Raimonds Karls: Varžacis

Mehāniskas iedarbības rezultātā ādā rodas iekaisums – dermatīts. Laiks, cik ilgi notiek šī iedarbība un kurā ķermeņa daļā, nosaka to, kādas izmaiņas radīsies ādā šajās vietās. Pie šīs grupas pieder noberzumi, izgulējumi, tulznas un varžacis. Šoreiz detalizētāk par ikdienišķu, daudziem zināmu lietu – varžacīm.

Būtībā varžacis (sauktas arī par clavus) ir ādas sabiezēšana dažādas intensitātes periodiska spiediena un berzes dēļ. Skaidrojošajās vārdnīcās iespējams atrast šādu definīciju: “Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.”

Kas notiek ādā mehāniska spiediena rezultātā?

Mehāniskā spiediena spēki izraisa ādas sabiezēšanos un pastiprinātu virsmas pārragošanos (hiperkeratozi), kā arī virsējās kārtas šūnu skaita pieaugumu (hiperplāziju). Abu šo procesu rezultātā virsma ir sausa, bieza, cieta, bet zem šī perēkļa šūnu skaits ir palielināts. Rezultātā veidojums piepaceļas no ādas virsmas, spiediens uz to progresē vēl vairāk, un apburtais loks sekmē vēl spēcīgāku varžacs veidošanos.

Ādas virsējā slānī šūnas savā starpā ir saistītas ar speciāliem maziem tiltiņiem, ko sauc par desmosomām. Šie tiltiņi nodrošina šūnu savstarpējo saikni, tās cieši turas cita pie citas. Pret mehāniska spēka iedarbību šie tiltiņi ir izturīgi, bet ilgstošas iedarbības rezultātā tie saplīst, un starp šūnām rodas dobums, kuru piepilda šķidrums. Tas var būt starpšūnu šķidrums (limfa) vai arī asinis, ja šāds dobums izveidojies tuvu kādam kapilāram. Šajos gadījumos mēs runājam par tulznām. Klasisks piemērs – tulznas uz kājām no jauniem apaviem vai uz plaukstām, intensīvi ilgāku laiku strādājot ar lāpstu, zāģi, cirvi vai šķērēm.

Visbiežāk berze un spiediens starp pēdas kauliem un slikti piegulošiem apaviem izraisa normālu fizioloģisku reakciju – raga slāņa veidošanos. Viena no šāda slāņa galvenajām funkcijām ir barjeras nodrošināšana pret mehāniskiem ievainojumiem. Jebkurš ievainojums, kas apdraud šo barjeru, rada homeostāzes (līdzsvara) izmaiņas un īpašas šūnu (citokīnu) izdalītas vielas nonākšanu epidermā, stimulējot raga slāņa palielināšanos. Ja mehāniskais defekts netiek novērsts, šāds ādas ievainojums ir ilgstošs, šūnas savairojas atkārtoti un rodas iekaisums. Viena no iekaisuma pazīmēm ir tieši sāpes.

Organisma galvenā filozofija ir pastiprināt raga slāni šajā vietā, padarot ādu vēl cietāku, bet – kas svarīgi – mazāk elastīgu! Elastīguma samazināšanās veicina mehānisku iedarbību uz blakus rajoniem un kopumā sekmē procesa attīstību.

Nereti šāds process ir norobežots un varžacij veidojas kaut kas līdzīgs serdei. Jāņem vērā, ka mehāniska vai ķīmiska šādas serdes aizvākšana bez spiediena mazināšanas uz šo vietu ilgtermiņā būs mazefektīva, bet pati procedūra gana sāpīga un nepatīkama.

