Rita Sūna: Ieauguši kāju nagi – viena no biežākajām problēmām podologa praksē

Ieaudzis nags (unguis incarnatus) jeb onikriptoze ir ļoti izplatīta problēma, kuru var izraisīt gan ārējo, gan iekšējo faktoru, gan arī ģenētisku faktoru ietekme. Kas tad ir ieaudzis nags? Tā ir naga plātnītes sānmalas iespiešanās zem naga valnīša vai naga valnītī, radot tur iekaisumu – paronīhiju, kam raksturīgs izteikts apsārtums, tūska, lokālas sāpes un paaugstināta temperatūra.

Ieaudzis nags sagādā diezgan daudz neērtību, smagākos gadījumos pat kustību ierobežojumus, tā pasliktinot dzīves kvalitāti. Cilvēki nevar valkāt izvēlētos apavus, pavadīt ilgāku laiku uz kājām, jo ieaugušie nagi izraisa stipras sāpes, traumē mīkstos audus, provocējot iekaisumu. Smagākos gadījumos pat var izveidoties var izveidoties mīksto audu iekaisums – flegmona, pirkstu falangu kaulu smadzeņu iekaisums osteomielīts un pat asins saindēšanās – sepse. Šos patoloģiskos procesus nepieciešams laikus ārstēt.

Fakti par ieaugušiem nagiem

• Pētījumi Lielbritānijā liecina, ka pacientiem vecumā no 16 līdz 25 gadiem ieauguši nagi vīriešu vidū sastopami divreiz biežāk nekā sievietēm. Savukārt, pēc ASV datiem, vecuma grupā līdz 45 gadiem vīriešu un sieviešu attiecība mainās uz 2 : 1,5; un vecumā virs 75 gadiem ieauguši nagi par 65% biežāk sastopami sievietēm. Pēc nesenākiem datiem (2012), jaunu pacientu vidū vīriešu un sieviešu attiecība sasniedz pat 3 : 1.
• Vidēji 20% gadījumu, kad pacients vēršas pie ģimenes ārsta ar sūdzībām par sāpēm pēdās, tiek diagnosticēti ieauguši nagi.
•  Kaut arī ieauguši nagi visbiežāk mēdz būt pusaudžiem un jauniem cilvēkiem, novēroti gadījumi arī zīdaiņiem.
• Ieauguši nagi ir visizplatītākā nagu problēma. Visbiežāk cieš kāju pirmo pirkstu (īkšķu) nagi. Lielbritānijā ik gadu tiek reģistrēti 10 000 gadījumu.
• Sporta aktivitātēm ir tieša ietekme ieaugušu nagu izraisīšanā profesionālu vīriešu skrējēju vidū – 74% no vīriešiem, kas regulāri nodarbojas ar skriešanu, konstatēti ieauguši nagi.

Cilvēki bieži vien mēģina cīnīties ar šo problēmu saviem spēkiem mājas apstākļos, izmantojot dažādus tautas līdzekļus vai nepiemērotus medikamentus, rezultātā pastiprinās ādas kairinājums ap nagu un, iekaisuma procesam strauji progresējot, rodas ļoti stipras sāpes, lokāls pietūkums, brūce sastruto, veidojas hipergranulācija. Diemžēl tikai tad palīdzība tiek meklēta pie speciālista.

Senāk ieaugušu nagu problēma tika risināta ar ķirurģiskām metodēm, kam sekoja lēna audu dzīšana un pēcoperācijas sāpes, kas, savukārt, apgrūtināja pārvietošanos brūces dzīšanas periodā. Turklāt ķirurģiska iejaukšanās ne vienmēr nodrošināja veiksmīgu problēmas risinājumu ilgtermiņā, saglabājās augsts recidīva risks.

Attīstoties podoloģijai, tika rasta iespēja risināt ieaugušu nagu problēmas ar daudz saudzīgākām terapijas metodēm, mazinot recidīva iespēju. Ārstnieciskās pēdu aprūpes speciālists – podologs –, izmantojot ieaugušu nagu korekcijas metodes, izvērtē konkrētu gadījumu, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, aktivitāšu slodzi, pēdu ortopēdiskās pārmaiņas utt. Turklāt cilvēkam ir iespēja saglabāt savu mobilitāti visas terapijas laikā. Efektīva nagu korekcijas metode ir ortoniksija – neķirurģiska deformētu un ieaugušu nagu korekcijas metode, kurā tiek izmantotas koriģējošas skavas, kas, līdzīgi kā zobu breketes, mazina nepatīkamo spiedienu un palīdz nagu iztaisnot.

