Rehabilitācijas aktualitātes NRC "Vaivari" un tehniskie palīglīdzekļi

Kristīna Putinceva sarunā ar Andu Nulli

Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari ir vienīgā iestāde Latvijā, kur tiek sniegti stacionārie medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi. Pieprasījums pēc rehabilitācijas ir liels, īpaši pacientiem ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem pēc insulta. Dzīves kvalitātes nodrošināšana atkopšanās periodā nav iedomājama bez tehniskajiem palīglīdzekļiem, kuru klāsts arvien paplašinās. NRC Vaivari valdes priekšsēdētāja ANDA NULLE stāsta par rehabilitāciju, nozares aktualitātēm un nākotnes perspektīvu, kā arī izmantojamiem palīglīdzekļiem.

Valsts pašlaik finansē 143 dažādus tehniskos palīglīdzekļus, un to klāsts katru gadu tiek pārskatīts un papildināts. 2015. gadā klāt nāca alternatīvās komunikācijas palīglīdzekļi, ko pamazām sākam izsniegt klientiem, un vienlaikus turpinām informēt par šiem jaunumiem gan ārstus, gan potenciālos lietotājus. Valsts sākusi finansēt arī elpošanas palīglīdzekļus, funkcionālās gultas, skūterus, taču vajadzību ir vairāk, nekā ļauj finansiālās iespējas. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 15 procentu no sabiedrības ir cilvēki ar invaliditāti*, un apmēram trešdaļai no viņiem ir funkcionēšanas traucējumi. Tas nozīmē, ka dažādas palīgierīces vajadzīgas ļoti daudziem.

Stacionārā medicīniskā rehabilitācija NRC Vaivari ir valsts finansēta gan bērniem, gan pieaugušajiem, kuriem ir funkcionēšanas traucējumi. Pacientiem jāveic vienīgi līdzmaksājums – kā visur – desmit eiro dienā; bērni un pirmās grupas invalīdi no tās ir atbrīvoti. Tas ir mīts, ka visur viss notiek tikai par personiskajiem vai ziedotāju līdzekļiem. Protams, jāatzīst, ka pieprasījums pēc rehabilitācijas ir lielāks, nekā šobrīd spējam nodrošināt. Vaivaros ir pieejams dienas stacionārs un ambulatorā rehabilitācija, taču arī šajā sadaļā veidojas rindas, jo valsts kvotas ir nepietiekamas. Ļoti liels pieprasījums pēc rehabilitācijas ir pacientiem ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem pēc insulta.

Rehabilitācijas procesu visefektīvāk ir sākt tūlīt pēc saslimšanas vai traumas agrīnā periodā. Taču, ja liekam visiem gaidīt garā rindā, rehabilitācija vispār zaudē jēgu. Līdz ar to tiem pacientiem, kam ir smagi funkcionēšanas traucējumi un vienlaikus augsts rehabilitācijas potenciāls, ir mērķtiecīgi realizēt rehabilitāciju, cik vien iespējams agrīni. Savukārt tiem, kam ir stabili hroniski funkcionēšanas traucējumi, nemaz nevajadzētu nonākt Vaivaros, bet gan saņemt pakalpojumu dzīvesvietas tuvumā. Reizēm ir tā, ka Vaivarus aizņem pacienti, kas ir uz robežas – kam nepieciešama vai nu aprūpe, vai rehabilitācija. Un tā ir resursu izšķiešana, jo daudz lētāk ir uzturēt aprūpes, nevis rehabilitācijas gultas. Valstī jāattīsta aprūpes gultu tīkls ar atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju izmantošanu, īpaši reģionos, kur liela daļa mazo slimnīcu ir pārprofilētas par aprūpes medicīnas iestādēm.

Savukārt rehabilitācija sarežģītiem un komplicētiem pacientiem būtu jāsaglabā vienā centrā, jo, kur ir liela sarežģītu pacientu koncentrācija, tur ir vairāk pieredzējis un profesionālāks personāls. Cilvēki nereti jauc aprūpi un medicīnisku rehabilitāciju, un tā ir problēma. Vaivaros nonāk arī daudz tautiešu, kas traumas guvuši darbā ārzemēs – Vācijā, Lielbritānijā, Dānijā, Īrijā un citur. Tās ir ne tikai darba traumas, bet arī lēcieni uz galvas ūdenī, autoavārijas. Pirmā palīdzība tiek sniegta uz vietas, līdz pacients ir transportējams, un tad viņš nonāk pie mums, lai turpinātu rehabilitāciju.

