Raimonds Mikijanskis, Dace Zvirgzdiņa: Trijzaru nerva sāpes

Trijzaru nerva jeb trigeminālā neiralģija nereti tiek saukta par briesmīgākajām cilvēcei zināmajām sāpēm. Sāpes parasti skar vienu sejas pusi – pieri, acs apvidu, vaigu, augšžokli un apakšžokli. Šīs stiprās, elektriskai strāvai līdzīgās sāpes rodas sakarā ar trijzaru nerva kairinājumu.

Lai gan trijzaru nerva neiralģiju ne vienmēr var pilnībā izārstēt, tomēr pastāv vairākas ārstēšanas iespējas invalidizējošo sāpju ievērojamai mazināšanai. Pretepilepsijas medikamenti lielākoties ir pirmās izvēles ārstēšana. Savukārt operācija var būt efektīva ārstēšanas metode tiem pacientiem, kuriem medikamenti ar laiku kļūst neefektīvi, nepieciešams lietot pārāk augstas medikamentu devas vai arī parādās zāļu radītas blaknes.

Trijzaru nervs

Trijzaru nervs ir viens no galvas smadzeņu nerviem. Tas nodrošina jušanu – pieskāriena sajūtu, siltuma, aukstuma un sāpju sajūtu – sejas ādā. Katram cilvēkam ir divi šādi nervi, viens inervē sejas labo pusi, otrs – kreiso.

Trijzaru nervs iznāk no smadzeņu stumbra, galvaskausa pamatnē tas veido trīs zarus. Katrs zars nodrošina jušanu konkrētā zonā. Pirmais zars atbild par jušanu pieres apvidū un rajonā virs acs, otrais zars – par jušanu augšžokļa apvidū un trešais zars – par jušanu apakšžokļa apvidū (skat. attēlu).

Trijzaru nerva neiralģija

Tipiskas trijzaru nerva sāpes pacients parasti raksturo kā elektriskai strāvai līdzīgas šaujošas sāpes sejas vienā pusē noteiktā zonā. Pacients parasti spēj precīzi parādīt sāpju skarto apvidu.

Sāpes parādās lēkmjveidīgi. Lēkme var ilgt dažas sekundes vai līdz dažām minūtēm. Ilgākas sāpes nav raksturīgas tipiskai trigeminālai neiralģijai. Lēkmes sākotnēji ir retas, taču laika gaitā to biežums palielinās. Trijzaru nerva sāpes lielākoties ir periodiskas. Tas nozīmē, ka sāpju lēkmes var parādīties pēkšņi, izpausties vairākas dienas, nedēļas un pat mēnešus un tad izzust uz ilgāku laiku, pat vairākiem mēnešiem. Paasinājums biežāk ir rudenī un pavasarī, bet remisija – vasarā. Jo ilgāk cilvēks slimo ar trijzaru nerva neiralģiju, jo īsāki un nepastāvīgāki kļūst bezsāpju periodi.

Sāpes lielākoties ir vienpusējas un izpaužas konkrētā sejas apvidū, ko inervē kāds no trijzaru nerva zariem. Biežāk sāp vaiga apvidus āda, augšžokļa un/vai apakšžoļa apvidū, smaganas un zobi, arī lūpas. Tas atbilst trijzaru nerva divu apakšējo zaru inervācijas zonai (2., 3. zars – skat. attēlā). Retāk sāpes var būt pieres apvidū, zonā virs acs vai acī, kas atbilst augšējam nerva zaram (1. zars – skat. attēlā). Reizēm novērojams arī acs sausums, kas var izpausties ar graušanas sajūtu acī un acs apsārtumu.

Trijzaru nerva sāpes var provocēt pieskāriens, runāšana, smaidīšana, ēšana, zobu tīrīšana, skūšanās, auksts gaiss, vējš. Pacienti, kas ilgstoši slimo, pierod sargāt un saudzēt sāpošo apvidu, ierobežojot sejas kustības, ēšanu, smaidīšanu, pieskaršanos sejai, pat iziešanu no mājas nelabvēlīgos laikapstākļos. Nosaukto iemeslu dēļ trijzaru nerva neiralģija ir invalidizējoša slimība, jo pacientam vienkāršas ikdienas aktivitātes sagādā mokošas sāpes. Nereti sāpju dēļ pacienti zaudē arī darbaspējas.

Trijzaru nerva sāpju iemesls

Pastāv mīti, ka iemesls trijzaru nerva sāpēm ir nerva apsaldēšana, “nerva sapūšana” aukstā laikā, staigājot bez cepures. Kaut arī auksts laiks un vējš var būt faktori, kas slimību provocē, to nevar nodēvēt par trigeminālas neiralģijas iemeslu. Līdz pat 80–90% gadījumu iemesls ir trijzaru nerva nospiedums, ko rada blakus esošs asinsvads, – tā dēvētais neirovaskulārais konflikts. Netālu no trijzaru nerva atiešanas vietas pie smadzeņu stumbra atrodas asinsvadi – gan artērija, gan vēnas. Ja kāds no asinsvadiem, reizēm vairāki asinsvadi, trijzaru nervu nospiež, veidojas nerva trauma, kas izpaužas kā klasiskas šaujošas, elektriskai strāvai līdzīgas sāpes sejā.

Daudz retāki iemesli, kas var izraisīt līdzīgas, taču biežāk netipiskas sejas sāpes, var būt, piemēram, audzēja radīts trijzaru nerva nospiedums un multiplā skleroze, kas rada nerva un tā apvalka bojājumu. Vēl jāmin, ka netipiskas sāpes var rasties pēc insulta, kad ir izmaiņas kādā smadzeņu struktūrā, pēc traumas sejas apvidū, kad nerva zari var tikt bojāti, vai arī zobu un smaganu problēmas.

