Raimonds Karls: Niezošās ādas slimības un kašķis

Lai gan cilvēki bieži piesauc teiciens, ka tikai slinkais nekasās, tomēr satikšanās ar niezi nav patīkama.

Cilvēka ādas viena no lielākām īpatnībām ir faktā, ka tai fizioloģiski nav sāpju receptoru. Ādas galvenais simptoms, ar kuru tā visbiežāk signalizē saimniekam par notikušo “problēmu”, ir nieze. Tā ir ļoti nespecifiska pazīme, jeb simptoms. Nieze saistīta ar ļoti lielu skaitu dažādu saslimšanu un stāvokļu, piemēram, ādas sausums, kukaiņu kodumi (visi atceras negausīgo odu uzbrukumu Jāņu naktī), alerģiskas reakcijas, tajā skaitā atopiskais dermatīts, medikamentu lietošanas izraisīta nieze, zvīņēde, ādas limfomas, augsts cukura un urīnvielas līmenis asinīs un daudzas daudzas citas.

Niezes sajūta ir ļoti subjektīva un cilvēku starpā niezes pašnovērtējums ļoti atšķiras. Tomēr medicīnā pielieto objektīvas metodes niezes izvērtēšanai, analogo niezes skalu. Cilvēkam uz redzamās skalas ar iedalījumu no 0 līdz 100 piedāvā norādīt niezes sajūtu.

Kašķis kā niezes modelis

Kašķa ērcītes sarcoptes scabiei nokļūšana uz cilvēka ādas, savairošanās, eju urbšana ādas augšējā slānī rada organisma imūnās sistēmas atbildi - niezi. Ērcīte, atrodoties ādas virsējā slānī (epidermā) izdēj oliņas un ejās atstāj fēces. Ādas imūnkompetentās (atbildīgās) šūnas to visu sāk atpazīt un raga iekaisumu (niezi). Pret kašķi cilvēka organisms imunitāti neveido, ar kašķi iespējams slimot atkārtoti! Tomēr saslimstot atkārtoti, slimības pazīmes cilvēkam attīstās ievērojami ātrāk – pirmās saslimšanas laikā sešās līdz astoņās nedēļu laikā, inficējoties atkārtoti - jau 24 stundu laikā.

Svarīgi ņemt vērā, ka no brīža, kad ērcīte iemitinājusies cilvēka ādā, līdz pirmām slimības pazīmēm, minētajām sešiem līdz astoņām nedēļām, cilvēks apkārtējiem jau ir infekciozs! Kašķis šajā laikā ir neredzams! Tāpēc nereti gadās, ka nav zināms inficēšanās avots!

Kašķa niezi iespējams raksturot: pirmkārt, tā nesākās uzreiz pēc ērcītes nokļūšanas uz cilvēka ādas; otrkārt, nieze laika gaitā progresē, tā kļūst intensīvāka; treškārt, nieze ievērojami pastiprinās vakaros un naktīs.

Kašķa ērcīte ir ļoti neliels organisms, tās izmēri ir 0,3 x 0,4 milimetri. Neraugoties uz maziem izmēriem, kašķa ērcīte katru dienu ādā spēj izdēt aptuveni trīs oliņas un aptuveni 30 dzīves dienās to skaits ir ap 100. Kašķa ērcīte ir kustīga ādas virsmā, tā spēj pieveikt līdz 2,5 centimetru attālumu minūtes laikā. Urbšanas darbi nenotiek tik raiti, tie ir no 0,5 līdz 5 milimetri diennakts laikā.

Nepieciešams pievērst uzmanību faktam, ka pastāv arī kašķa formas, kad kašķa slimnieks par niezi vispār nesūdzas. No slimības izplatīšanās viedokļa šis ir sliktākais scenārijs, jo ilgu laiku pastāv augsti infekciozs slimības avots, kas nereti kļūst par lokālas epidēmijas iemeslu sociālās aprūpes centros un arī stacionāros.

Un vēl kāds fakts: rokas spiediens, apskaušanās un medicīniskā izmeklēšana nav pietiekami intensīva saskarsmes forma, lai pārnēsātu parasto kašķi!

Pārnēsā bēgļi, biežāk slimo bērni, smagāk slimo gados vecāki cilvēki. Kašķa ērcīte ir obligāts cilvēka parazīts.

Pati saslimšana katru gadu “apmeklē” ievērojamu cilvēku skaitu. Daudzās grāmatās par kašķi rakstīts, ka slimība raksturīga valstīs ar vāju sociāli ekonomisko situāciju, kā arī kara laikā un bēgļu vidū. Slimību nodod cilvēks cilvēkam cieša kontakta veidā vai ar koplietošanas līdzekļiem – dvieļiem, apģērbu, gultas veļu. Arī dzimumkontakta laikā iespējams inficēties ar kašķi, tāpēc to uzskata arī par seksuāli transmisīvu slimību.