Ieaugušu nagu cēloņi

Iekšējie faktori:

• nagu slimības, piemēram, sēnīšinfekcijas, nagu psoriāze u.c., kas rada nagu deformāciju;
• iekšķīgas slimības, piemēram, artrīts, asinsrites traucējumi, kāju vēnu slimības, kā arī vielmaiņas traucējumi, kas varētu būt saistīti ar medikamentu lietošanu;
•  ģenētiskas nagu formas pārmaiņas, iedzimta pirkstu, nagu, valnīšu forma;
• pēdu pastiprināta svīšana – hiperhidroze.

Ārējie faktori:

• pēdu deformācijas, piemēram, pēdas šķērsvelves deformācija, greizā pēda, greizais īkšķis, pārkrustotais pirksts, āmurveida pirksti, pārmērīgs kāda pirksta garums;
• traumatizācija – nepareiza nagu apstrāde un stūrīšu izgriešana, nepiemērotu apavu izvēle, trauma;
•  liekais svars – cilvēkiem ar lieko svaru ir pastiprināts spiediens uz pēdām, kas var izraisīt papildu pēdu deformācijas. Turklāt adipozitātes ietekmē rodas kāju tūska, tāpēc izvēlētie apavi bieži ir par šauru.
• dzīvesveids – aktīvs sports, dejošana. Aktīvā sporta cienītājiem un profesionālajiem dejotājiem notiek pastāvīga nagu traumatizācija, tāpēc viņiem nagu ieaugšana ir galvenā pēdu problēma.

Būtiski!

• Maldīgs ir uzskats, ka iekaist nags, jo parasti iekaist un sāp naga valnītis.
• Reti tiek domāts par iemesliem, tiek ārstētas sekas, bet netiek novērsti cēloņi.
• Svarīgākais jautājums – kāpēc ieaug nags?
• Svarīgākā atbilde – jāskata pacients kopumā!

Podoloģiskās nagu korekcijas metodes ieaugušu nagu ārstēšanā

Ikdienā veseliem nagiem nav pieļaujama nagu stūrīšu izgriešana, tie jāapgriež taisni, atbilstoši nagu un pirkstu formai. Savukārt podoloģijā nagu stūrīšu izgriešanu speciālists veic gadījumos, kad:

• ieauguša naga dēļ ir iekaisis un pat sastrutojis naga valnītis – ir izveidojusies paronīhija ar masīvu eksudātu un granulāciju audiem zem naga sānu daļā;
• naga deformācijas gadījumā, ja nav iespējams citādi atdalīt zemnaga pārragojumu;
• ja tiks izmantota korekcijas skava, izgriešana nepieciešama, lai atbrīvotu sānu valnīti no ieaugušā naga daļas, lai izlīdzinātu sānu malu un atrastu palikušo naga daļu. (skat. 2. attēlu).

5. Pacientiem ar ilgstoši ieaugušu nagu bieži novēro smagu un ielaistu iekaisuma procesu. Šādās situācijās vispirms tiek ārstēts iekaisums, jo augstā mitruma pakāpe apavos rada labvēlīgu vidi sēņu attīstībai un baktēriju vairošanās procesam. To dara ar speciāli sagatavotu tamponāžu palīdzību, tā attīrot un nosusinot brūci.
5. Ieaugušu nagu sākuma stadijā vai profilaktiskos nolūkos var izmantot plastikāta protektorus. Ar protektoru palīdzību tiek samazināts spiediens nagu sānu valnītī, tiek novērsta naga sānu malas nolūšana un mīksto audu traumatizācija, kā arī protektors pilda aizsargfunkciju, ja nagi griezti nepareizi.
5. Kā izvēles metode tiek lietota nagu korekcija ar koriģējošām skavām. Pastāv aptuveni 30 dažādas skavu modifikācijas, kas paredzētas gan vienpusējai, gan abpusējai nagu korekcijai. Vienkomponentu skavas un plastikāta pielīmējamās skavas nav piemērotas stipri iekaisušu un granulējošu nagu gadījumos.

Skavas uzlikšanas procedūras laikā nav nepieciešama anestēzija. Pēc skavas uzlikšanas samazinās vai pilnībā izzūd traumatiskais spiediens uz naga valnīti, tāpēc mazinās sāpes un iekaisums, mazinās tūska, kas atvieglo procesa tālāko ārstēšanu. Pateicoties skavas uzbūvei, nags vienmērīgi aug uz priekšu un izlīdzinās naga un skavas radītais spiediens, nags ieņem fizioloģisko formu. Jāpiebilst, ka ieaugušu nagu ārstēšanai ar nagu korekcijas skavu būs teicams rezultāts, kas saglabāsies ilgu laiku ar nosacījumu, ja pacients ievēros norādījumus par pareizu nagu kopšanu un piemērotu apavu izvēli un viņam nenovēro kādu no nagu augšanas traucējumu veidiem.

