alkohola lietošanas dēļ cilvēki bieži vien nokļūst zināmā mērā bezpalīdzīgā stāvoklī, un, ja tas gadās uz ielas, gaisa temperatūrai esot zem mīnus pieciem grādiem, notiek ķermeņa atdzišana. Šajā laikā slimnīcās nonāk ļoti daudz pacientu ar atdzišanu, nosalšanu un plašiem dažādas pakāpes apsaldējumiem.

Alkohola iedarbība uz organismu

Alkohols tiešā vai netiešākā veidā iedarbojas uz gandrīz visām orgānu sistēmām. Tas darbojas nomācoši uz centrālo nervu sistēmu, kā dēļ cilvēks sākotnēji var just garastāvokļa maiņas – vairumā gadījumu viegli eiforisku un labdabīgu noskaņojumu, retāk – agresiju.

Pieaugot uzņemtā alkohola līmenim asinīs, nomākums no centrālās nervu sistēmas puses kļūst arvien lielāks, līdz, sasniedzot individuālu slieksni, cilvēks nonāk bezsamaņā.

Centrālās nervu sistēmas nomākuma dēļ cilvēki kļūst ļoti atkarīgi no apkārtējās vides – varētu teikt, ka, alkohola koncentrācijai pieaugot aritmētiskā progresijā, dažādu veidu traumatisms saistībā ar alkoholu pieaug jau ģeometriskā progresijā. Un, jo lielāka ir bijusi alkohola koncentrācija, jo smagākas un sarežģītāk ārstējamas ir gūtās traumas.

Turklāt ļoti daudziem pacientiem smadzeņu toksiska bojājuma dēļ ir encefalopātija un sekundāras epilepsijas lēkmes.

Alkohols ļoti slikti ietekmē arī perifēro nervu sistēmu, radot dažādus metabolos traucējumus, kuru dēļ nervi iet bojā. Pārsvarā tas sākas ar kājām – parādās jušanas traucējumi, grūtības staigāt, un bieži vien šie cilvēki kļūst guloši un nespēj aiziet pat līdz tualetei.

Ir liela daļa pacientu ar izteiktiem šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumiem – nātrija, kālija līmeņa krišanos un no tā izrietošām sekām. Tāpat ir daudz pacientu ar kardiālām problēmām, par spīti uzskatam, ka alkohols ir veselīgs sirdij (tas gan parasti tiek attiecināts uz sarkanvīnā esošo resveratrolu, nevis jebkuru alkoholisku dzērienu), jo it kā mazinot mirstību. Zināmu devu un nosacīti adekvātas lietošanas gadījumos (alkoholisko dzērienu lietošanā vajadzētu aprobežoties ar trim glāzēm nedēļā) varbūt tā arī ir, taču gadījumos, ja alkoholu lieto pārmērīgi, rodas kardiomiopātijas, sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja. Jāatceras, ka alkohols paaugstina asinsspiedienu, tāpēc tiem, kam jau tāpat ir problēmas ar asinsspiedienu, nevajadzētu lietot alkoholu arī mazās devās.

Alkohols metabolizējas aknās, ietekmējot to funkciju – rodas alkohola hepatoze, hepatīti un ciroze, kas parasti turpina attīstīties un nereti beidzas letāli.

Aptuveni 10–20 procentiem pacientu traucētā aknu metabolisma un aizkuņģa dziedzera darbības dēļ pēc alkohola lietošanas ir pazemināts cukura līmenis, kas būtiski ietekmē nervu sistēmas darbību, jo cukurs galvas smadzenēm nepieciešams tikpat ļoti kā skābeklis.

Virknei alkohola lietotāju attīstās pankreatīts – aizkuņģa dziedzera iekaisums.

Arī sabiedrībā zināmu cilvēku problēma

Sabiedrībai parasti šķiet, ka alkoholisma problēma skar vienīgi asociālus elementus, kas dzīvo uz ielas un pārtiek tikai no naudas, ko iegūst, nododot tukšās pudeles. Jā, protams, šādu pacientu ir daudz, taču arī viņi kādreiz ir bijuši normāli, pārsvarā strādājoši cilvēki ar lielākiem vai mazākiem ienākumiem un dzīvesvietu, bet kādā mirklī alkohols ir kļuvis par vadošo prioritāti viņu dzīvē, kas rezultējies ar darba, ģimenes, ienākumu un dzīvesvietas zaudēšanu, un galu galā – kļūšanu par šādiem asociāliem elementiem, jo neviens par tādu nepiedzimst.