Mājas rehabilitācijas iespējas

Rehabilitācijas ilgums atkarīgs no tā, kāds ir funkcionēšanas deficīts un kāds ir izvirzītais mērķis konkrētam cilvēkam. Piemēram, spinālajiem pacientiem, kam muguras smadzeņu bojājumu dēļ nekustas rokas vai kājas, pirmreizēja rehabilitācija var ilgt no viena, diviem mēnešiem līdz trim, četriem mēnešiem. Bet vidēji rehabilitācijas laiks Vaivaros ir divas trīs nedēļas. Pacientiem, kas pēc smagas traumas centrā nonāk pirmoreiz, rehabilitācijas kurss ir ilgāks. Vēl arī pastāv dinamiskā novērošana – reizi gadā uz īsiem atkārtotiem kursiem tiek aicināti spinālie pacienti, bērni un dažas citas pacientu grupas, lai atkārtoti novērtētu funkcionēšanas traucējumus un novērstu komplikācijas, apzinātu riskus un sniegtu plānu turpmākajam atveseļošanās procesam.

Jau trīs gadus insulta – un kopš 2015. gada arī spinālajiem – pacientiem pieejams mājas rehabilitācijas pakalpojums. Pareizi būtu, ja pacientu uzreiz no slimnīcas pieteiktu rindā uz rehabilitāciju Vaivaros, un, ja tūlīt nav iespējams sākt rehabilitāciju centrā, gaidīšanas laikā notiktu mājas rehabilitācija. Tā ir valsts finansēta – pacientam uz mājām pēc rehabilitācijas ārsta sastādīta plāna nāk fizioterapeits, ergoterapeits, ja nepieciešams – arī audiologopēds. Un noslēgumā pacients jau kaut cik stabilizētā stāvoklī ir sagaidījis rindu uz intensīvāku stacionāru rehabilitāciju. Pacientiem pēc muguras smadzeņu bojājumiem rehabilitācija tiek nodrošināta uzreiz, pārvedot tieši no akūtā stacionāra uz rehabilitācijas centru. Šiem pacientiem rehabilitācijas atlikšanas gadījumā radīsies ļoti smagi medicīniski sarežģījumi. Spinālajiem pacientiem mājas rehabilitāciju nozīmē NRC Vaivari ārsts pēc pirmreizēja rehabilitācijas kursa. Šajā gadījumā mērķis ir nepieļaut komplikācijas pēc izrakstīšanas no rehabilitācijas centra, kamēr pacients un tuvinieki adaptējas jaunajai situācijai un spēj atrast optimālu risinājumu rehabilitācijas turpinājumam ambulatori.

Rehabilitācijas procesā tiek izvirzīti noteikti mērķi, bet virsmērķis visiem ir vienāds – iegūt maksimāli augstu neatkarības līmeni ikdienā un iespējami augstu dzīves kvalitāti. Smagākajos gadījumos tā būtu spēja braukt ar elektrisko riteņkrēslu vai ar elpas pūtienu vadīt savas vajadzības datorā, piemēram, pasaukt asistentu, pamainīt gultas stāvokli. Gadījumā, ja rehabilitācijas nebūtu bijis, šāds cilvēks varbūt tikai gulētu gultā. Savukārt vieglākajos gadījumos mērķis ir atgūt darbspējas, panākt, lai nav jācieš no hroniskām sāpēm, lai, piemēram, var saliekt roku un pat spēlēt vijoli. Kādam citam varbūt svarīgi atveseļoties tiktāl, lai skrietu maratonu. Rehabilitācija ir jēgpilna vienīgi tad, ja ir mērķis, un gan speciālistu komanda, gan pacients strādā, lai to sasniegtu.

