Ritvars Ziedonis: Mazasinība jeb anēmija

Mazasinība ir nopietna medicīniska problēma. Tā skar samērā lielu daļu no pasaules iedzīvotājiem. Ar anēmiju var saslimt praktiski jebkurā vecuma grupā – sākot no jaundzimušajiem līdz pat sirma vecuma senioriem. Ar dzelzs deficīta anēmiju vien slimo līdz 25% no pasaules iedzīvotājiem. Pacientiem būtu jābūt informētiem par mazasinību, jo bieži vien samērā vieglas formas mazasinība ir pirmais redzamais simptoms ļoti nopietnām slimībām: kuņģa vai zarnu vēzim, celiakijai, nieru mazspējai.

Mazasinība pēc definīcijas ir stāvoklis, kad cilvēka hemoglobīna un/vai hematokrīta līmenis ir zemāks par labi zināmajām normas robežām. Ar anēmiju jeb mazasinību mēs saprotam aptuveni četrus simtus dažādu anēmijas veidu, kas ir aprakstīti medicīniskajā literatūrā. Protams, liela daļa no šīm anēmijām ir ļoti retas, tāpēc šoreiz parunāsim par biežāk sastopamajām.

Anēmija pati par sevi nav atsevišķa slimība. Katrai anēmijai ir kāds iemesls, kas būtu jānosaka ar izmeklēšanas metodēm, lai veiksmīgi izārstētu pacientu.

Kas īsti ir eritrocīti un hemoglobīns

Cilvēka asinīs cirkulē vairāku veidu šūnas. Viens no šiem šūnu veidiem ir eritrocīti jeb sarkanās asins šūnas. Vesela pieauguša cilvēka asinsritē cirkulē aptuveni 5 miljoni eritrocītu vienā mikrolitrā. Katram cilvēkam ir 5–6 litri asiņu, kas satur šīs mazās vērtīgās sarkanās šūniņas. Katrā eritrocītā atrodas dzelzi saturoša hemoglobīna molekula, kas, saistoties ar skābekli, piešķir asinīm sarkanu krāsu.

Hemoglobīns ir kompleksa olbaltumu molekula, kas cilvēka organismā veic skābekļa transportu. Hemoglobīns spēj saistīt no atmosfēras gaisa ieelpotās skābekļa molekulas un nogādāt tās organisma audos, kur tās pilnībā tiek izlietotas. Šo funkciju hemoglobīns spēj veikt, ja organismam pietiek dzelzs rezervju un ja nav traucēta eritrocītu ražošana kaulu smadzenēs. Ja cilvēkam ir samazināts eritrocītu vai hemoglobīna daudzums, tad parādās dažādi simptomi un sūdzības, ko mēs kopējā vārdā dēvējam par anēmiju.

Biežākās anēmijas pacientu sūdzības

Mazasinībai, gluži kā lielai daļai citu medicīnisku stāvokļu, ir raksturīgas dažāda veida izpausmes, kuras ne vienmēr liecina tikai un vienīgi par šo stāvokli.

Pacienti ar samazinātu hemoglobīna līmeni biežāk vēršas pie ārsta vai cita medicīnas darbinieka ar sūdzībām par vājumu, elpošanas grūtībām slodzes laikā, paātrinātu sirdsdarbību, galvassāpēm, matu izkrišanu, trausliem nagiem, traucētu augšanu un attīstību, bālu, dzeltenīgu ādas un gļotādu nokrāsu. Rets, taču ļoti interesants simptoms, kas ir raksturīgs ar mazasinību sirgstošiem pacientiem, ir tā sauktā pica (latīņu valodā – žagata) vai pica chlorotica, kad pēkšņi pacients izjūt vēlmi ēst neēdamas lietas, vai arī pastiprināti lieto uzturā kādu viena veida produktu. Manā praksē bijuši pacienti, kas dienā lietojuši vairākas paciņas kalcija tablešu vai ik dienu apēduši kilogramiem apelsīnu. Ir bijuši arī pacienti, kas ēduši arī papīru un pat zemi vai krītu. Šis simptoms vairāk raksturīgs tieši dzelzs deficīta anēmijai.

Kādi izmeklējumi jāveic pacientam ar anēmiju

Vērtīgākais un populārākais izmeklējums pacientam ar aizdomām par anēmiju ir pilna asinsainas analīze, kuru var veikt jebkurā laboratorijā, noņemot asinis no vēnas slēgtā stobriņā. Parasti, izvērtējot šo pirmo asinsainu, ārsts var mērķtiecīgi izlemt, kādi tālāki izmeklējumi būtu veicami.

