Rita Sūna, Rita Futlika: Pēdu mikrotraumas, staigājot basām kājām

Kas ir mikrotraumas?

Mikrotraumas pēdu ādā var iegūt ikviens cilvēks jebkurā vecumā.  Mikrotraumām pieskaitāmas dažāda rakstura plaisas, brūces pēdu ādā, arī pirkstu starpās, tulznas. Mikrotraumas var iegūt, piemēram, neveiksmīgi uzkāpjot uz zariņa, akmentiņa, kārtīgi neattīrot pēdas no smiltīm, vai pat kontakta ar korāļiem atvaļinājuma laika. Nereti mikrotraumas rodas, nepareizi apstrādājot pēdu ādu. Mikrotraumas izraisa arī pēdu deformatīvas izmaiņas, jo šī iemesla dēļ veidojas nepareizs slodzes sadalījums uz pēdām, kā rezultātā rodas pastāvīga berze un spiediens konkrētās pēdas daļās. Šādu pastāvīgu spiedienu un berzi nodrošina arī nepiemēroti apavi un liela slodze, piemēram, garas pastaigas, dažādas sporta aktivitātes.

Kam vajadzētu izvairīties no staigāšanas basām kājām?

Īpašu uzmanību jāpievērš cilvēkiem ar cukura diabētu, jo ar šo diagnozi mēdz būt jušanas, ka arī apasiņošanas traucējumi, kas ļoti ietekmē dzīšanas procesus. Lai neizveidojas trofiskā čūla, cilvēkiem ar I vai II tipa cukura diabētu jāizvairās no brūcēm un mikrotraumām. Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā cukura diabēta pacientu skaits katru gadu pieaug.

Kādas mēdz būt mikrotraumas ignorēšanas sekas?

Pēdu mikrotraumas var ietekmēt dzīves kvalitāti. Cilvēkiem ar mikrotraumu ir lielāks risks inficēties ar vīruskārpām, vai sēnīšinfekciju (ādas un/vai nagu sēnīti). Tas ir gana nepatīkami, jo ārstēšanai nepieciešams daudz laika un finanšu līdzekļu. Mikrotraumas rezultātā mēdz izveidoties varžacis. Tās, savukārt, nav infekcijas izcelsmes veidojums, bet ārstēšana arī var būt ilgstoša un pats veidojums mēdz būt sāpīgs, jo visbiežāk atrodas uz pēdām spiediena vietās.

Kā izvairīties no mikrotraumām?

Ieteicams regulāri uzraudzīt pēdu ādu un par to rūpēties. Lai veiksmīgi pildītu aizsargfunkcijas, ādai jābūt izturīgai un elastīgai, ar pietiekamu mitruma līmeni. Lai tā būtu, jāatrod un jāpielieto konkrētajam gadījumam un ādas stāvoklim nepieciešamos kopšanas līdzekļus. Vēlams arī profilaktiski, vismaz reizi gadā apmeklēt speciālistu (podologu) un veikt profesionālu pēdu ādas apstrādi. Podologs sniegs individuālus ieteikumus par nepieciešamo pēdu kopšanu.

Ja pēdu ādā veidojas izteikti sabiezējumi, varžacis, ieteicams veikt podometriju un konsultēties pie tehniskā ortopēda. Iespējams, lai novērstu pārmērīgu spiedienu un berzi no konkrētām pēdu daļām, būs nepieciešams nēsāt ortopēdiskās zolītes.

Kā rīkoties, ja radusies mikrotrauma?

Asiņošanas gadījumā nepieciešams veikt pasākumus tās apturēšanai, piemēram, uzlikt spiedošu pārsēju. Nelielas asiņošanas gadījumā iespējams nedaudz nogaidīt un process pats apstāsies. Svarīgi saprast vai traumas rezultātā brūcē nav palicis svešķermenis, ja tāda iespējamība pastāv, ieteicams noteikti vērsties ārstniecības iestādē un svešķermeni no brūces izņemt.

Dezinficējošo līdzekļu lietošana ieteicama līdz pilnīgai brūces sadzīšanai. Bez vajadzības nav vēlams lietot tautā tik mīlēto ūdeņraža pārskābi. Tīrs pārsējs brūcei noderēs arī visu dzīšanas laiku. To vajadzētu mainīt vienu reizi dienā. Kā jau iepriekš minēts, īpaša piesardzība nepieciešama visiem nelielo brūču īpašniekiem ar cukura diabētu, vēnu nepietiekamību, limfostāzi kājās, saistaudu saslimšanām, kā arī cilvēkiem, kuri saņem imūnsupresējošo ārstēšanu.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!