Kāpt uz varžacīm…

Lielas un dziļas varžacis var izraisīt nepatīkamas sāpes, īpaši pēdā. Ne velti tautā saka “(uz)mīt, arī (uz)kāpt) uz varžacīm”. Sāpīgi, nepatīkami… un bieži sastopama problēma. Atsevišķi avoti norāda uz biežāku sastopamību tumšas ādas pārstāvjiem. Biežākie iemesli ir augstpapēžu kurpes, apavi ar spiciem purngaliem, neatbilstoši pēdas garumam un arī platumam. Vecuma grupā virs 60 gadiem šī problēma ir 20 līdz pat 65% iedzīvotāju – tātad iespēja iedzīvoties varžacīs ir jebkuram. Savukārt bērnu vecumā tās ir sastopamas ārkārtīgi reti.

Noteiktās situācijās sabiezēšana var izraisīt čūlu. Iespējama arī variācija – sausa varžacs, kad viss veidojums ir tikai milzīgs atmirušo šūnu konglomerāts.

Kaut arī varžacis ir sāpīgas un nepatīkamas, tās nav letālas. Tomēr noteiktos gadījumos un noteiktām iedzīvotāju grupām tās var kļūt par nopietnas infekcijas sākumu, baktēriju un sēnīšu infekcijas iemeslu un komplicēties ar abscesiem, flegmonām vai pat amputāciju. Īpaši pacientiem ar cukura diabētu un imūnsupresīviem stāvokļiem.

Kam sastopamas biežāk?

Pēdu varžacis bieži novēro sportistiem, dejotājiem un pacientu grupās, kas pakļautas nevienmērīgai berzei apavu vai gaitas noviržu dēļ, ieskaitot vecāka gadagājuma cilvēkus, diabēta slimniekus un pēdas vai apakšējo ekstremitāšu deformācijas gadījumā. Varžacu veidošanos stimulē arī traucēta un nepareiza pēdu mehānika, pēdu deformācijas, kā arī nopietnāki apstākļi, piemēram, perifēro nervu bojājumi – neiropātija, asinsvadu bojājumi – vaskulopātijas. Varžacis ir sastopamas bieži, bet vairāk uzmanības cilvēks tām sāk pievērst sāpju gadījumā.

Mūsdienās, par laimi, pastāv daudzas ārstēšanas un profilakses iespējas arī šai problēmai.

Pēdas tomēr pirmajā vietā

Clavus veidošanā svarīga ir roku un pēdu forma. Konkrēti – metakarpālo (plaukstām), metatarsālo (pēdām) un falangu locītavu kaulu izcēlumi. Tieši tie bieži veicina un izraisa pārmērīgu berzi. Tā kā veidojas varžacs, iespējams, berze pret apaviem saglabā hiperkeratozi. Atkārtota kustība var radīt kalositāti, kā tas redzams mūziķiem.

Tulznas un varžacis var novērst, valkājot ērtus, labi piegulošus apavus un nēsājot tīras zeķes. Tulznas ātrāk attīstās uz mitras un macerētas ādas, tāpēc mitruma absorbēšanai jāizmanto piemērotas zeķes (piemēram, sportam domātās), bet siltākos mēnešos apavi ir jāvēdina un jāžāvē.

Gara brauciena, pastaigas un pārgājiena gadījumā ir svarīgi, lai apavi būtu pareiza izmēra, un vietās, kur kurpes sāk berzt (dedzinoša sajūta), var izmantot līmējošus plāksterus, kas samazina kurpju iedarbību uz ādu.

Lai izvairītos no tulznām uz plaukstām, darbā ar lāpstu, cirvi, zāģi jālieto cimdi. Roks jāaizsargā, arī veicot smagu fizisku darbu ar rokām: velkot virves un pārvietojot smagus priekšmetus darbā vai sporta zālē.

Arī šajos gadījumos veicinošie faktori ir: vecums, amputāciju vietas, liekais svars, neiropātija, asinsvadu slimības, kaulu plēves sabiezējumi, kaulu jaunveidojumi (eksostozes) un vīrusu kārpas.