Saņemot asins analīzes rezultātus, svarīgi izvērtēt, vai anēmija ir ar normālu, samazinātu vai palielinātu eritrocītu lielumu. Pēc šiem parametriem anēmiju iedala trīs kategorijās: normocitāra (parasta lieluma eritrocīti), mikrocitāra (samazināti eritrocīti), makrocitāra (palielināti eritrocīti).

Visbiežākā no deficītu anēmijām ir dzelzs deficīta anēmija. Tā ir mikrocitāra anēmija, tātad ar samazinātu šūnu tilpumu un samazinātu hemoglobīna daudzumu eritrocītos. Izmeklējot slimnieku ar iespējamu dzelzs deficīta anēmiju, obligāti jānosaka pacientam feritīna līmenis asinīs, kurš liecina par dzelzs rezervēm organismā.

Būtiskie jautājumi, uz kuriem vajadzētu atbildēt, izmeklējot slimnieku ar anēmiju:

1. Vai nav pastiprināta asins zuduma? Pastiprinātu asins zudumu rada, piemēram, stipras ginekoloģiskas asiņošanas, asiņošanas no urīnceļiem vai gremošanas trakta. Ne vienmēr šis asiņu zudums ir acīm redzams, piemēram, vieglu asiņošanu kuņģa un zarnu traktā lielākā daļa nemaz nemana, pat ja asiņošana noris mēnešiem ilgi. Ja mēs runājam par iespējamiem asins zudumiem caur gremošanas traktu, der atcerēties, ka visiem cilvēkiem pēc 50 gadu sasniegšanas jāveic tests uz slēptajām asinīm fēcēs jeb izkārnījumos. Šo testu valsts apmaksā, par tā veikšanu katram pašam jāinteresējas pie sava ģimenes ārsta, bet noteikti tas jāveic, ja ārsts vai māsiņa jums to piedāvājuši veikt. Diemžēl viens no biežākajiem asiņošanas iemesliem no kuņģa un zarnu trakta ir tieši resnās zarnas vēzis, kuņģa vēzis un kuņģa čūlas slimība. Katra no šīm slimībām ir iemesls vismaz 5% no visiem slēptas asiņošanas gadījumiem. Ja cilvēks ir apzinīgs un slēpto asiņu testus veic regulāri, katru gadu un laikus, ir iespēja šīs potenciāli nāvējošās slimības novērst un izārstēt pacientu pilnībā.
2. Vai uzturā pietiekamā daudzumā tiek lietoti dzelzi saturoši produkti pacienta dzelzs patēriņam (par maz dzelzs uzturā var uzņemt vegāni, veģetārieši, kā arī cilvēki, kas nelieto gaļu uzturā, cilvēki, kas lieto ļoti vienveidīgu uzturu)? Bieži pacienti ar dzelzs deficītu uzskata, ka, ēdot sabalansētu uzturu, pilnīgi pietiek, lai mazasinība neattīstītos. Diemžēl prakse ir pierādījusi pretējo: cilvēkiem, kam ir tendence uz dzelzs deficītu organismā, reizēm mazasinība progresē, ja nelieto papildu terapiju ar dzelzi saturošiem medikamentiem.
3. Vai dzelzs, ko pacients apēd, uzsūcas no gremošanas trakta un nonāk līdz eritrocītu ražošanas vietai? Dzelzs no zarnu trakta pietiekamā daudzumā neuzsūcas pacientiem ar celiakiju, kā arī citām ar zarnu trakta slimībām, kas kavē dažādu vielu uzsūkšanos.

Kas jāzina pacientam ar dzelzs deficīta anēmiju

Pacientiem ar dzelzs deficīta anēmiju pašiem jāseko līdzi saviem analīžu rezultātiem, jo šie skaitļi vienmēr vissvarīgākie ir tieši pašam pacientam. Katru reizi, nododot asins analīzes, būtu vēlams pārbaudīt gan hemoglobīna, gan feritīna līmeni, jo mēdz būt arī latents jeb slēpts dzelzs deficīts, kas izpaužas ar dzelzs trūkumu organismā bez samazināta hemoglobīna daudzuma, taču ar zemu feritīna līmeni. Ja šāds stāvoklis pastāv, bet pacients nelieto dzelzs preparātus, iespējams, ka drīz sāks mazināties arī hemoglobīna līmenis. Ļoti svarīgi atjaunot dzelzs rezerves organismā feritīna veidā.