Neredzamais šķērslis

Viens no lielākajiem šķēršļiem rehabilitācijas procesā ir motivācijas trūkums no pacientu puses. Ja pats nevēlas, tad progresu panākt būs sarežģīti. Rehabilitācija ir abpusējs process – nav tā, ka kāds nāks cilvēkam kustināt un vingrināt rokas un kājas. Rehabilitācijā piedalās pats pacients, viņš tiek mācīts, viņam tiek doti praktiski uzdevumi un tiek atprasīts sasniegtais. Vai viņš var, piemēram, pats apģērbties, varbūt mēģināt ēst ar speciāli pielāgotu karoti. Nevienu nav iespējams piespiest ar varu. Protams, prasme motivēt pacientus ir darbinieku profesionalitātes rādītājs, jo pat visbriesmīgākajās situācijās ir gaisma tuneļa galā.

Komandā ar pacientu strādā arī psihologs. Taču psiholoģiski palīdz ne tikai viņš – to dara visi speciālisti. Tajā brīdī, kad ergoterapeits ierosina iemācīties uzvilkt mugurā kreklu, iztīrīt zobus vai meitenei uzlikt grimu – arī tā ir motivēšana. Taču arī šai medaļai ir otra puse – ar laiku pat visieinteresētākais un vismotivētākais darbinieks var nogurt un izdegt. Jādomā, kā saglabāt profesionāļus veselus un dzīvespriecīgus. Mans sirdsdarbs jau 20 gadu ir spinālo pacientu rehabilitācija, kas ir komplicēta gan tīri medicīnisko sarežģījumu dēļ, gan arī tāpēc, ka jāpalīdz radīt iespējas pacientam atgriezties pilnvērtīgā un interesantā dzīvē, par spīti tam, ka varbūt visa turpmākā dzīve paies ratiņkrēslā, kā arī dažādām grūtībām, kas pastāv visapkārt – vides nepiemērotība, sabiedrības domāšanas un uztveres barjeras.

Atturēt no pārgalvības

Rehabilitācijas speciālistu uzdevums ir skaidrot to, ka labākā rehabilitācija ir traumas vai slimības nepieļaušana. Profilakse ir būtiska darba sastāvdaļa. Nepārtraukti jāatgādina iedzīvotājiem, ka nevajag lēkt ūdenī ar galvu uz leju, ka nevajag braukt pie stūres dzērumā, ka ikreiz jāpiesprādzējas, jālieto aizsargķiveres, jāievēro mērenība ēšanā un jābūt fiziski aktīviem. Šeit, Vaivaros, mēs katru dienu redzam iepriekš minētā neievērošanas sekas. Ļoti daudz sadarbojamies ar nevalstiskajām organizācijām, tostarp ar mūsu bijušajiem pacientiem – Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrību. Tās pārstāvji, kas paši kādreiz lēkuši uz galvas ūdenī un diemžēl atlikušo dzīvi pavadīs riteņkrēslā, dodas uz skolām, lai runātu ar jauniešiem par to, kā nevajag darīt. Par šo pašu tēmu esam ieplānojuši informatīvo kampaņu, lai, sākoties pavasarim, atturētu cilvēkus no pārgalvīgiem lēcieniem uz galvas ūdenī. Pat ja atturēsim no tā vienu cilvēku, būsim ieguvēji.

Tāpat NRC Vaivari plāno īstenot kampaņu, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem zinātu, kā iegūt valsts finansētu atbilstošu palīglīdzekli. Jāatspēko mīti, ka Latvijā nekā nav, bet ir visur citur. Nē, mums ir ļoti laba sistēma, kas ir ceļā uz sakārtotību. Jā, līdzekļu apmērs nav pietiekams, lai visiem visa pietiktu, bet jāizmanto saprātīgi tas, kas ir.

Būtiski ir uzlabot komunikāciju – ārstniecības speciālistu komunikāciju ar pacientu, profesionāļu komunikāciju savā starpā, saziņu ar medijiem. Darīt to, ko varam paši šeit uz vietas, skaidri definējot, kad nepieciešama palīdzīga roka.

Vēlos piebilst, ka man neizprotama ir brīnumlīdzekļu meklēšana aiz trejdeviņām zemēm, tostarp rehabilitācijas jomā. Nekad nesolām pacientam to, ko nav iespējams sasniegt. Jo pretējā gadījumā notiek maldināšana, un tā vietā, lai pilnvērtīgi dzīvotu, veidotu attiecības, mācītos jaunas lietas, cilvēks visu laiku uz kaut ko veltīgi cer un atliek savu dzīvi. Ja kāds indivīds izvēlas īpaši drastisku rehabilitācijas režīmu ar, piemēram, četras līdz sešas stundas ilgu vingrošanu dienā, tas nebūt nenozīmē, ka tiks sasniegts labākais rezultāts. Tā jau ir konkrētās personas izvēle, bet rehabilitācijas profesionāļa pienākums ir sniegt patiesu informāciju.