Varžacs rašanos var veicināt ne tikai fiziskas aktivitātes, bet arī kaulu deformējošie procesi (piemēram, saaugumi jeb kontraktūras pēc traumām) un iegūtas un iedzimtas apakšējo ekstremitāšu slimības (piemēram, āmura formas pirksti). Viena pirksta kaulu deformācija nereti izraisa sekas pārējo kauliņu savstarpējā anatomijā. Reimatoīdais artrīts var sekmēt varžacs veidošanos. Mortona pirksts, kad pēdas otrais pirksts ir garāks par pirmo, novērojams katram ceturtajam cilvēkam, un tas var būt viens no svarīgākajiem veicinošajiem faktoriem.

Ilgstoša vai atkārtota kustība var izraisīt arī klavusa veidošanos, kā tas redzams datora lietotājiem un īsziņu sūtītājiem (t.i., peles kaluss).

Dakter, vai es atbrīvošos no varžacīm?

Diemžēl daudzos gadījumos pie šī jautājuma nākas atgriezties – recidīvi nav nekāds retums. Biežākās sūdzības ir sāpīgums un ierobežotas kustības sāpīguma dēļ. Veiksmīga ārstēšana ir atkarīga no daudziem faktoriem – gan no iemesla novēršanas iespējām (fizisks darbs vai kaulu deformācija), gan no saistītajām slimībām un to kompensācijas, gan no blakus locītavu iesaistīšanas (deformācijas).

Praktiski ieteikumi

Praktiskajā darbā viens no grūtākajiem momentiem ir apzināšanās, ka jāmaina ģērbšanās stils – jāiemācās valkāt mazāk traumatiskus apavus, izmantot iekšējās zoles. Atbilstošu apavu nēsāšana un traumatizācijas mazināšana ilgtermiņā ievērojami atvieglo slimības smagumu.

- Berzes samazināšanai var izmantot īpašus līdzekļus (piemēram, talka pulveri), ko bieži redz svarcēlāju sacensībās.

- Ārstējot varžacis, galvenais mērķis ir atdalīt virsmas biezo kārtu, nesasniedzot asinis. Latvijā šo procedūru veic speciāli apmācīti podologi. Biežākais izpildījums – virsmas attīrīšana ar skalpeli. Berzes samazinājumu var panākt, izmantojot pirkstu piedurknes (caurules) uz silikona bāzes, silikona vai cita mīksta materiāla starppirkstu polsterējumu vai kolagēna injekcijas virs attiecīgā kaula izciļņa.

- Podometrija – neatņemama sastāvdaļa cīņā ar varžacīm. Tā ir diagnostiska metode, kas palīdz objektīvi izvērtēt spiediena sadalījumu uz pēdu. Balstoties uz rezultātiem, seko ieteikumi ortožu (pronatoru vai supinatoru) pielāgošanai. Bieži ir vērts iegādāties ortožu un ortopēdiskos apavus ar plašāku vietu pirkstiem.

- Nekavējoties atvieglojumu sniedz tulznas caurduršana un iekšējā spiediena mazināšana.

- Sabiezējumu iespējams reducēt, izmantojot atlobošos (keratolītiskos) līdzekļus, piemēram, urīnvielu (līdz 40%), alfa-hidroksiskābes (piemēram, glikolskābi, ābolskābi vai pienskābi) un beta-hidroksiskābes (piemēram, salicilskābi). Kā lietderīgs ir aprakstīts arī ķiploku ekstrakts. Pamatā šīs vielas tiek iestrādātas ziedēs un plāksteros.

- Aptiekās atrodamas: kalnu strutenes (горный чистотел), dažādu veidu ziedes, šķīdumi, plāksteri, kuru sastāvā ir keratolītiskās (atlobošās) vielas – salicilskābe 10–17% koncentrācijā, pienskābe (12%), salipods (salicilskābe un sērs).

- Atsevišķiem stāvokļiem, kā pēdas pirmā pirksta deformācija (hallux valgus) un āmurveida pirksti, praktiski vienīgā metode nereti ir operācija.

Ikdienas darbā šķietami vienkāršas problēmas risinājums slēpjas vairāku speciālistu veiksmīgā sadarbībā, diagnostisko un ārstniecisko metožu kombinācijā.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!

Foto: Shutterstock