Šī pacientu sadaļa ir liela, taču tā nav vienīgā, tāpēc nevarētu teikt, ka alkoholisms ir kāda noteikta sabiedrības slāņa problēma. Alkoholisms skar arī ļoti labi situētus cilvēkus, kuriem ir mājas, mašīnas, ģimene, darbs, savs bizness, un varētu šķist, ka viss ir kārtībā. Diemžēl kāda iemesla dēļ alkohols viņiem ir ļoti svarīgs – varbūt pat svarīgāks par visu iepriekšējo.

Diemžēl mediķu redzeslokā alkohola lietošanas dēļ nonākuši arī daudzi sabiedrībā labi pazīstami cilvēki no visām nozarēm – ar politiku, izglītību, mākslu, biznesu un citām nozarēm saistītas personas. Tas, ka cilvēks sasniedzis augstu līmeni savā jomā un lieto smalku konjaku no dārgākā veikala plaukta, viņu nebūt nepasargā no alkohola lietošanas sekām. 

Kā sekas apkārt notiekošajam

Toksikologa problēma ir akūtas situācijas atrisināšana, un ar to mēs spējam tikt galā, taču mēs nevaram izārstēt pamatproblēmu vai faktoru kopumu, kuram piedzeršanās bijusi kā sekas. Pēc tam, kad esam atrisinājuši kārtējo piedzeršanās epizodi un ar to saistītās veselības problēmas, paliek ļoti daudz neatrisinātu faktoru un jautājums, kā šim cilvēkam tālāk dzīvot un uzvesties.

Ļoti daudz kas tajā visā ir atkarīgs no paša cilvēka, visas sabiedrības kopā, politiskiem lēmumiem un tamlīdzīgi. Situācija nav tik vienkārša, jo valsts, no vienas puses, ir ieinteresēta alkohola patēriņā, ņemot vērā, ka tas dod dažādu veidu nodokļu pienesumu valsts kasē. Jo vairāk ir nodokļu, jo vairāk resursu, bet tad arī sanāk – lai gūtu vairāk resursu, tostarp arī veselības aprūpei, iedzīvotājiem ir vairāk jādzer. Ja vairāk jādzer, tad vienlaikus mums jācīnās, lai visa sabiedrība nenodzertos. Ir ļoti grūti tajā atrast balansu. Skaidrs ir vienīgi tas, ka valsts interesēs ir apkarot nelegālā alkohola lietošanu, lai cilvēki lietotu legālo un par to tiktu maksāti nodokļi. Bet dzeršanas problēmu kā tādu risināt, šķiet, neviens īsti nevēlas.

Otrkārt, skaidrs, ja cilvēks justos labi, viņš visdrīzāk nemēģinātu kaut kā aizmirsties no ikdienas. Bet, kā viņš var labi justies, ja apkārt redz vienas vienīgas negācijas un viss ir slikti?

Daži uzskata, ka alkoholisma problēma tiek pārmantota ģenētiski, jo viņu nācijai ir raksturīgi ilgstoši un daudz dzert. Es drīzāk domāju, ka tās ir atrunas un mums ir radikāli jāpārskata dažādu veidu politika un tas, kā cilvēks kā būtne jūtas šajā vidē. Jāizvērtē, kas ir uzlabojams, jo alkohola pastiprināta lietošana ir tikai sekas visam apkārtējam.

Problēma jāapzinās pašam

Līdzīgi, kā runājot par jebkuras slimības ārstēšanu, alkoholisma gadījumā ir svarīgi, lai pats pacients apzinātos problēmu un vēlētos savā labā ko darīt. Diemžēl ļoti liela daļa no šiem cilvēkiem alkohola lietošanu neuzskata par slimību un neatzīst, ka ir slimi, taču, ja cilvēks nav gatavs atteikties no alkohola un ārstēties, tad palīdzēt viņam gandrīz nav iespējams.

Padomju laikā bija iespējama piespiedu ārstēšana, un arī mūsdienās tāda pastāv, taču to var piemērot tikai ar tiesas lēmumu, un diemžēl šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti. Pārsvarā tā ir brīva cilvēka paša izvēle – ārstēties vai neārstēties.

Turklāt arī apkārtējo – ģimenes, draugu un darbabiedru – loma šajā procesā ir teju bezspēcīga, un viņi bieži vien kļūst pat līdzatkarīgi, baidoties par to, cik šim alkohola upurim ir grūti, un meklē attaisnojumus cilvēka rīcībai. Tas šo problēmu nevis palīdz risināt, bet zināmā mērā to pat veicina.

Tā tikai liekas, ka tā ir paša dzērāja problēma, bet patiesībā tā skar ļoti dažādus aspektus.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!