Palīgi arvien labāki

Arvien vairāk cilvēku konsultējas ar rehabilitācijas speciālistiem un izvēlas laikus rūpēties par sevi, lai novērstu iespējamās komplikācijas. Daudz vairāk cilvēku seko savai stājai un, sajūtot muguras sāpes, sāk apmeklēt rehabilitācijas nodarbības. Ja paredzēta plānveida operācija, arī tad jau pirms tās sāk gatavoties procesam. Kāpēc? Jo mūsdienās dzīves kvalitātes latiņa ir daudz augstāka. Ja cilvēki agrāk bija gatavi ciest, klusi apraudāt savu likteni, tad pašlaik ir vēlme rīkoties, lai stāvokli uzlabotu. Te savs nopelns ir plašsaziņas līdzekļiem, ar kuru palīdzību tiek izplatīta informācija par veselīgu dzīvesveidu, ēšanas paradumiem, sporta nozīmību.

Rehabilitācijas speciālistu padoms ļoti noder dažādās situācijās, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti – no vienas puses, tas ir ārstniecības process, ko realizē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts ar fizioterapeita, ergoterapeita, audiologopēda un citu rehabilitācijas speciālistu palīdzību, no otras puses, tā ir visādu līdzekļu izmantošana, lai cilvēks dzīvotu un justos labāk, par spīti funkcionēšanas ierobežojumiem un traucēkļiem.

Tāpat speciālistu padoms noderēs, lai orientētos plašajā tehnisko palīglīdzekļu piedāvājumā un izvēlētos piemērotāko. Piemēram, pirms ratiņkrēsla izvēles jāzina, kādam mērķim un vajadzībai tas tiks izmantots, vai vajadzīgs elektriskais, varbūt pasīvais vai aktīvais riteņkrēsls. Klāsts, kvalitātes un cenu kategorijas šajā nozarē ir tikpat plašas kā automobiļu markām.

Pacients var nezināt par lielo palīglīdzekļu un tehnoloģiju klāstu, kas spēj pildīt dažādas funkcijas cilvēka vietā. Ir miljons veidu, kā palīdzēt. Rehabilitācijas speciālisti māca, kā izmantot dažādus palīglīdzekļus, un izvēlas piemērotāko katrā konkrētā gadījumā. Bet ir svarīgi, lai arī vide, kurā viņš atgriežas, ir piemērota. Ja cilvēku iesēdināsim elektriskajā ratiņkrēslā, bet viņš dzīvos mājas piektajā stāvā bez lifta, tad ar visu ratiņkrēslu jutīsies tur kā cietumā.

Pasaulē tehnisko palīglīdzekļu jomā pārmaiņas notiek strauji, un jauninājumi ienāk arī Latvijā. NRC Vaivari nodaļās, kur rehabilitāciju saņem smagi slimi pacienti, ir pacēlāju un sliežu sistēmas, arī personāls darbā ar pacientiem izmanto plašu palīglīdzekļu klāstu. Piemēram, riteņkrēsls ar vertikalizācijas iespēju parāda pacientam, ka viņam nav visu laiku jāatrodas sēdus stāvoklī, ka var arī vertikāli veikt darbības. Saziņai noder alternatīvās komunikācijas līdzekļi, neatsverami ir vienkārši pašaprūpes palīglīdzekļi, piemēram, zeķu uzvilkšanas standziņas, rokas pagarinātājs, lai var aizsniegt un paņemt dažādus priekšmetus. Tāpat pieejami tualetes, vannas, dušas krēsli, tualetes poda paaugstinājums. Piemēram, pēc gūžas operācijas nedrīkst sēdēt uz parastā poda, jo tādējādi var sabojāt smalkās operācijas rezultātu un gūža var izmežģīties.