Bez raksturīgās niezes, slimībai ir arī īpaši “mīļas” vietas – klasiski roku pirksti, jostas daļa, dibena vaigi, ciskas. Te noteikti  jāmin, ka gados jaunākiem pacientiem slimība skar arī kaklu, seju, galvas mataino daļu, plaukstas un pēdas. Padarot klīnisko ainu ļoti līdzīgu, piemēram, atopiskajam dermatītam.

Laika gaitā nieze kļūst tik intensīva, ka traucē inficētā cilvēka nakts miegu. Pieaugušie lūkojas pēc miega līdzekļiem.

Kā nosaka kašķa diagnozi?

Pastāv vairākas iespējas apstiprināt vai noliegt kašķa diagnozi. Apstiprinoša ir kašķa ērcītes atrašana – laboratorijā vai vizuāli. Ar neapbruņotu aci to nav iespējams izdarīt, bet, izmantojot dermatoskopu, dermatologs ātri atrod tipiskas slimības pazīmes. Kontakts ar slimu personu un tipiskas slimības pazīmes ir apstiprinošs fakts. Papildus analīzes nereti ir mazinformatīvas.

Kašķa dažādās sejas

Iepriekš jau minētas tipiskā kašķa pazīmes. Tomēr dzīvē un klīniskā praksē ārsti sastop šīs slimības tā saucamās atipiskās formas. Tās sastopamas retāk, to pazīmes atšķiras no klasiskās slimības. Slimības gaita maziem bērniem ir atšķirīga. Pirmkārt, viņi nespēj izstāstīt savas sajūtas, otrkārt, slimība skar jebkuru maza bērna ķermeņa daļu – seju, galvas mataino daļu, plaukstas un pēdas.

Zināms tā sauktais tīrīgo cilvēku kašķis. Indivīdiem, kuri bieži mazgājas, ir ļoti maz izsitumu uz ādas, bet simptomi atbilst tipiskai slimībai. Šai cilvēku grupai ziņa par kašķi ir kā zibens no skaidrām debesīm.

Keratotiskais kašķis – raksturojas ar biezām zvīņām uz ādas, kas padara izskatu līdzīgu, piemēram, zvīņēdei, bet bez tipiskas niezes.

Kašķis un tā ārstēšana

Mūsdienu iespējas kašķa ārstēšanā ir, lietojot medikamentus ārīgi un arī iekšķīgi. Turklāt daži ārīgi lietojamie medikamenti aptieku plauktos pieejami bez receptes, bet citi tikai ar ārsta parakstītu recepti. Pretkašķa medikamentu lietošana ir komplicēta, tā atšķiras starp medikamentiem. Nepareiza medikamentu lietošana rada ādas kairinājumu, papildus izdevumus ārstēšanas laikā, nenodrošina izārstēšanu, tas savukārt veicina turpmāku infekcijas izplatīšanos.

Ar kašķi var inficēties jebkurš cilvēks. No kašķa nav jākaunas, tas ir jāārstē!

Kašķa ārstēšanā ir īpašas pacientu grupas: zīdaiņi līdz sešu mēnešu vecumam, grūtnieces, keratotiskā kašķa pacienti, pieaugušie un bērni virs sešu mēnešu vecuma.

• Slimības ārstēšanā ļoti svarīgi ievērot lietošanas ieteikumus, uzmanīgi jāizlasa zāļu lietošanas instrukcija, medikaments jāaplicē noteiktā secībā, noteiktu reižu skaitu un aplikācijām jābūt noteiktā daudzumā.
• Turklāt svarīga loma ir apkārtējās vides sanācijai, proti, apģērba, veļas, personīgo mantu dezinsekcijai. Pretējā gadījumā iespējama slimības atgriešanās.
• Vēl viens ļoti svarīgs moments ir vienas ģimenes ietvaros ārstēšanu saņemt gan slimniekam, gan kontakta personām.

Kašķa ārstēšanai visbiežāk pielieto permetrīnu, benzilbenzoātu, sēra ziedi, ivermektīnu, kas lietojams tikai iekšķīgi. Lai gan kašķis un tā ārstēšanai paredzamie medikamenti zināmi sen, joprojām turpinās darbs pie jaunu pretkašķa medikamentu izstrādes.

Svarīgi minēt, ka nieze pēc kašķa ārstēšanas spēj saglabāties pat vairākas nedēļas. Šai niezei nav nepieciešams atkārtoti pielietot pretkašķa, bet gan ādas mitrinošos un nomierinošos līdzekļus. Visos neskaidros gadījumos svarīgi konsultēties ar savu ārstējošo ārstu. 

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!