Renārs Putniņš: Galvas smadzeņu trauma
Ņemot vērā to, ka ir atnākusi vasara un mēs teju visi kāpjam uz skrituļslidām un riteņiem, ir vērts atcerēties par savu un bērnu drošību – aktivitātes veikt attiecīgajā ekipējumā un noteikti – ķiverē. Pat viegla galvas trauma ietekmē smadzenes, bet smagākos gadījumos var iestāties arī nāve.
Kas tad īsti ir traumatisks smadzeņu bojājums vai galvas smadzeņu trauma? Trauma parasti rodas no ārēja iedarbības faktora – sitiena. Tātad atsitot galvu pret kādu citu virsmu vai priekšmetu. Vieglas galvas trauma var īslaicīgi ietekmēt jūsu galvas smadzenes. Smagāka galvas trauma var radīt zilumus, ieplīsumus, asiņošanu un citus fiziskus bojājumus smadzenēs. Šie ievainojumi var izraisīt ilgstošas komplikācijas vai pat nāvi.
Riska grupas – personas, kurām ir vislielākais galvas traumu risks:
• bērni, īpaši jaundzimušie, līdz 4 gadu vecumam;
• jaunieši, īpaši vecumā no 15 līdz 24 gadiem;
• pieaugušie vecumā no 60 gadiem;
• vīrieši jebkurā vecuma grupā.
Simptomi parasti parādās uzreiz pēc traumas, bet mēdz būt arī tādi gadījumi, kad tie parādās nākamajā dienā vai pēc vairākām nedēļām.
Vieglas galvas smadzeņu traumas pazīmes
– Fiziskie traucējumi:
• samaņas zudums no dažām sekundēm līdz dažām minūtēm;
• apjukums, orientācijas traucējumi;
• galvassāpes;
• slikta dūša vai vemšana;
• nogurums vai miegainība;
• runas traucējumi;
• miegainība;
• reibonis vai līdzsvara zudums.
– Uztveres traucējumi:
• redzes traucējumi, džinkstoņa ausīs, slikta garša mutē vai izmainīta smaržu uztvere;
• jutība pret gaismu vai skaņu.
– Kognitīvie traucējumi:
• atmiņas vai koncentrācijas traucējumi;
• garastāvokļa pārmaiņas vai svārstības;
• depresijas vai trauksmes sajūta.
Vidēji smagas vai smagas galvas smadzeņu traumas pazīmes
Pēc vidējas vai smagas galvas smadzeņu traumas var būt visas iepriekš minētās pazīmes un simptomi. Pārsvarā sūdzības vai simptomi parādās uzreiz pēc galvas traumas, bet tie var parādīties arī dažu minūšu, stundu vai pat dienu laikā.
– Fiziskie traucējumi:
• samaņas zudums no dažām minūtēm līdz stundām;
• pastāvīgas galvassāpes vai galvassāpes, kas pastiprinās;
• atkārtota vemšana vai slikta dūša;
• krampji;
• viena vai abu acu zīlīšu palielināšanās;
• asiņošana no deguna vai ausīm;
• rokas vai kājas vājums;
• koordinācijas traucējumi.
– Uztveres traucējumi:
• nopietni apziņas traucējumi;
• satraukums, uzbudināmība vai neadekvāta rīcība;
• neskaidra runa;
• koma.
Grūtāk veselības stāvokli pēc traumas ir noteikt zīdaiņiem vai maziem bērniem, tāpēc tie ir jānovēro ilgāku laiku un jāseko viņu ieradumiem:
• ēšanas vai aprūpes ieradumu maiņa;
• neierasta vai viegla uzbudināmība;
• pastāvīga raudāšana;
• uzmanības traucējumi;
• koordinācijas traucējumi;
• krampji;
• slikts vai nomākts garastāvoklis;
• miegainība;
• zūd interese par mīļākajām rotaļlietām vai aktivitātēm.
Kurā brīdī jāvēršas pie ārsta
Ja galvas trauma ir bijusi zīdainim vai mazam bērnam, tad labāki nekavējoties doties pie ārsta. Ja tas ir lielākiem cilvēkiem un pēc traumas nav bijusi bezsamaņas epizode, tad varat novērot slimnieku dienas laikā. Ja parādās kaut viens no iepriekš minētajiem simptomiem, tad nekavējoties dodieties pie ārsta.
Profilakse
Lai samazinātu smadzeņu bojājuma risku, sekojiet šiem padomiem!
• Velciet ķiveri, braucot ar velosipēdu, skrituļdēli, skrituļslidām, motociklu. Valkājiet arī atbilstošu galvas aizsardzību slēpojot, slidojot, jājot uz zirga vai piedaloties kontakta sporta veidos.
• Transportlīdzeklī vienmēr uzlieciet drošības jostu. Mazam bērnam vienmēr jāsēž mašīnas aizmugures sēdeklī, nostiprinātam bērnu drošības sēdeklī, kas ir piemērots bērna izmēram un svaram.
• Nelietojiet alkoholu un narkotiskās vielas! Nevadiet transporta līdzekli alkohola vai narkotiku reibumā!
Šādi padomi var palīdzēt izvairīties no kritieniem mājas apstākļos:
• novietojiet neslīdošu paklāju vannā vai dušā;
• nelieciet paklājus uz slidenas virsmas;
• uzstādiet margas abās kāpņu malās;
• uzlabot apgaismojumu mājās.
Šādi padomi var palīdzēt bērniem izvairīties no galvas traumām:
• uzstādiet drošības vārtus kāpņu augšdaļā;
• turiet kāpnes tīras, lai uz tām nav lieku priekšmetu;
• uzstādiet logu aizsargus, lai bērns nevarētu izkrist pa logu;
• novietojiet neslīdošu paklāju vannā vai dušā;
• izmantojiet rotaļlaukumus, kuros uz zemes ir amortizējoši materiāli;
• neatstājiet bērnus bez uzraudzības.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada maija numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