Pretizgulējumu matrači

Pašlaik valsts finansē pretizgulējumu matračus riteņkrēsliem, un no šā gada – arī funkcionālajām gultām. Pretizgulējumu matracis ir ļoti labs, taču tā esamība negarantē to, ka izgulējumi neradīsies. Ja neveic profilaksi, izgulējumi būs pat uz vislabākā pretizgulējumu matrača. Ik pēc divām stundām pacients ir jāpozicionē jeb jāmaina viņa poza, tostarp naktīs. Un tieši tā notiek mūsu rehabilitācijas centra nodaļās – tur, kur ir pacienti ar smagākajiem traucējumiem, māsu palīgi katru dienu ik pēc divām stundām maina pacienta pozu. Pretējā gadījumā radīsies izgulējums neatkarīgi no tā, kāds apakšā matracis. Ja ir vecs, ciets matracis, iespējams, izgulējums radīsies arī pēc regulāras pozu maiņu. Bet, ja ir kvalitatīvs pretizgulējumu matracis, ja notiek regulāra grozīšana un cilvēks netiek turēts savos izdalījumos, mugurā ir sausas, tīras drēbes, tad izgulējumu risks būtiski samazinās. Ļoti svarīgi, lai zem ķermeņa nebūtu palaga vai segas krunku, kā arī, piemēram, nejauši aizkritušas karotes. Ja kam tādam uzguļas virsū, pastāv risks, ka ādā radīsies caurums. Ir pacienti, kam izgulējums radies, piemēram, no portatīvā datora lādētāja, kas bijis uzlikts uz kājas.

Ja tas noticis, jārēķinās ar ilgstošu un dārgu ārstēšanu. Tā var būt konservatīva un ķirurģiska. Ja izgulējums ilgi un veiksmīgi ārstēts, to iespējams slēgt ar mikroķirurģisku plastisku operāciju. Ar to gan viss nebeigsies, jo vieta, kur bijis izgulējums, ir vidēji piecas reizes jutīgāka, un tur var atkal izveidoties jauns izgulējums.

Izgulējuma skartā ekstremitāte var arī tikt zaudēta – visbiežāk tas notiek ar kājām. Taču amputācija tiek veikta tikai tad, ja tas ļauj glābt cilvēka dzīvību. Mēdz būt gadījumi, kad izgulējumu dēļ cilvēks mirst, jo izplatījusies infekcija.

Sports un tehnoloģijas

Vaivaru nākotnes plānos ietilpst ēkas rekonstrukcijas pabeigšana, kā arī multifunkcionālas sporta zāles izveide, ko izmantot pielāgotām sporta aktivitātēm. Tas nozīmē, ka mūsu pacienti rehabilitācijas procesā varēs piedalīties sporta aktivitātēs. Viņiem nav tikai monotoni jāvingrina roka vai kāja, bet var piedalīties sporta aktivitātēs, piemēram, spēlēt golfu, tenisu, basketbolu utt. Jau tagad pastāv iespēja mūsu pacientiem riteņkrēslā spēlēt golfu, galda tenisu, un vēlamies, lai multifunkcionālajā zālē būtu iespēja izmēģināt basketbolu, regbiju un citus sporta veidus. Telpas ir, un pašlaik top skiču projekts ne tikai zālei, bet arī ģērbtuvju kompleksam, jo arī mūsu pašu darbiniekiem vajadzīgas labākas ģērbtuves, dušas. Līdz šim darīts viss, lai pacientiem būtu labāk, un pienācis laiks parūpēties par darbiniekiem, lai viņiem ir lielāks prieks nākt uz darbu. Cerības liktas uz Eiropas Savienības fondiem.

Otra lieta – pagaidām atpaliekam tehnoloģiju jomā. Cilvēkresursi mums ir fantastiski, bet ir vajadzīgas jaunās paaudzes iekārtas – robottehnoloģijas. Trešā iecere ir saistīta ar to, ka šeit ir lieliska vieta izglītībai. Apmācām rehabilitācijas speciālistus, jaunie ārsti iziet rezidentūru, bet jāattīsta pētniecība, jo nekur citur vienkopus nav tik daudz cilvēku ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem. Jāveic izvērtējums – kas ir un kas nav efektīvi, kuras ir labākās metodes un labākās programmas. Lai attīstītu pētniecību, vajadzīgas tehnoloģijas, papildu personāls. Tie varētu būt jaunie speciālisti – viņu acīs redzu mirdzumu un entuziasmu.

* Latvijā saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem – aptuveni 168 000 cilvēku.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!