Raimonds Puksts: Alerģijas divu medicīnas sistēmu skatījumā
Mūsdienās alerģijas aptver arvien plašāku iedzīvotāju loku. Kāpēc? Cilvēkiem ir tendence atrauties no dabas, tāpēc pat nelielas pārmaiņas apkārtējā vidē izraisa organisma neadekvātas reakcijas. Piesārņotā apkārtne, zeme, gaiss, ūdens samazina normālo organisma aizsargfunkciju. Šo piesārņojumu īpaši pastiprina mikroplastmasa, ko cilvēki uzņem ar pārtiku un ūdeni. Šo piesārņojumu organisms nav spējīgs izvadīt, tāpēc mikroplastmasa uzkrājas organismā. Tātad uz cilvēku iedarbojas gan ārējie, gan iekšējie patogēnie faktori.
Parasti organisma atbildes reakcijas uz šiem kairinājumiem ir vienādas: ādas apsārtums, nieze, pastiprināta vai neesoša pigmentācija, ādas un/vai gļotādu izmaiņas, kuņģa un zarnu trakta, plaušu u.c. simptomi.
Tomēr šīs problēmas atspoguļojums Rietumu un Austrumu medicīnas sistēmā ir nedaudz atšķirīgs. Rietumu medicīna ir pieradusi atzīt tikai to, ko ir iespējams aptaustīt, tālab kā cēloņi tiek minēti: pārtika, augu un/vai dzīvnieku izcelsmes alergēni, medikamenti, asins pārliešana utt.
Austrumu medicīnas sistēmā tiek minētas divas galvenās sindromu grupas. Viena ir saistīta ar ārējiem jeb eksogēniem faktoriem – parasti par tādiem uzskata vēja-aukstuma vai vēja-karstuma iedarbību. Šie procesi visbiežāk ir akūti, un šajā gadījumā uzbrūkošais patogēnais faktors ir spēcīgāks par organisma aizsargenerģiju, kas nespēj to aizkavēt. Šie procesi ir saistīti ar plaušu un nieru enerģijas deficītu.
Otra grupa, ko izraisa iekšēji jeb endogēni iemesli, ir saistīta ar patogēna iekļūšanu organismā, kam sekas ir stāzes (flegmas) veidošanās gremošanas sistēmā. Šie procesi transformējas mitruma-karstuma sindromā un veido sekundāru toksiskā karstuma pacelšanos, kas sasniedz krūškurvja orgānus, radot to bojājumus. Iekšējie iemesli noved pie organisma hroniskām recidivējošām slimībām, kas pastiprinās aukstuma-mitruma iedarbībā. Šī patogēnā enerģija īpaši bojā liesu, aizkuņģa dziedzeri, kas ir barības esences radītājs.
Visbiežāk šādi ārējās vides apstākļi mūs ietekmē pavasaros un rudeņos, kad notiek gadalaiku maiņa. Protams, arī spriedze un pārstrādāšanās, kā arī nepilnvērtīgs uzturs pastiprina iespēju izraisīt organismā disbalansu.
Ārējo faktoru izraisītās alerģijas simptomi ir: akūts slimības sākums, apsārtusi āda, caurspīdīgi, šķidri deguna izdalījumi, nieze, nedaudz paaugstināta (subfebrila) temperatūra, diskomforts u.c. Taču šajā gadījumā, lai gan slimība attīstās ātri, iekšējo orgānu bojājumu nav. Cīņa notiek ādas līmenī, un, ja organisma aizsargenerģija (imunitāte) ir spēcīga, slimība tiek ātri uzveikta.
Iekšējo faktoru alerģiju simptomi bez ādas izsitumiem un niezes ir slikta apetīte, pūšanās epigastrija rajonā, bieža vēdera izeja un urinācija (tenesmi), izsitumi mutē utt. Šīs hroniskās slimības rodas neatkarīgi no pacienta vecuma, tām raksturīga hroniska norise un tās nepadodas terapijai. Arī endogēnām alerģijām paasinājuma periodi ir saistīti ar aukstuma un vēja periodiem ziemā un pavasarī, savukārt ar karstuma un mitruma periodu saistās vasaras beigas.
Austrumu medicīnas sistēma alerģijas ārstēšanai kā pamatu piedāvā organisma enerģētiskā balansa atjaunošanu un patogēnā faktora neitralizēšanu. Kā priekšrocību akupunktūras izmantošanā var minēt faktu, ka adatas neizraisa nekādu alergēnu veidošanos un šo metodi var izmantot profilaksei.
Adatu terapijas kurss parasti tiek īstenots pavasaros un rudeņos, kad ir alerģiju uzliesmojuma aktīvākais laiks. Kurss parasti ir desmit dienu ilgs, procedūras veic katru dienu. Ir pacienti, kas seko līdzi savai pašsajūtai un ierodas pie ārsta arī periodos starp kursiem. Šajos gadījumos tiek veiktas divas, trīs procedūras, kas atjauno organisma balansu, un alerģiskā reakcija tiek apturēta.
Smagos gadījumos adatu terapiju kombinē ar medikamentu terapiju. Terapiju lieto gan bērniem, gan pieaugušajiem. Efektivitāte ir atkarīga no alerģijas izraisītāja. Ja tie ir eksogēnie faktori, iedarbība būs ātra, ja endogēnie – rezultāti nebūs tik ātri. Bērniem parasti vairāk lieto elektropunktūru un/vai lāzerpunktūru, jo to iedarbība ir nesāpīga.
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada marta numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