Dzelzs preparātu lietošana

Pirms lietot jebkādus dzelzi saturošus medikamentus, jāpakonsultējas ar savu ārstu. Pastāv vairāku veidu dzelzs preparāti un to uzņemšanas veidi. Dzelzs preparātiem ir savas blaknes, kuras vajadzētu apspriest ar savu ārstu, pirms ar tām saskaras.

Terapiju vienkāršākos gadījumos parasti sākam ar perorāliem jeb caur muti uzņemamajiem dzelzs preparātiem, protams, ja nav norādes par dzelzs uzsūkšanās traucējumiem no zarnu trakta.

Nākamais solis, taču daudz riskantāks, ir dzelzs preparātu intravenoza nozīmēšana jeb medikamenta ievadīšana pacienta asinsritē. Par šo soli izšķiramies tikai un vienīgi tad, ja perorālās medikamentu formas nesniedz vajadzīgo rezultātu. Kāpēc šie preparāti ir bīstamāki? Ievadot vēnā dzelzs preparātus, var rasties alerģiskas reakcijas, tāpēc dzelzs preparāti vēnā ievadāmi stingrā medicīnas darbinieku uzraudzībā.

Protams, smagas mazasinības jeb anēmijas ārstēšanā pārlejam arī donora eritrocītu masu. Eritrocītu masu pārlejam gadījumā, kad anēmijas korekcija ir nepieciešama ātri: pirms operācijas vai smagas anēmijas dēļ gados vecākiem cilvēkiem, kas apdraud pacienta dzīvību.

Atkārtošos: ārstējot dzelzs deficīta anēmiju, ir jānosaka feritīna līmenis, kas parāda dzelzs rezerves pacienta organismā. Diemžēl ir gadījumi, kad, lai gan organismā ir lielas dzelzs rezerves, anēmijas gadījumā tiek lietoti tikai dzelzs preparāti, bet tas nepaaugstina hemoglobīna līmeni. Iespējams, tā nav dzelzs deficīta anēmija, iespējams, pacientam trūkst eritropoetīna, kas ir nepieciešams eritrocītu jaunradei. Šādā gadījumā ģimenes ārsts nereti lūgs nefrologa konsultāciju, lai izvērtētu, vai pacientam nav hroniskas nieru slimības, kas ir mazinājusi nieru funkciju. Bet tieši nieru funkcijas samazināšanās ir iemesls eritropoetīna sintēzes zudumam.

Ko pacients var darīt pats jeb anēmijas profilakse

Nav nekā labāka saistībā ar anēmijas profilaksi kā regulāras ģimenes ārsta profilaktiskās apskates, kuru laikā pacients tiek sīki un smalki izmeklēts. Šādas veselības pārbaudes ir paredzētas bez maksas katram Latvijas iedzīvotājam, kuram ir savs valsts apmaksāts ģimenes ārsts.

Lai iegūtu precīzu situācijas atspoguļojumu, būtu vēlams nodot arī asins analīzes vismaz reizi gadā, nosakot hemoglobīna un feritīna līmeni.

Cilvēkam uzturā ir nepieciešama pietiekamā daudzumā dzelzs, lai izvairītos no dzelzs deficīta. Ne velti tieši dzelzs deficīta anēmija ir visizplatītākā slimība.

Visiem pacientiem pēc 50 gadu sasniegšanas noteikti vajag veikt specifiskos skrīninga izmeklējumus, īpaši slēpto asiņu testu fēcēs katru gadu. Šo testu apmaksā valsts, jums tas ir bez maksas.

Obligāti jādodas pie ārsta, ja:

• • mazasinība ir vīrietim;
  • mazasinība ir bērnam;
  • mazasinība ir grūtniecības laikā;
  • mazasinība ir vienlaikus ar samazinātu citu asins šūnu skaitu;
  • hemoglobīna līmenis ir zem 60 g/l.

Pirmais speciālists, kuru vajadzētu apmeklēt ar aizdomām par mazasinību, ir pacienta ģimenes ārsts, jo tieši ģimenes ārstam ir pieejama visplašākā pacienta medicīnas vēsture. Ja ģimenes ārstam neizdodas uzzināt iespējamo anēmijas iemeslu vai terapija nesasniedz vēlamo rezultātu, iespējams, nāksies vērsties pēc palīdzības pie hematologa. Hematologs ir ārsts, kas ir specializējies tieši ar asinsradi saistītu slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Cerot uz ārstu un pacientu labu sadarbību – lai mums visiem laba veselība!

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2017. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!