Nagu traumas vai infekcijas bojājumu gadījumos, kad tiek zaudēta naga daļa vai viss nags, tiek izveidota naga protēze, kas ir kā aizstājējs neesošai naga plātnītes daļai ar mērķi pasargāt naga gultni un augošo nagu no ārējām nelabvēlīgām ietekmēm. Naga protēzes tiek izgatavotas ar speciāli šim mērķim paredzētu pašcietējošu masu nagiem un/vai speciālu polimerizācijas gelu. Minētie materiāli ir ar antimikotiskām sastāvdaļām, kas pasargā naga gultni no sēnīšinfekcijām. Nagu protēzes ir kontrindicētas gadījumos, kad ir:

• jušanas, asinsrites traucējumi;
• onkoloģiska slimība;
• neskaidras naga plātnītes krāsu izmaiņas;
• tendence uz ieaugušiem nagiem;
• dejotājiem, sportistiem;
• ja nēsā augstus papēžus.

Visos ieaugušu nagu ārstēšanas gadījumos svarīgs nosacījums ir ārējā spiediena novēršana no nagu sānu valnīšiem ar piemērotu ortožu palīdzību. Šādas ortozes podologs var izgatavot no dažādiem materiāliem individuāli, vai arī gatavas ortozes iespējams iegādāties aptiekās. Pēdu deformāciju gadījumos, ja ir ieauguši nagi, jāatbalsta pēdas priekšējā daļa ar ortopēdiskām zolītēm.

Ieteikumi ieauguša naga gadījumā, ja ir izveidojies iekaisums sānu valnītī

• Pirmā palīdzība iekaisuma gadījumā – sālsūdens vai kumelīšu novārījuma kompreses vai vanniņas. Tas palīdzēs mazināt iekaisumu un atvieglos sāpes, bet jāsaprot, ka šāda procedūra noteikti neatrisinās ieauguša naga problēmu. Nekādā gadījumā iekaisuma mazināšanai nevajadzētu izmantot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu un kālija permanganāta šķīdumu (zilie graudiņi), jo brūcē var rasties ķīmisks apdegums.
• Jāatsakās no šauriem apaviem un augstiem papēžiem, jo nepiemērotu apavu valkāšana rada spiedienu, kas situāciju būtiski pasliktinās.
• Jācenšas nestaigāt ar mitriem apaviem un zeķēm, lai nepieļautu papildu infekcijas rašanos.
• Jāizvairās no fiziskajām aktivitātēm, lai papildus neveicinātu nagu traumatizāciju.
• Pēc iespējas ātrāk jādodas pie pēdu aprūpes speciālista – podologa, kurš izvērtēs konkrēto gadījumu un, ja nepieciešams, veiks nagu korekciju un noteiks turpmāko ieauguša naga ārstēšanu ar atbilstošām nagu korekcijas metodēm.

Profilakse

Ieaugušu nagu veidošanos veicina vairāki faktori, kas gadu gaitā summējas. Ir svarīgi tos apzināt, lai sekmīgi risinātu šo problēmu. Vēl svarīgāk tos laikus novērst, lai nepieļautu nagu ieaugšanu.

Ļoti svarīgi profilakses pasākumi ir:

• piemērotu apavu izvēle – tie nedrīkst būt ne par šauru, ne par platu. Apavos ar šauriem purngaliem un apavos ar pārāk augstiem papēžiem pirksti tiek saspiesti, bet brīvos apavos pēdas pirksti nav fiksēti un traumējas viens pret otru. Apaviem jābūt ērtiem, piemērotiem dažādām slodzēm un apstākļiem;
• pareiza kāju nagu apstrāde – bieži vien jau kopš bērnības tiek nepareizi nogriezti nagi, tos nogriežot pārāk īsus vai izgriežot nagu stūrīšus. Tāpēc nags aug nepareizi un sāk ieaugt apkārtējos audos. Informāciju par pareizu nagu griešanu atbilstošu katra indivīda pirkstu un nagu formai var sniegt pēdu kopšanas speciālists – podologs;

elementārā personiskā higiēna gan mājās, gan uzturoties koplietošanas telpās – apavi un zeķes regulāri jāmaina, jāuztur sausi. Nepieciešamības gadījumā apavi un pēdas jādezinficē, tādā veidā nodrošinot infekcijas kontroli;

• pirkstu un pēdu deformācijas rada nepareizu slodzes sadalījumu uz pēdām, tāpēc ieteicams apavos ievietot gatavās mīkstās ortozes, puszoles, zoles vai ortopēda gatavotas individuālās zolītes. Ja ir smagas pēdu deformācijas, obligāti jālieto speciālie ortopēdiskie apavi. Šajos gadījumos vislabāk vērsties pie tehniskā ortopēda, kas veiks gaitas analīzi, pēdas slodzes mērījumus, lai piemērotu katram individuāli nepieciešamo pēdu korekcijas metodi.