Trijzaru nerva neiralģijas diagnostika

Viens no diagnozes kritērijiem ir pacienta sūdzības. Tas nozīmē, ka aizdomas par šo slimību ārsts var izteikt pēc pacienta izjautāšanas. Tomēr, lai apstiprinātu diagnozi, nepieciešams veikt specifisku magnētiskās rezonanses izmeklējumu galvas smadzenēm, kurā var redzēt trijzaru nervu un apkārt esošos asinsvadus, kā arī ir iespējams konstatēt, vai tuvumā esošais asinsvads nospiež nervu. Diagnozi var noteikt, ja pacientam ir gan sūdzības, gan magnētiskās rezonanses izmeklējumā atbilstoši redzams konflikts starp nervu un asinsvadu.

Jāpiebilst, ka reizēm citu iemeslu dēļ veikts magnētiskās rezonanses izmeklējums parāda, ka konflikts starp nervu un asinsvadu pastāv, taču pacientam tas nerada sūdzības. Šajos gadījumos tā uztverama par normālu anatomisku īpatnību. Iespējams, nerva nospiedums nav tik ievērojams, lai izpaustos ar sāpēm. Taču var būt arī gadījumi, kad nerva nospiedumu asinsvadu magnētiskās rezonanses izmeklējumā neredz, bet sūdzības ir tipiskas kā trigeminālas neiralģijas gadījumos.

Parasti šādos gadījumos, kad medikamentozas ārstēšanas iespējas ir izsmeltas, pacientam piedāvā veikt operāciju. Tās laikā lielākoties atklājas, ka nervs tomēr ir nospiests, iespējams, ar maza izmēra vēnu vai artēriju, kuru magnētiskās rezonanses izmeklējumā nevar pamanīt, vai arī ir radušies rētaudi ap nervu, kas to nospiež, radot neciešamās sāpes.

Trijzaru nerva sāpju ārstēšanas iespējas

Pirmām kārtām izmanto medikamentozu terapiju. Sāpju ārstēšanu parasti sāk ar karbamazepīnu vai okskarbazepīnu. Vairākums pacientu šos medikamentus lieto ilgstoši, pat gadiem ilgi. Daļa pacientu medikamentus var lietot periodiski slimības paasinājuma laikā. Tomēr, slimībai progresējot, pacientam zāļu lietošana arvien pieaug, tiek pievienoti papildu medikamenti, palielinātas medikamentu devas, tas, savukārt, izraisa blakusparādības un nodara kaitējumu citiem orgāniem. Medikamentu lietošana gan var palīdzēt mazināt sāpes, taču neatrisina problēmu, jo medikamenti nevar atbīdīt asinsvadu prom no nerva.

Pacientiem, kas ilgstoši mokās ar neciešamām sāpēm, kam medikamentoza terapija ir kļuvusi neefektīva vai medikamenti rada nopietnas blakusparādības, jāveic ķirurģiska ārstēšana.

Neiroķirurģiska operācija trijzaru nerva sāpju gadījumā nozīmē, ka tiek atrisināts konflikts starp nervu un asinsvadu, kas to nospiež. Mūsdienās operāciju var veikt maksimāli saudzīgi. Operācija notiek vispārējā narkozē. Tiek veikts neliels ādas grieziens aiz auss tajā pusē, kurā ir sejas sāpes. Kaula fragments, kas tiek izzāģēts, lai piekļūtu problēmai, ir neliels. Operāciju veic mikroskopa kontrolē, lielā palielinājumā, izmantojot mikroķirurģiskus instrumentus, asinsvadu nodala un atbīda no trijzaru nerva, starp šīm struktūrām ieliek medicīniskā teflona plātnīti. Tiek panākts, ka turpmāk nervs ar asinsvadu nesaskarsies. Slēdzot operācijas pieejas vietu, kaula fragments lielākoties tiek atlikts atpakaļ. Pacients, pamodies pēc operācijas, uzreiz jūt efektu – sāpju izzušanu. Lielākoties nākamajā dienā pēc operācijas pacients var doties mājās.

Operācijas efektivitāte pacientiem ar klasisku nerva un asinsvada konfliktu ir ļoti augsta – 90–95%. Pacienti pēc operācijas pilnībā var pārtraukt lietot medikamentus. Operācijas efektivitāte saglabājas gadiem ilgi. Piecu līdz astoņu gadu laikā līdz pat 72% pacientu sāpes neatjaunojas.

Retos gadījumos, kad trijzaru nerva sāpes izraisa kāda cita slimība, piemēram, multiplā skleroze, vai arī operāciju blakusslimību dēļ nav iespējams veikt, pacientam var veikt invazīvu atsāpināšanu. Tas nozīmē, ka pacientam ar speciālu adatu veic punkciju līdz nerva dalīšanās vietai un veic ķīmisku (ar medikamentiem) vai termisku (ar karstumu) nerva piededzināšanu, kas rada pastāvīgu nerva bojājumu, tajā pašā laikā samazinot sāpes – nerva informācijas (sāpju) pārvadīšanas funkcija tiek samazināta. Šīs metodes efektivitāte nav tik augsta kā operācijai, tā saglabājas īsāku laiku, kā arī var rasties nepatīkamas blakusparādības. Metode tiek izmantota īpašos gadījumos, kad citas ārstēšanas metodes nav iespējamas.

Tipisku trijzaru nerva sāpju iemesls ir tiešs kontakts starp nervu un asinsvadu, tāpēc efektīvākais veids jeb zelta standarts slimības ārstēšanai ir neiroķirurģiska operācija.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!